Latvijas strādājošajiem un uzņēmējiem, jo īpaši reģionos, būtu jāpiešķir kādi ordeņi vai vismaz viņu vārdi jāieraksta «darba varoņu» stūrītī, ja apstākļos, kad iedzīvotāju skaits turpina kristies, nodokļu politika nebija tā konkurētspējīgākā, valsts spējusi uzrādīt pēdējos gados augstāko ekonomikas kāpumu.
Apgriezienus uzņem Saeimas Analītiskais dienests (AD) – pēc viena pērn veikta pētījuma šogad ķersies klāt citām deputātus interesējošām tēmām. Ilgi lolotā dienesta pienesumā šaurākās vietas varētu būt parlamentāriešu izvēles, kas nereti ir šauri politiskas ar vizionāra skatījuma trūkumu, kā arī dienesta mazā kapacitāte.
25 gadus pēc tam, kad ar nelieliem pārtraukumiem, tostarp veselības ministra amatā, bija vadījis Kuldīgas slimnīcu, Ivars Eglītis gadu mijā aizgāja gan no Kuldīgas slimnīcas vadības, gan Kuldīgas novada domes. Špagats starp atrašanos publiskajā un privātajā sektorā – SIA Vizuālā diagnostika – esot kļuvis pārāk plats – izvēle nosvērusies par labu privātajam sektoram, kurā viņš saskata Latvijas medicīnas nākotni.
Pēc pāris gadu ilgas ņemšanās ap pašvaldību izdevumiem vezums nekust ne no vietas. Tie, kas vēlas to izkustināt, – pārāk vāji salīdzinājumā ar tiem, kas vēlas tā atstāšanu.
Kādi secinājumi un prognozes izdarāmās no sabiedriskās domas aptaujām, cik un kādas pārmaiņas vai stabilitāti alkstoša ir sabiedrība Saeimas vēlēšanu gadā, Neatkarīgās intervija ar socioloģisko pētījumu firmas SKDS vadītāju Arni Kaktiņu.
Tikko vēlēšanu gads sācies, partijas Kustības Par (partija vai kustība?) pārstāvji Saeimā – izbijušie partijas, bet esošie frakcijas Vienotība deputāti aktualizējuši savas ambīcijas. Paristi vēlas teikšanu ne tikai baltiem diegiem šūtajā Vienotības frakcijā, bet arī koalīcijā.
Fuu, gads izturēts! – droši vien atviegloti nopūtās veselības ministre Anda Čakša, īsi pirms Ziemassvētkiem dodoties dzemdību atvaļinājumā, vienlaikus nodrošinoties ar politisko aizmuguri un iestājoties Latvijas Zaļajā partijā. Līdzīgi kā to darījuši citi deputāti un ministri. Gads tiešām nebija viegls, jautājums par Čakšas demisiju virmoja gaisā ik pa laikam, bet ministre turējās un, būdama devītajā mēnesī, vēl decembra vidū kāpa Saeimas tribīnē aizstāvēt beidzot finiša taisnē nonākušo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Labdarības maratonā Dod pieci, kas šogad startēja ar emocionālu saukli Salabo bērnību!, saziedots rekordliels līdzekļu daudzums – 358 121,87 eiro. Labs iestrāžu papildinājums, bet ne beigas.
Tā kā Ilmāra Poikāna jeb Neo likuma pārkāpšana sabiedrībai radījusi lielāku ieguvumu nekā kaitējumu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ne tikai vienkārši apžēlojis Neo un atcēlis tiesas piespriesto sodu, bet arī noņēmis viņam sodāmību. Ar ko attaisnojams šāds vēsturisks žests, kas vēl nebija pieredzēts neatkarīgās Latvijas laikā, turklāt ar pamatojumu, kas neiet kopā ar paša prezidenta kancelejas rīcību?
Par divu ātrumu Latviju, pilsētu un lauku attīstības perspektīvām, Latvijas augstskolu neizmatoto eksporta potenciālu Neatkarīgās intervija ar domnīcas Certus pētniecisko direktoru, Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru Dauni Aueru.
Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums beidzot pieņemts, bet diskusijas un šaubas turpinās, un Valsts prezidents tūlīt varēs vētīt aicinājumus to neizsludināt. Argumenti: pakalpojumu pieejamības mazināšana, ēnu ekonomikas problēmu uzkraušana uz mediķu pleciem. Bažas ir arī par to, kā praktiski jaunā sistēma strādās klunkurējošās e-veselības un dažādu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ietvaros.
Vienotība norāvusi stopkrānu Veselības ministrijas iecerei centralizēti iegādāties ķīmiskos preparātus vēža ārstēšanai. Kā paudis Vienotības vadītāja vietnieks Vilnis Ķirsis, jautājumu lūgts atlikt uz nedēļu, jo tas valdības darba kārtībā nonācis «pēdējā brīdī», tāpēc noteikumu grozījumi vēl sīkāk jāapspriež koalīcijas sanāksmē 18. decembrī.
Ik pa laikam izskan prātojumi par Saeimas un Valsts prezidenta vēlēšanu, premjera nominēšanas un ministru nominēšanas un apstiprināšanas kārtības maiņu. Jautājumu ir pētījušas speciālas komisijas, darba grupas prezidenta paspārnē, kādas iniciatīvas nokļūst arī Saeimā. Arī pagājušonedēļ, kad bez garām debatēm tika noraidīta iniciatīva atjaunot pirmskara Latvijā bijušo atvērto sarakstu sistēmu Saeimas vēlēšanām.
Ar lielu kavēšanos, salīdzinot ar citām Eiropas un Baltijas valstīm, Latvija pieņēmusi likumu, kas nepieciešamības gadījumā nodrošinās atbalstu radošajām personām, kas savukārt ne visiem šķiet taisnīgi. Kā tas darbosies, kā veicinās radošumu, kā Latvijas valsts simtgades svinības var saliedēt sabiedrību un kas var pabojāt šo svinību prieku – Neatkarīgās intervija ar kultūras ministri Daci Melbārdi (Nacionālā apvienība (NA)).
Iniciatīva Valsts prezidentu ievēlēt atklātā balsojumā liecina par sabiedrības neuzticēšanos politiķiem, diemžēl šādas kārtības ieviešana uzticēšanos nevairos. Tādējādi ņemšanās ap prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu, par ko lēmums varētu būt neilgi pirms Saeimas vēlēšanām, vairāk vērtējama priekšvēlēšanu zīmēšanās kontekstā.
Lai gan ar vēzi sirgstošo cilvēku pilnvērtīgas un savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas problēmas pēdējos gados pastāvīgi bijušas mediķu, sabiedrības un politiķu uzmanības lokā, plašāku uzmanību problēmai pievērsa mūziķa Valtera Frīdenberga palīdzības lūgums slimības specifiskai diagnostikai un ārstēšanai Vācijā. Rekordīsā laikā atsaucīgā sabiedrība ar ziedot.lv starpniecību saziedoja 100 000 eiro.
Vācijas politiķiem ar tik pieredzējušo kancleri Angelu Merkelu priekšgalā vajadzētu braukt stažēties uz Latviju – iemācītu koalīciju sastiķēt vienā dienā! Pēc tam tikai jāvienojas par ministru vārdiem un dažu politiski pretrunīgāko jautājumu iesaldēšanas laiku. Var arī jautājumus, kuros partijas nespēj panākt sapratni, koalīcijas vienošanās dokumentā ierakstīt īpašā sadaļā: tai un tai partijai ir atšķirīgs viedoklis. Ko tur sarežģīt? Viss vienkāršais ir ģeniāls un otrādi.
Valdošās koalīcijas galvenie spēlētāji cer, ka Vienotības frakcija vismaz līdz budžeta pieņemšanai Saeimā uzvedīsies kā koalīcijas partneris un nesairs pa vīlēm, tad pēc tam jau situācija ir neprognozējamāka. Drošāk prognozējama ir Solvitas Āboltiņas ietekmes saglabāšanās arī pēc viņas izslēgšanas no partijas. Par koalīcijas stabilitāti un tās riska faktoriem Neatkarīgās intervija ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru.