Baiba Lulle / Autori

Ja vēl kāds Latvijā nezināja, kas ir Gatis Truksnis, tad pagājušonedēļ uzzināja. Trukšņa slavas brīdi piektdien gan nedaudz aizēnoja pēkšņā sniega un vasarriepnieku paralizētā satiksme Rīgā.

Acīmredzot ar KNAB aktīvo rosīšanos korumpantu apkarošanas druvā, skandalozām aizturēšanām, nozīmīgāku un sīku lietu ierosināšanu nepietika, lai esošais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks sasmeltu to ūdeni, kas izliets piecos gados. Tāpat sabiedrībai nepietika ar skopo kandidātu atlases komisijas sauso bezargumentu rezumējumu par konkursa izbeigšanos bez rezultāta.

Valsts budžeta izskatīšanas laiks tradicionāli ir dažādu decibelu un formu protesta laiks. Budžeta deķītis vienmēr par mazu, kāds cits pastiepis vairāk uz savu pusi, kādam palikusi redzama plika pēcpuse, un šoreiz par to nobažījušies studenti.

Ja likuma grozījumi, kas ļautu vienkāršāk atlaist no darba valstij nelojālus skolu vadītājus un pedagogus, valdībā izgāja cauri bez aizķeršanās, tad Saeimā tie sākuši buksēt.

Par aktuālajiem politiskajiem notikumiem ap KNAB, kārtējo jūrmalgeitu, reformām un gaisotni koalīcijā Neatkarīgās intervija ar socioloģiskās kompānijas Latvijas fakti direktoru un premjera Māra Kučinska padomnieku sociāli politisko procesu jautājumos Aigaru Freimani.

Jelgava nav tālu no tā, lai tiktu pie sava Triangula bastiona – iepretim Jelgavas pilij plānots būvēt Depo lielveikalu.

Cik un no kurienes radīsies vairāk naudas veselības aprūpei un kā mainīsies pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, Neatkarīgās intervija ar veselības ministri Andu Čakšu.

Pagājušonedēļ sabiedrību sasniedza krasi atšķirīgas ziņas par potenciālajām izmaiņām nodokļu jomā Latvijā un Igaunijā. Eh, atkal tā Igaunija! Vai drīzāk – eh, mēs...

Nedaudz vairāk kā mēnesi ilgušās prezidenta vēlēšanas Igaunijā šonedēļ beigušās sākotnēji neprognozēti – ar plašākai sabiedrībai nezināmas, salīdzinoši jaunās Kersti Kaljulaidas ievēlēšanu. Iespējams, drīz Latvija atkal igauņus varēs apskaust. Un arī ASV.

Lai gan Ungārijas referendums par Eiropas Savienības (ES) bēgļu kvotām kvoruma trūkuma dēļ juridiski uzskatāms par nenotikušu, tas neliks valsts premjeram Viktoram Orbānam mainīt kursu.

Starp premjeru Māri Kučinski (ZZS) un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci (NA) notikusī caur žurnālistiem pastarpinātā vārdu apmaiņa par Saeimas deputātu vasaras darbiem rosinājusi pārdomas par tādu netaisnību kā tautas kalpu atvaļinājuma trūkumu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pareizāk – ministrs Kārlis Šadurskis, vēlas no 2018. gada septembra skolas gaitas sešgadniekiem no vēlamām padarīt par obligātām. Pašlaik bērni uz skolu dodas pārsvarā septiņu gadu vecumā un sešgadnieki ir izņēmums, bet tagad būs otrādi – atkāpes tiktu pieļautas vien «pamatotas nepieciešamības gadījumā».

«Birokrātija nogalina mazo uzņēmēju» – tamlīdzīgi virsraksti šonedēļ pāršalca medijus pēc LTV Panorāmas sižeta par mazas Kauguru kafejnīciņas Beze slēgšanu. Sociālo tīklu lietotāji metās gānīt birokrātiju un aizstāvēt simpātisko, apņēmīgo jauno meiteni, kas viena raujas pa kafejnīcu, lolodama sapni par savu mazo biznesu un našķiem, kas nebūtu pārsātināti ar pārtikas piedevām.

Kā pērn izstrādātais bēgļu uzņemšanas plāns darbojas uz papīra un dzīvē, kas tajā jāmaina un vai mums jāuztraucas par tiem patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ieguva statusu, mācījās valodu, bet aizbrauca prom, lielākoties uz Vāciju, Neatkarīgās intervija ar bēgļu uzņemšanas plāna izstrādes vadītāju, Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirms Māra Kučinska nominēšanas par premjeru partijām kā būtisku šīs valdības prioritāti minēja demogrāfiju, par ko budžeta deķīšana tradicionālās plešanas riesta laikā dzirdam maz.

Laikā, kad minimālā alga aug vien par 10 eiro, pedagogiem pēc divu gadu ilgas cīņas tā pieaugs par pārdesmit eiro, bet citiem pat samazināsies, zemu atalgotajiem mediķiem, tiesu darbiniekiem pieaugums vēl miglā tīts, politiķiem tiek garantēts automātisks algas pieaugums nākamgad par 167–261 eiro. Ja vien Latvija nepiedzīvos smagu krīzi ar pamatīgu vidējās algas kritumu valstī, tā tas turpināsies ik gadu, arvien vairāk attālinot tautu no varas – gan emocionāli, gan finansiāli.

Jau 11 gadu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) tiek iesniegtas amatpersonu deklarācijas, bet visus šos gadus tā arī nav sakārtota to pārbaude tā, lai no šo deklarāciju kalniem būtu efektivitāte un tās netiktu izmantotas politisku rēķinu kārtošanai.

87 valstis Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs (OS) izcīnīja vismaz vienu vai vairāk godalgu, kamēr Latvija pirmo reizi neatkarīgas valsts vēsturē palika bešā. Ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski raudzījām cēloņsakarības konkrētos gadījumos un sporta piramīdas vājos posmus, kļūdas sporta politikā un nākotnes perspektīvas.

Sinoptiķu prognozētā saulainā dienā uz skolu šodien dosies vairāk nekā 200 tūkstoši skolēnu, ar svētkiem sākot pirmo vai kārtējo darba ciklu. 1. septembris ir svētki arī pedagogiem, neraugoties uz neziņu par to, ko nesīs pedagogu algu reforma.

Jūlijā valdība beidzot apstiprināja divus gadus muļļāto pedagogu algu reformu, kas paredz būtisku atalgojuma pieaugumu, pirmsskolas pedagogu algu kāpināšanu gan atstājot pašvaldību labās gribas ziņā, par kuru izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nešaubās.

Pēdējo mācību gadu internātskolas un speciālās skolas varēs dzīvot kā līdz šim, ar valsts finansējumu pedagogu algām un lauvas tiesu arī to uzturēšanai. Steidzamu valsts finansējuma nogriešanu jau šogad gan pēc sacelta skandāla politiķi bija spiesti apturēt, un esošo kārtību solīts saglabāt vēl šajā mācību gadā.

Latvija pirmo reizi kopš neatkarīgas valsts dalības olimpiskajās spēlēs (OS) palikusi bez medaļām. Neesam to valstu vidū, kuras ar medaļu birumu cīnās par pasaules uzmanību un atzinību, mums katra medaļa ir Notikums. To trūkums ir skumīgs, bet vai traģisks Latvijas sportam? Nepaveicās vai likumsakarības?