Baiba Lulle / Autori

Cik lielā mērā digitālās tehnoloģijas «uzlauž cilvēku prātus», ietekmē izvēli, rīcību dažādu krīžu gadījumos, koronavīrusa izplatības laikā, vēlēšanās un virknē citu demokrātijai un indivīdam būtisku notikumu, cik drošā informatīvajā un digitālajā vidē dzīvojam – Neatkarīgās intervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (Stratcom) direktoru Jāni Sārtu.

«Nesaprotu, kāpēc Latvija grasās aizliegt adoptēt uz ārzemēm bērnus – starptautiskā adopcija jau neliedz viņus adoptēt arī Latvijā, bet tā dod iespēju ģimenēm citviet un pašiem bērniem nokļūt ģimenēs,» – saņēmu jautājumu no savas amerikāņu paziņas, kura pirms vairākiem gadiem adoptēja 14 gadus vecu meiteni no Latvijas. Anna ir viņas un vīra vienīgais bērns un, spriežot pēc publiskās informācijas, tiek mīlēta, lolota, skolota, arī pēc meitas vēstules Latvijas amatpersonām, kurā viņa lūdz neliegt arī citiem bērniem saņemt iespējas, kādas viņai netika piedāvātas Latvijā. Meitene, kura Latvijā bioloģiskajiem vecākiem tika atņemta pusotra gada vecumā, pabijusi bērnunamā, divās audžuģimenēs, skolā tika norakstīta kā bezcerīga, baidījusies, sasniedzot pilngadību, nonākt uz ielas nesagatavota patstāvīgai dzīvei, tagad, pateicoties Amerikas vecāku izglītības lomas novērtēšanai, privātskolotāju iesaistei, drīz beigs medicīnas studijas vienā no labākajām ASV koledžām.

Gaidījām, gaidījām un beidzot sagaidījām! Kā jau speciālisti iepriekš teica, jautājums neesot, vai koronavīruss parādīsies arī Latvijā, bet – kad. Atbildīgie dienesti jau ir kaujas gatavībā, veselības ministre Ilze Viņķele arī bija gatava vakarstundā sasaukt preses konferenci un informēt satraukto sabiedrību, nebeidzot vien uzsvērt reaģēšanas ātrumu. Spitālīgā ceļotāja no Itālijas operatīvi izolēta Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) kopā ar bērnu, kuram vīruss gan nav konstatēts, pārējie ģimenes locekļi – mājas arestā.

Vairākas sporta veidu federācijas satraukušās, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītie noteikumu grozījumi kārtībā, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, apdraud daudzu sporta veidu attīstību un pastāvēšanu reģionos. Līdz 4. martam federācijas vēl var sniegt savus atzinumus, bet līdzšinējais dialogs bijis tikpat smagnējs kā gadu no gada izvērstā cīņa par sporta budžeta bāzes nesamazināšanu, nemaz nerunājot par attīstību. Par sporta, tostarp sporta skolu, finansēšanas politiku Neatkarīgās intervija ar Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes valdes priekšsēdētāju, Nacionālās sporta padomes locekli, Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas direktori Diānu Zaļupi.

Starts ir dots, un žurku skrējiens pēc miljoniem var sākties! Atvainojiet, pēc iespējām strādāt rīdzinieku labā.

Neraugoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība 18. februārī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Kas no tā ieviešams, kas ne, kā tas ietekmēs augstskolu autonomiju, kvalitāti un absolventu nākotni, Neatkarīgās intervija ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Arvilu Ašeradenu (Jaunā Vienotība).

Aizvadītajā nedēļā koalīcija pavēra durtiņas, aiz kurām tauta uz brīdi varēja pamanīt dancojam Laimes lāci. Tas tur bija, un no viņa spēcīgajām ķetnām uz visām pusēm gaisā virpuļoja apdrukātas papīra lapiņas, uz kurām lieliem burtiem bija rakstīts «Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam».

14. februārī, dienā, kad pasaulē, tostarp Latvijā un Dānijā, atzīmēja mīlestības dienu, daudzu cerības, ka Latvijas pilsone Kristīne Misāne netiks izdota Dienvidāfrikas Republikai (DĀR), kurā viņa apsūdzēta par sava bērna nolaupīšanu, izplēnēja.

Kādas jaunas vēsmas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) varētu ienest tās jaunais direktors Kaspars Rožkalns, kas traucē Latvijas uzņēmēju konkurētspējai un investīciju piesaistei un kas ir mūsu priekšrocības, Neatkarīgās intervija ar K. Rožkalnu, kurš aģentūras vadībā stājās 20. janvārī, uzvarot 13 pretendentu konkursā.

Vai vienā laikā sakritušās problēmas ar dzelzceļu, ostām, Rīgas satiksmi, ceļiem ir sakritība vai likumsakarība? Kādi ir iemesli samilzušajām problēmām satiksmes nozarē, Neatkarīgās intervija ar bijušo satiksmes ministru, neilgu brīdi arī Rīgas satiksmes (RS) pagaidu valdes vadītāju Anriju Matīsu.

Pērn jau pirmajā tikšanās reizē ar Saeimas prezidiju Valsts prezidents Egils Levits aktualizēja ideju par Valsts padomes (Padomes) izveidi, kuras misija būtu sekmēt likumu kvalitāti vēl pirms to pieņemšanas. Iespējams, prezidents vēl nenojauta, cik ļoti šī problēma saasināsies 13. Saeimā un šajā valdībā, radot perfektu diskursu viņa lolotajai idejai. Esošās politiskās varas mazspēja un pēc vajadzības pielokāmā tiesiskuma izpratne noteikti ir kairinājums šāda konstitucionāla orgāna radīšanai, bet ne viennozīmīgi efektīvs problēmas risinātājs.

Ja nodokļu sistēma ir viens no būtiskākajiem valdības politiskā, ekonomiskā, sociālā kursa rādītājiem, tad Krišjāņa Kariņa valdības jau veiktās un vēl plānotās nodokļu izmaiņas neliecina par skaidrību, kurp virzīties.

Saeimas rītdienas darba kārtībā galīgajā lasījumā iekļauti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), ar kuriem, vismaz sākotnēji, tika saistītas cerības stingrāk kontrolēt Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) saņēmējus un mazināt iedzīvotāju maksājuma slogu par šo Latvijas know-how. To, ka šīs cerības ir ne tikai ilūzijas, bet pat OIK afēras piesegšana, Neatkarīgajai intervijā skaidro Saeimas deputāts, OIK ilggadējs pētītājs Ivars Zariņš (Saskaņa).

Bērnu un sirmgalvju izmantošanu savtīgos nolūkos necieš pat zeki, bet politikā šāda uzvedība tiek tolerēta daudz vairāk.

Jau pāris gadus Eiropas Savienībā (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) runā par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu lielās starptautiskās interneta kompānijas, kuras pašlaik nodokļus maksā kompāniju reģistrācijas vietā, bet ne valstīs, kur tās veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus.

Politiķi, kuri sabiedrību regulāri aplaimo ar jauniem vai paaugstinātiem nodokļiem, atsakās no miljoniem eiro nodokļu iekasēšanas no ārvalstu kompānijām, kuras te gūst peļņu. Runa ir par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru tiktu apliktas lielās digitālās kompānijas, kuras gūst peļņu valstīs, kurās tās nemaksā nodokļus, turklāt kropļo konkurenci.

«Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas.» Kura? Protams, KPV LV. Bet – jāsāk ar sevi!

Latvijas iedzīvotāji pamazām sāk zaudēt pacietību un attieksmē pret politiķiem, jo īpaši valdošajiem, kļūst kritiskāki. Piedāvātās reformas, atlaišanas, epopeja ap Rīgas domes atlaišanu un nesaskaņas pašā domē nav devušas redzamu labumu nevienam no iesaistītajiem.

Liela daļa iedzīvotāju, vismaz autovadītāji, jau pirmajās šā gada dienās sajuta akcīzes nodokļa paaugstināšanas radītās degvielas cenu izmaiņas, bet atklāsme par virkni citu 2020. gada izmaiņu daudziem vēl tikai priekšā. Viena no tām – pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanas iespēja, par ko plašākai sabiedrībai acīmredzot vēl maz informācijas.

Sirsnīgais labdarības koncerts Eņģeļi pār Latviju ir izskanējis, bet ziedojumu akcija vēl turpinās arī janvārī, lai nebūtu jāatsaka nevienam no hroniski slimu bērnu vecākiem un tiem bērniem, kam nepieciešama palīdzība ārkārtas situācijās. Par arvien augošo palīdzības lūdzēju skaitu un atbildību pret jau aprūpētajiem bērniem, ziedotāju un valsts atbildību un pāri visam – rūpēm un mīlestību pret «mūsu bērniem» aizkustinoša saruna ar Bērnu slimnīcas fonda (BSF) vadītāju Lieni Dambiņu.

9. Saeimas koalīciju un Aigara Kalvīša valdību 2007. gadā iegāza ne tikai nepamatotā drošības likumu steidzamība, bet pamatā «jūra līdz ceļiem sajūta». Tā 9. Saeimas un Tautas partijas vadītās koalīcijas drīzo galu, kas sākās ar drošības likumu grozījumiem, kurus apturēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet beidzās ar Saeimas atlaišanu referendumā, komentēja toreizējais koalīcijas deputāts, vēlākais premjers Māris Kučinskis.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzīto grozījumu ideja likumā Par tiesu varu, paplašinot lēmēju loku ģenerālprokurora amata kandidāta izvēlē, izskatās tīri pieklājīgi un izklausās labi. Līdz brīdim, kad palūkojas izdekorētā priekškara aizkulisēs, un līdz brīdim, kad pārstājam ticēt propagandai. Salīdzinot Saeimas vēlēšanu rezultātus ar partiju šodienas reitingiem, šādu cilvēku paliek mazāk, bet joprojām ir pietiekami daudz.