Pasaules izstāde Expo nākamgad notiks Kazahstānas galvaspilsētā Astanā – tā varētu būt labs iemesls apskatīt arī unikālo pilsētu, kas kā fēnikss izcēlies no pelniem. Pārsteidzoši, cik daudz iespējams uzcelt 20 gados!
Pēc neveiksmīgajiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Maksātnespējas administrācijas (MA) vadītāja meklējumiem kārtējo reizi atskan ierosmes palielināt šo un dažu citu iestāžu vadītāju algas. Lūk, finanšu ministre rosina VID vadītāja algu celt līdz 8100 eiro mēnesī.
Ar jaunu sparu uzvirmojušas runas par autoceļu fonda vai vismaz iezīmēta speciālā budžeta atjaunošanu, lai novērstu krasu ceļu stāvokļa pasliktināšanos no 2019. gada, kad beigsies Eiropas struktūrfondu līdzekļi ceļiem. Kārtējās nozares un politiķu pļāpas, vai esam bezdibeņa malā un kas mainīsies?
No 1. jūnija pašvaldībām, kur ir rindas uz bērnudārziem, pašām bija pilnā apmērā jāpārņem to bērnu pieskatīšanas veidu finansēšana, kam nav vietas pašvaldību bērnudārzos.
Vienotības iebildes tomēr spējušas apturēt pašreizējās Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadībā. Visdrīzāk – aizkavēt, nevis apturēt.
Laiks iet, tikumi ne – sākot kustināt nākamā gada budžetu, atkal dzirdama mētāšanās ar no zila gaisa grābtiem skaitļiem par minimālās algas palielināšanu un nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu.
Kā Eiropas Savienībai (ES) tālāk būvēt attiecības ar Lielbritāniju pēc tās tautas vairākuma lēmuma izstāties no ES un pašu ES, vai tiešām Lielbritānijai vēl ir atpakaļceļš, un kādas ir Latvijas intereses šajā pārmaiņu laikā?
Karstākos vasaras iekšpolitiskos un ārpolitiskos notikumus – Brexit, Latvijas veselības ministra un korupcijas skandālus un reiz tik ietekmīgās partijas Vienotība nākotni pēc vadītāja nomaiņas – Neatkarīgajā analizē politologi, profesori Ilga Kreituse (RSU) un Ivars Ījabs (LU).
Lielbritānijas referenduma rezultāti par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) liek ar jaunu skatu pavērtēt Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumu par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā hibrīdkara kontekstā.
Progresīvais ienākuma nodoklis pats par sevi nav nekas slikts, daudzās Eiropas un citās valstīs tas tiek izmantots kā sociāldemokrātiskās sistēmas nodrošināšanas un nabadzības mazināšanas elements. Bet šo funkciju tas veic tad, ja tas ieviests ļoti precīzs – noteiktā nodokļu sistēmā un apmērā, proporcijā no atalgojuma, sabiedrības nodokļu maksāšanas kultūrā utt. Pasaules Bankas (PB) nodokļa progresivitātes ieteikuma ieviešana Latvijā būtu kā ziloņa slāšana pa trauku veikalu.
Lai gan neskaitāmas reizes no politiķiem dzirdēts, ka mazāk nekā gadu pirms vēlēšanām tās reglamentējošos noteikumus nevajadzētu mainīt, nekas nemainās – jau atkal notiek stīvēšanās ap tiem.
Eiropas Savienības tiesas (EST) lēmums atbalstīt Lielbritānijas tiesības ierobežot bērnu kopšanas pabalstus imigrantiem no citām ES valstīm nav nekas pārsteidzošs. Iespējams, ka tas varētu dot mazu artavu britu balsojumā par izstāšanos no ES 23. jūnijā, bet tas nenozīmē, ka EST savu lēmumu pielāgojusi tā dēvētajam Brexit.
Ar lēmumu ne tikai izstāties no Zaļās partijas, bet arī nolikt Saeimas deputāta mandātu bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs noņēmis smagu nastu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pleciem. Vai ar to pietiks, lai neciestu pēdējos mēnešos arvien augušais ZZS reitings gan īstermiņā, gan ilgtermiņā?
Terorismam un tā dēvētajiem reliģiskajiem radikāļiem nav nekā kopīga ar islāmu – ar to šīs organizācijas tikai piesedz savas kriminālās darbības. Lai tās pārtrauktu – valstīm, starptautiskajām reliģiskajām organizācijām sistēmiski jāsadarbojas, diemžēl pagaidām trūkst pilnvērtīgas koordinācijas.
Mūsu paraolimpiskie sportisti ir tik stipri, ka labo vienu rekordu pēc otra un pēc tam paši sāk to nožēlot, jo, tādējādi paaugstinot kvalifikācijas normatīvus, citi netiek līdzi un attiecīgo grupu nākas izņemt no sacensībām.
Kamēr Latvija vēl mētājas savā izvēlē par dalību nākamā gada pasaules izstādē Astana Expo 2017 Kazahstānā, jau šīs nedēļas nogalē, 10. jūnijā, izstādes organizatori izsludinās ieejas biļešu tirdzniecību.
Ko Eiropai dod, ko prasa vienošanās ar Turciju par aizbēgušo bēgļu atpakaļuzņemšanu, cik reāli ir jaunu obligāto bēgļu uzņemšanas kvotu un soda naudu draudi, kas izskanējuši no Eiropas Komisijas (EK) puses? Kā maļas reālpolitikas dzirnas? Kā Latvijai tikt galā un veidot pieredzi ar bēgļiem, kuri līdz šim uzņemti mazāk par 70 divdesmit gadu laikā, un nu pēkšņi – simtiem! Neatkarīgās intervija ar eiroparlamentārieti, politiskās grupas Eiropas Konservatīvie un reformisti prezidija locekli Robertu Zīli.
Vienotības (V) līdere Solvita Āboltiņa Māra Kučinska (ZZS) valdību tās pirmajās simt dienās nodēvējusi par «ļoti nepamanāmu». Nez vai Āboltiņa vēlējās Kučinskim komplimentēt, bet politikā tas drīzāk varētu būt kompliments. Tauta politiķus vairāk pamana, kad savārītas ziepes, izraisīti skandāli, pieņemti nepopulāri vai pretrunīgi vērtēti lēmumi.