Baiba Lulle / Autori

Eiropai var nepatikt Turcijas papildu prasības tās lielākai iesaistei bēgļu krīzes amortizācijā, bet jāatzīst, ka Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu rīkojies kā valstsvīrs, aizstāvot savas valsts intereses, un vienlaikus izmantojis izdevību, izspiežot no situācijas maksimālu labumu. To mūsu politiķi varētu pamācīties.

Vienotības premjeru, finanšu ministru, tostarp Jāņa Reira vadībā iepriekšējos gados tika pieņemta virkne pensionārus tracinošu lēmumu, kas raisīja pensionāru sašutumu.

Kamēr lielāka uzmanība tika pievērsta kaislībām ap BBC pseidodokumentālās filmas Trešā pasaules kara komandcentrā demonstrēšanu LTV, ēnā palika Saeimas konceptuāli atbalstītais likumprojekts par Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidi.

Latvijas Televīzija (LTV) jau vairāk nekā nedēļu sparīgi cenšas piesaistīt sabiedrības uzmanību lēmumam par konkursa rīkošanu uz LTV valdes locekļu vietām. Ja citkārt valsts kapitālsabiedrību vadības iecelšana vai pilnvaru pagarināšana bez konkursa tiek pelta, tad šoreiz otrādi – to mēģina panākt. Ziņu dienesta iesaistīšanās valdes slavināšanas kampaņā diemžēl mazina šā medija objektivitāti un reputāciju.

Vienotības vadītājas Solvitas Āboltiņas labā roka Saeimā jeb frakcijas vadītājas vietnieks un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis pēc 12 gadu pārtraukuma atgriezies izglītības un zinātnes ministra krēslā. Kas viņam ļaus būt veiksmīgākam reformatoram nekā iepriekšējiem ministriem, kādām reformām un kā viņš ķersies klāt, kā saglābt Vienotību, Neatkarīgās intervija ar jauno veco izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

Latvija šogad plāno pievienoties Eiropas Padomes (EP) Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētajai Stambulas konvencijai. Tā sabiedrībā izraisa pretrunīgas diskusijas – vieni to dēvē par iespēju efektīvāk pasargāt sievietes un bērnus no vardarbības, citi tajā redz virkni risku, kas nonivelē tradicionālās ģimenes vērtības.

Tik daudz runāts, šķēpu lauzts, un beidzot tas nu ir noticis, daudziem pat nemanot. Vēlā piektdienas vakarā bez sagaidītāju un kritizētāju fanfarām no Grieķijas Latvijā, Muceniekos, nogādāti pirmie seši patvēruma meklētāji – sīriešu ģimene ar diviem pirmsskolas vecuma bērniem un eritriešu ģimene, kurai bērns palicis Eritrejā.

Pretēji mērķim palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību no jaunā gada ieviesti ģimenes ārstiem noteikti ierobežojumi pacientu nosūtīšanai uz analīzēm, vairākiem izmeklējumiem, savukārt jau pērn ārsti dabūja brāzienu no veselības ministra Gunta Belēviča par kvotu pārsniegšanu nosūtīšanai uz valsts apmaksātiem laboratoriskiem izmeklējumiem. Kā tas ietekmē pakalpojumu pieejamību, kā sistēma tiek galā ar gripas epidēmiju, ko ārsti cer sagaidīt no jaunās valdības un vecā ministra, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi.

Kāds tur augšā vai tepat, zemāk, ar Vienotību izstrādājis pamatīgu joku, atvēlot partijai labklājības ministra posteni, kuru dažādu peripetiju rezultātā ieņemt nāksies līdzšinējam finanšu ministram Jānim Reiram. Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa paziņojusi, ka nu pensionāri un bērni kļūst par partijas prioritāti. Nav gluži prātīgākā vai asprātīgākā atbilde, ņemot vērā Vienotības līdzšinējo attiecību vēsturi ar šīm sociālajām grupām, jo īpaši pensionāriem, kas to var uztvert kā kārtējo ņirgāšanos. Bet varbūt Vienotība šādi iziet savu karmas ceļu, no kura mācīties un pilnveidoties?

Ministru kabineta nama lejasstāva kafejnīca ir iecienīta tās svaigo, gardo bulciņu dēļ. To smarža vilina, arī garša nepieviļ.

Tuvākajās dienās – līdz 15. februārim – daļa Rīgas nekustamā īpašuma turētāju saņems nepatīkamu pārsteigumu – septiņkāršu nekustamā īpašuma nodokļa (NIPN) rēķinu.

Kā veicināt reģionālo mediju neatkarību, jo īpaši, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām? Vai ar pāreju uz sabiedrisko mediju finansēšanu tikai no valsts budžeta tie netiks turēti īsā saitītē un varēs izvairīties no līdzīgiem gadījumiem kā Vācijā, kur sabiedriskā televīzija vairākas dienas neinformēja skatītājus par incidentu ar bēgļiem un sievietēm gadumijas naktī Ķelnē? Ko no iecerētajām reformām mediju jomā iegūs sabiedrība? Neatkarīgās intervija ar jaunievēlēto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Aiju Dulevsku.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola līdz šim kritizējusi vienu otru Finanšu ministrijas lēmumu, nu pati, visticamāk, partijas kolēģa Māra Kučinska valdībā kļūs par finanšu ministri. Vai viņai izdosies citādi paraudzīties uz nodokļu sistēmu un nepārbīdīt tos kā domino kauliņus, lai saliktu kārtējo budžetu, – Neatkarīgās ekspresintervijā ar ministri.

«Gribētu aicināt arī «nākošo» (citāts) valdību un «nākošo» (vēl viens sveiciens latviešu valodas skolotājai!) Ministru prezidentu saglabāt mūsu virzību pret obligātajām bēgļu sadales kvotām.» Tā Saeimā, pēc Ministru prezidenta pārskata nolasīšanas deputātiem par Latvijas nacionālo drošību, pauda premjere Laimdota Straujuma.

Pretēji publiskajā telpā dzirdētajam viedoklim par tiesībsarga Jura Jansona atturību bēgļu uzņemšanas sāgā, intervijā Neatkarīgajai tiesībsargs izsakās skarbi – Latvijas un Eiropas politiķu rīcība ir bezatbildīga! Viņaprāt, nav par vēlu rīkot referendumu par šo tēmu. Savukārt bērnu vecākiem pirms došanās uz ārvalstīm iesaka rūpīgi izvērtēt attiecīgās valsts prasības bērnu aprūpes jomā, bet problēmu gadījumā, par kurām dzird arvien biežāk, agrāk vērsties pēc palīdzības Latvijas institūcijās.

Cīņu par varu, ko Vienotība nometusi sev pie kājām, tās iekšējie grupējumi turpina ar publisku netīrās veļas mazgāšanu. Netīro ūdeni vairs nesasmelt, tas pludo un uz visām pusēm, pašiem kājas slapjas. Sabiedrība no šīs zampas nogurusi novēršas.

Var jau uz papīra uzlikt kādu ideju, uzzīmēt iestādi ar tās cēlajiem mērķiem, bet bez politiskās gribas un intelektuālā resursa tā būs vien darbības imitācija. Tā sagadījies ar Pārresoru koordinācijas centru (PKC), kuru likvidēt rosinājis trīs mēnešus Valsts kancelejas direktora amatā esošais Mārtiņš Krieviņš.

Paziņojot par savu demisiju, premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) teica, ka atstāj valsti labā ekonomiskajā situācijā, pārfrāzējot – viss zeļ un plaukst. Tikai nesaprotami, kāpēc neviens, izņemot tik negribēto Vienotības vadītāju Solvitu Āboltiņu, nevēlas šīs valsts izpildvaru vadīt?

Nav iesnieguma – nav bērna – nav pabalsta! Nav deklarācijas – nav nodokļu atmaksas! Toties ir augošs valsts pārvaldes aparāts pretstatā solījumiem to mazināt un neticība valsts rūpēm par ģimenēm ar bērniem un dzimstības veicināšanu.

Bērni – mūsu nākotne! Nodrāzts teiciens, bet ļoti ietilpīgs gan emocionāli un personiski, gan ekonomiski.

Partiju manevru novērojumi un izteikumi vecajā gadā liecina, ka jaunās valdības veidošana varētu ieilgt. Nekāda lielā skāde politiķu ieskatā tā neesot – šī valdība nav atstādināta kāda nozieguma dēļ, neesot iemesla steigties. Trūkst tikai piebildes – «un nez vai nākamā būs labāka».

Tikko pēc šaušalīgajiem terora aktiem Parīzē, Mali, Krievijas lidmašīnas notriekšanas daudzi prātā pārlika savas ceļošanas vēlmes. Cik noturīgas ir bailes no terorisma, aviokatastrofām, un kā tās ietekmē tūrismu, kā mainās ceļošanas paradumi? Kā tūrisma industriju ietekmējusi Eiropas un Krievijas attiecību pasliktināšanās, kā izpaudīsies Krievijas sankcijas pret Turciju, un kā tās izjutīs ceļotājs? Par to un aizvadīto gadu tūrismā Neatkarīgās intervija ar Latvijas tūrisma aģentu asociācijas vadītāju Kitiju Tiguli.