Baiba Lulle / Autori

Latvijas politiķu lēmums samazināt nerezidentu līdzekļu apmēru Latvijas bankās līdz 5% un atteikties no čaulu kompāniju apkalpošanas licis savilkt jostas daudzām nerezidentu bankām un mainīt to darbības plānus. ABLV bank šāda iespēja faktiski netika dota, un tā bija spiesta krist pirmajā frontes līnijā. Kas sekos, cik sarežģīts un reizē ienesīgs ne tikai bankai, bet arī valstij ir šis nerezidentu bizness, kas paliks pāri no ABLV impērijas, Neatkarīgās intervija ar bankas valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, kurš bankā darbojas jau kopš 1995. gada (tolaik Aizkraukles banka).

Kāds būs sausais atlikums pēc Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās, kādas ir pārmaiņu iespējas Krievijā un kāds ir mūsdienu aukstais karš jeb interešu pirātisms un ko tajā var panākt diplomātiju, Neatkarīgās intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes jaunievēlēto dekānu, Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu.

Līdz ar četru Saeimas deputātu aiziešanu no Kustības «Par» kļūstot skaidrāks partijas «jaunās politikas piedāvājums», aizgājušie parlamentārieši, kas nespēja pamest Vienotību un šķirties no amatiem, palikšot pie varas un vecās politikas. Reizē veidot jaunu politiku un stutēt esošo koalīciju neesot iespējams.

«Boikotēt vēlēšanas – vienīgais veids, kā kaut ko šajā valstī ir iespējams izmainīt.» Šāda vēstījuma raksts rotāja vietnes vip-klubs.lv galveno lapu Lieldienās.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šīs vēlēšanas būs tests, kurā tiks pārbaudīts, vai tā, vadot koalīciju, strādājusi gana labi, lai atļautos tajās startēt bez Aivara Lemberga kā premjera amata kandidāta pievilkšanas kampaņā.

Viena no latviešu majora Artura Sproģa apmācītajām 9903. vienības komjaunietēm Zoja Kosmodemjanska 1941. gada nogalē centīgi pildīja Josifa Staļina pavēli – vāciešu ieņemtajā Petriščevas sādžā iznīcināt friču apdzīvotās ēkas, staļļus ar zirgiem un citus objektus. Nebija svarīgi, vai tur mita arī vai tikai vācieši, vai krievu zemnieku ģimenes – misijas apsēstā komjauniete kopā ar citiem jauniešiem, ko šodien mēs sauktu par reliģiskiem vai, vienkārši, fanātiskiem ekstrēmistiem, dzedzināja ēkas citu pēc citas, līdz vietējie ļaudis to neizturēja un nodeva dedzinātāju vāciešiem.

Ak, šis pensionāru balsu vilinājums pirms vēlēšanām, kas vilka balsi pārvērš mīlīgā kazlēnu māmiņas balstiņā! Un kā gan ne – kazlēnu, atvainojiet, pensionāru tik daudz, ēst visiem gribas! Solījumu penionāriem priekšvēlēšanu programmās nav trūcis, ko nevar teikt par to izpildi.

Laikam tomēr parlamentāriešiem palika kauns pašiem no savas nekaunības. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija nolēma nestumt tālāk gada sākumā atbalstīto anonīmo priekšlikumu, kas ļautu pašvaldībām pašām lemt par to, cik bieži un kādus informatīvos izdevumus tām izdot.

Saeimas deputāti, kas bauda teju tikpat garas vasaras brīvdienas kā skolēni, nolēmuši aplaimot arī darbos pārgurušo tautu un ļaut vēl pāris dienas gadā atliekt sagurušos plecus, iztaisnot muguras un svinēt kā pienākas.

Domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis lēš, ka ABLV Bank likvidēšanās dēļ Latvijas ekonomika zaudēs apmēram 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste neredz iemeslu mainīt Latvijas šā gada IKP prognozi, ko LB lēsusi 4,1% apmērā. Viņaprāt, efekts nebūšot tikai negatīvs. Cik nozīmīga ABLV bija Latvijas ekonomikai, ko tā paraus līdzi un ko mainīs nākotnē, Neatkarīgās diskusija ar abiem ekspertiem.

Nepievienošos tiem skaļajiem protestētājiem pret Rīgas pašvaldības nolikuma izmaiņām, kas par demokrātijas garantu un deputātu darba galveno instrumentu uzdod garas runas no tribīnes. Tieši no šādas izpratnes, manuprāt, izriet asā kritika pagājušajā nedēļā pieņemtajiem runas plūdu ierobežojumiem domes sēžu laikā.

Dziesmu un deju svētku (Svētku) biļešu tirdzniecības norise ar garām dzīvajām un virtuālajām rindām, plašu ažiotāžu,vilšanos un spekulāciju bija jau iepriekš paredzama. Un tomēr – tā atkal spēja pārsteigt. Negatīvi. Vai varēja citādi?

Līdzīgi, kā atverot čekas maisus, nepieciešami zinātnieku skaidrojumi, tā arī neskādētu papildu informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto darba devēju sarakstu, kuru darbinieku vidējā mēnešalga ir minimālās algas apmērā vai mazāka. Citādi ar šādu bezkaislīgu skaitļu apkopojumu, tāpat kā ar avīzi, var nosist ne tikai mušu, bet arī kādu noderīgāku radījumu. Te vienā katlā samesti gan negodīgi darba devēji, gan godīgi, kuru darbības specifika liek vai ļauj maksāt šādas algas.

Par to, kas zināms premjeram un plašākai sabiedrībai par Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietu un cik pamatoti riskēts ar valsts reputāciju, un kā tagad to atjaunot, kā arī par valdības ilgtermiņa darbiem Neatkarīgās intervija ar premjeru Māri Kučinski (ZZS).

Ja jau Ekonomikas ministrija (EM) pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas maiņas strādāja vairāk nekā gadu, tai bija jāizmodelē, kā jaunā kārtība ietekmēs dažādu grupu patērētājus. Uz kaut kā pamata taču ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) solīja elektroenerģijas cenas samazināšanos šogad ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī citiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām! Tādēļ grūti saprast EM pārsteigumu par astronomisko rēķinu pieaugumu lauksaimniekiem un nespēju atbildēt uz virkni jautājumu. Jaunie rēķini pārsteiguši arī daudzus nelielos ražotājus, uzņēmējus, mājsaimniecības. Negribas taču domāt, ka EM šādu nopietnu, plašu auditoriju ietekmējošu reformu bīdītu, domājot tikai par pāris lielo lobistu interesēm! Vai tomēr EM pārsteigums par šokējošajiem janvāra elektrības rēķiniem ir tēlots un tā rīkojusies apzināti krāpnieciski?

Vienlaikus ar vaimanoloģiju par zemo atalgojumu valsts pārvaldē, kura dēļ tajā trūkstot augsti kvalificētu kadru, sabiedrību atkal un atkal pārsteidz fakti par tajā strādājošajiem izmaksātām solīdām algām un dāsnām piemaksām.

Mediķu cīņā par algu paaugstinājumu daudz tika piesaukts ārstu un māsu trūkums, kas atsevišķās specialitātēs un reģionos ir īpaši sāpīgs un jau draud radīt sistēmiskas problēmas. Tomēr – kad tiek piedāvāts tieši trūkstošos mediķus importēt, tad – paldies, iztiksim!

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleju (turpmāk – Kanceleja) gadu vada bijušais Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs. Neatkarīgā viņu iztaujāja par vēlmi nepubliskot Kancelejas darbinieku algas, par atbalstu prezidenta tēla spodrināšanā un valsts problēmu risināšanā, darbinieku mainību un veiksmīgi un neveiksmīgi virzītām iniciatīvām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) modrā acs aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās saskatījusi virkni pārkāpumu partiju deklarācijās un priekšvēlēšanu aģitācijā – nogrēkojušās 38 partijas, tostarp pieredzējušās, parlamentā, pašvaldībās jau pārstāvētās.

Latvijas sportistos un tehnikā ieguldīts vairāk nekā līdz šim, lai sagatavotos ziemas olimpiskajām spēlēm (OS) Phjončhanā – vai varam gaidīt arī lielākus panākumus, vairāk medaļu? Kā izskatās ziemas sporta veidu attīstība nākotnē, kas mainījies pēc Krievijas olimpiskās komitejas diskvalificēšanas – Neatkarīgās intervija ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski.

Teju līdz nāvei novārdzināts bērns Kalkūnos, vardarbība pret bērniem Jelgavas bērnu namā, nepaklausīgāko sūtīšana uz psihoneiroloģiskajām slimnīcām, vienaldzība un nevērība pret zīdaiņiem Kapseļu ielas bērnu namā vēl bija tikai ziediņi, salīdzinot ar tiesībsarga atklāto bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži. Vai šī ir tikai aisberga redzamā daļa, un kas notiek citās iestādēs? Kas notiek ar cilvēcību, atbildību? Ne tikai iestādes vadītāja un personāla, bet arī visas nozares vadības. Zivs pūst no galvas.

Vai Latvijas atbildīgās instances dara pietiekami, lai aizstāvētu ja ne Latvijas vecāku, tad vismaz bērnu intereses, kad bērni Lielbritānijā un citās valstīs tiek izņemti no ģimenēm? Kā nezaudēt Latvijas bērnus stingrajā britu bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, kur tiekot «iztiesāts katrs zilums», un vai tiešām būs nobremzēta pretrunīgās Stambulas konvencijas ratifikācija, Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputāti Jūliju Stepaņenko.