Baiba Lulle / Autori

Vienotības (V) vadītāja amata kandidātu debatēs sākusies vairāksolīšana gluži vai kā pirms parlamentārajām premjera amata kandidātu debatēm. Lai gan partijas vadītājs varētu būt arī premjera amata kandidāts, primāri tomēr ir jautājums, vai V spēs sasmelt izlieto ūdeni, vienot partiju iekšēji un atgūt tai zaudēto vēlētāju uzticību. Par šo ceļu Neatkarīgās intervija ar V valdes priekšsēdētāja amata kandidātu Edvardu Smiltēnu.

Jebkuru izglītības, arī pedagogu algu, reformu mērķim jābūt izglītības kvalitātes kāpumam. Caur pedagogu slodzes un skolu tīkla administrēšanu, pedagogu motivēšanu, macību organizāciju, infrastruktūras nodrošināšanu ieguvējam beigās jābūt skolēnam. Līdzšinējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums par to liek šaubīties. Rēķinoties ar globālo konkurenci, citviet domā, kā uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt izcilības, bet mēs ejam uz kvalitātes pasliktināšanu.

Māra Kučinska valdība savu darbību reglamentējošajos politiskajos dokumentos nav īpaši aizrāvusies ar solījumiem demogrāfijas jomā ģimeņu ar bērniem atbalstam, toties pirmo reizi ar premjera rīkojumu izveidota jauna institūcija – Demogrāfisko lietu centrs (DLC).

Pēc reģionālo nodaļu stingrākas kājas pieciršanas Vienotības valde piekritusi ārkārtas kongresam 4. jūnijā, kurā beigsies Solvitas Āboltiņas ēra un tiks pārvēlēta partijas vadība.

Ne mazāk šķebinošs kā veids, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) cenšas tikt galā ar negodprātīgajiem darbiniekiem, ir Vienotības šā procesa kritika.

Viļņošanās ap Stambulas konvenciju uzbangojusi ar jaunu sparu līdz ar Tieslietu ministrijas pasūtītās juridiskās analīzes publiskošanu un premjera Māra Kučinska beidzot skaidri pausto: «Konvencija ir atbalstāma!»

Ar sirsnīgiem koncertiem, apsveikumiem, kartītēm, ziediem, bučām bērni, vīri, draugi sveiks māmiņas Mātes dienā, kas kopš 1992. gada Latvijā tiek atzīmēta maija otrajā svētdienā.

Darba svētku norise Latvijā lieku reizi lika aizdomāties par nepieciešamību 1. maiju kalendārā iekļaut kā svētku dienu un brīvdienu.

Māra Kučinska valdības rīcības plāns šoreiz ir biezs, diemžēl no kvantitātes grūti izlobīt kvalitāti. Apjomīgais dokuments sakārtots pēc labākajiem studentu maģistra darbu paraugiem, valdības deklarācijā paustajiem uzdevumiem ailītēs pretī skrupulozi liekot rīcības plāna pasākumus, sasniedzamo rezultātu, beidzot arī Nacionālā attīstības plāna uzdevumu, atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju un izpildes termiņu. Par noformējumu un centību varētu ielikt balles astoņas.

Ideja par lielveikalu slēgšanu svētdienās vai to darba laiku būtisku saīsināšanu Latvijā uzvirmo ik pa laikam, bet nedz Latvijas sabiedrība, nedz ekonomika, nedz politika tai vēl nav gatava.

Par to, vai Latvijā tiks atjaunots obligātais militārais dienests, cik nozīmīgi ir hibrīdkara draudi un kas Latvijai jādara aizsardzības spēju stiprināšanā – intervija ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS).

Jura Bojāra iekrampēšanās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vadītāja krēslā, nemitīgi iekšējie kašķi un intrigas pamazām pazudināja vienu no vecākajām un daudzskaitlīgākajām Latvijas partijām. Ja Solvita Āboltiņa ietu Bojāra pēdās, visticamāk, Vienotību sagaidītu tāds pats liktenis.

Kā turpmāk finansēt veselības aprūpi, lai tā pilnībā nesagrūtu, vienlaikus neapdraudot arī sociālo budžetu un nezaudējot katra sociālā nodokļa maksātāja personificētās iemaksas? Vai iespējams pārdalīt naudu, neieviešot jaunu nodokli, bet, ja tas tiek ieviests – ko par to saņemsim pretī?

Finanšu ministre Dana Reizniece Ozola (ZZS) pārsteigusi, piedāvājot palielināt 2017. gada budžeta deficītu, lai finansētu reformas veselības nozarē. Ja arī tas izies cauri, sistēmas problēmas ar to vien neatrisinās.

Latvija tuvākajos mēnešos cer finišēt pirms trīs gadiem uzsāktajā skrējienā uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), bet sabiedrības vairākumam joprojām nav saprotams – priekš kam? Referendums nav vajadzīgs, nav vēlmes skaidrot, pietiek ar standartfrāzēm par piebiedrošanos ekonomiski attīstīto valstu saimei!

Pēc Krievijas un Ukrainas hibrīdkara sākšanās Latvijā pastiprinājās runas par Latvijas mediju telpas stiprināšanu.

Kā Valsts ieņēmumu dienestu (VID) attīrīt no negodīgiem un korumpētiem darbiniekiem un iestādes darbu padarīt ne vien efektīvāku, bet arī iedzīvotājiem, uzņēmējiem draudzīgāku, kādas sekas skandāli ap varas struktūru korupciju ietekmēs nodokļu maksāšanu?

Vienotības reģionālo nodaļu lēmumu sasaukt partijas ārkārtas kongresu 4. jūnijā partijas vadītāja Solvita Āboltiņa nodēvējusi par pierādījumu demokrātijai partijā. Laikam jau tam bija vajadzīgi pierādījumi.

Pirms Saeimas vēlēšanām 2010. gadā ZZS savā programmā solīja «ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN)». Pirms šīm vēlēšanām ZZS programmā NĪN neakcentēja, bet koalīcijas partneris Nacionālā apvienība (NA) iestājās par zemākiem nodokļiem dzimtas un pašapdzīvotiem īpašumiem. Ja vien šīs partijas ar tām pieejamajiem varas resursiem tagad vēlētos to ieviest, tās droši vien varētu rēķināties ar Saskaņas atbalstu, kura solīja noteikt deklarētās dzīvesvietas minimālo dzīvojamo platību, kuru neapliek ar NĪN, vienlaikus palielināt NĪN dārgiem īpašumiem.

Kādreizējais izglītības ministrs, daudzu reformu solītājs Roberts Ķīlis jau no 2012. gada bija iecerējis pagarināt mācību gadu skolās līdz Jāņiem un mācības sākt jau augustā. Esošais ministrs Kārlis Šadurskis ir pieticīgāks un testēšanai publiskajā telpā izmetis versiju par mācību gada pagarināšanu par divām nedēļām jūnijā. Vai arī šoreiz šīs paliks tikai tukšas runas vai būs – vīrs un vārds?

Tiktāl esam nonākuši, ka strādāšana laukos tiek uztverts kā sods un cilvēktiesību pārkāpums. Tad jau laikam jāpriecājas, ka šādu pārkāpumu skaits arvien mazinās.

Nike ar slaveno krievu izcelsmes pasaules tenisa zvaigzni Mariju Šarapovu bija reklāmas līgums par 70 miljoniem eiro, bet mūsu farmācijas flagmanis Grindeks un tā preparāts Mildronāts milzu reklāmu guvis bez lieliem ieguldījumiem mārketingā.