Baiba Lulle / Autori

Laikā, kad Saeima cenšas pabeigt vērienīgo, pretrunīgo un pašvaldību vairuma neatbalstīto administratīvi teritoriālo likumu, valdība saka jāvārdu nākamajai līdzīgi buldozerējamai reformai. Tā pieticīgi tiek dēvēta par augstskolu pārvaldības reformu, bet zem deķa mudž varas centralizācija un politizācija, visu augstskolu reforma ar vairāku augstskolu iespējamu degradēšanu vai pat sagraušanu.

Cik pilnvērtīgs ir attālinātais mācību process, ko skolām nozīmē pabeigt šo mācību gadu, noorganizēt centralizētos eksāmenus, vidusskolu iestājeksāmenus ārkārtas situācijas apstākļos, ‒ "Neatkarīgās" intervija ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.

Dienu pirms mūsu (kam vairs ne "mūsu") valdība lēma par ierobežojumu mīkstināšanu no 12. maija, Vācijas pavalstu vadītāji tikās ar kancleri Angelu Merkeli, lai spriestu par to, kā menedžēt Vācijas izeju no krīzes. Neuzskatu, ka "citi visu dara labāk", bet šajā gadījumā no Vācijas varam kaut ko mācīties. Pirmkārt, uzticēšanos vietējām varām, spēju deleģēt tām lēmumu pieņemšanu, spēju atteikties no totālas centra komandantūras un vienīgās pareizās patiesības.

Latvijas cīņa ar Covid-19 tiek pasniegta kā veiksmes stāsts, jo mēs laikus esot sagatavojušies, mācoties no citu kļūdām. Divdesmitgadīgā Kristapa Silionova piedzīvotais liek šaubīties gan par savlaicīgo reakciju, gan ārstniecības pieejamību un sistēmas sakārtotību.

Parakstu skaits portālā manabalss.lv iniciatīvai šogad atcelt centralizētos eksāmenus (CE) 9. un 12. klasēm strauji tuvojas 10 000, bet šis slieksnis dod tikai iespēju iniciatīvai nonākt skatīšanai Saeimā, kur par to jau tāpat spriež. Tāpat tas neataino viennozīmīgu attieksmi pret eksāmenu kārtošanu vīrusa krīzes ēnā – cik dažādi ir skolēnu, vecāku, skolu vadītāju, politiķu viedokļi, tikpat dažādas ir Eiropas un arī citu valstu nostājas.

Kāda ir pašvaldību iesaiste krīzes vadībā un sadarbība ar valdību, kur vēl tajā ir robi, kāda būs to loma izejā no krīzes un vai šī krīze neliek koriģēt arī uzsāktās reformas, ‒ Neatkarīgās intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Gintu Kaminski.

Valdības pārstāvju ledus sirds īslaicīgajā pavasara saulītē nedaudz atmaigusi, raugoties uz pāris vai dažkārt pārdesmit eiro niecīgajiem dīkstāves pabalstiem un trešdaļu pabalstu prasītāju, kuriem tas vispār atteikts.

Kāds sakars Covid-19 ārkārtas stāvoklim ar Satversmes 81. pantu, kas pirms 13 gadiem tika svītrots no pamatlikuma? Nekāds, izņemot to, ka krīzes aizsegā valdība varētu uzurpēt varu un arī vasaru padarīt par murgu. Iniciatīva par panta atjaunošanu nedaudz koriģētā veidā nāk no Valsts prezidenta Egila Levita, to gatavs atbalstīt arī premjers Krišjānis Kariņš. Koalīcija to vēl nav akceptējusi un aicinās prezidentu ideju izklāstīt Saeimas deputātiem.

Kovidkrīzes ēnā bez pienācīgas uzmanības garām paslīdējusi Tieslietu ministrijas (TM) virzīta un valdības atbalstīta iniciatīva, likumprojektu pakete, kas atbrīvos no parādiem tos maznodrošinātos un trūcīgos Latvijas iedzīvotājus, kuru noteiktu parādu apjoms nepārsniedz 5000 eiro.

Par aizņemtās naudas atdošanu, kas ir ap 10% no mūsu IKP, nav jāuztraucas. Vairāk jādomā par eksporta, ražošanas uzrāvienu pēc krīzes, un ar gudru stratēģiju Latvija varot apsteigt citas valstis, domā ekonomists un starptautiska uzņēmuma Primekss vadītājs Jānis Ošlejs. Kā tieši to izdarīt, cik pareizi tiek tērēta krīzes atbalsta nauda, cik reāli ir devalvācijas vai inflācijas draudi, Neatkarīgās intervija ar J. Ošleju, kurš kā eksperts iekļauts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga izveidotajā darba grupā, kas meklēs ekonomikas tālākās attīstības scenārijus.

«Jaunie konservatīvie panāk to, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī strādājošie pensionāri.» Šāda virsraksta ziņa, protams, ar partijas līdera Jāņa Bordāna foto, rotā gan JKP mājaslapu, gan tiek izplatīta sociālajos tīklos.

Dienā, kad oficiālā statistika ziņoja vien par sešiem jauniem vīrusa inficēšanās gadījumiem, valdība lēma ārkārtas stāvokli pagarināt par četrām nedēļām, līdz 12. maijam. Vai šo laiku vairāk pavadīsim, dalot aizņemto lāčādu, rakstot un pārrakstot nosacījumus pabalstu piešķiršanai un kontrolei vai plānojot izeju no krīzes jeb tā saucamās exit stratēģijas? Gan ierobežojumu laika un veida mazināšanai, gan dīkstāves laika mērķtiecīgai izmantošanai, gan nākotnes ekonomikas izaugsmes plānošanai, citastarp analizējot un atzīstot iepriekšējās krīzes kļūdas, gan veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanai, izglītības un tālākizglītības izmaiņu modelēšanai utt.

Kā krīzes situācijā notiek varas un sabiedrības mijiedarbība, cik lielā mērā plaisa starp tām ietekmē sekmīgu krīzes vadību, un ciktāl paciešami būtu demokrātijas ierobežojumi? Neatkarīgā sarunājās ar informācijas un komunikācijas zinātņu doktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Sergeju Kruku, kurš arī medijus aicina paškritiskāk palūkoties uz to, cik kvalitatīvi viņi pilda misiju.

Valdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.

Vienīgā alternatīva visas nācijas depresijai, šķiršanās epidēmijai, naida sēšanai internetā ir iet no mājas ārā, ievērojot distancēšanos, un kustēties, pārliecināts ārsts, ekspolitiķis un aktīvā dzīvesveida piekritējs Pēteris Apinis, kurš nekad nav baidījies izteikt savu viedokli, lai arī tas būtu nepopulārs vai varai netīkams. Neatkarīgās intervija ar P. Apini par ārkārtas situācijas ierobežojumiem un to, kā iespējami veselīgāk pārdzīvot šo laiku.

Lai pasargātu mediķus un pacientus no iespējamas inficēšanās ar koronavīrusu, valdība būtiski ierobežojusi veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. Naivi cerēt, ka šis lēmums negatīvi neietekmēs iedzīvotāju veselību un arī dzīvību.

Sadalot vēl nebijuši lielu summu daudz mazāk nevalstiskajām organizācijām, pie trekna kumosa Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nevalstisko organizāciju makroprojektu konkursā tikusi arī fonda direktores Zaigas Pūces iepriekš ilgi vadītā biedrība Ascendum un SIF padomes locekles Ineses Siliņas vēl līdz janvārim vadītais Kurzemes NVO centrs.

Daudzi redzējuši vai vismaz dzirdējuši par oskaroto itāļu drāmu Dzīve ir skaista, kurā ebreju bibliotekārs koncentrācijas nometnē ar iztēles, humora palīdzību cenšas šajā necilvēcīgajā situācijā dēlam uzburt citu realitāti, radīt prieku, novērst bailes.

Par to, ko praktiski, finansiāli un emocionāli mainīs lielās pilsētas statusa atņemšana Jelgavai un novadu pievienošana administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros, kā arī par pašvaldības gatavību dažādām Covid-19 krīzes izpausmēm Neatkarīgās intervija ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS).

Cenšoties ierobežot Covid-19 pārlieku strauju izplatīšanos, valdība pieņēmusi virkni sarežģītu lēmumu. Ņemot vērā to, ka nav pieredzes, kā rīkoties tik plaša mēroga krīzē, kas skar ne tikai naudu, bet arī veselību, var piekasīties par kļūdām, par izvēlēto līdzekļu pretrunīgumu, vienlaikus par labajiem nodomiem, centieniem un atsevišķiem lēmumiem tā pelnījusi atzinību.

Par vīrusa raisītās krīzes pārdzīvošanas iespējām un nepieciešamajiem risinājumiem, daļu no kuriem šodien varētu apspriest valdības sēdē, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Aigaru Rostovski.

Otrdien LTV demonstrēja filmu par koronavīrusa izplatīšanos un varas iestāžu un mediķu cīņu ar to Uhaņā un Hubejas provincē Ķīnā. Gan tā, gan citi informācijas avoti atklāj, cik Ķīnas cīņa ar epidēmiju baisi izskatās no cilvēktiesību, bet efektīvi no epidēmijas izplatības ierobežošanas viedokļa. Pārdomu vērta dilemma – kas svarīgāks?