Baiba Lulle / Autori

Šis Latvijai ir pirmais precedents, kad ir atlaista Saeima referendumā un atlaistās Saeimas darba kārtību līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai nosaka Valsts prezidents. Lielu lomu šajā situācijā spēlē prezidenta pils jurists, prezidenta Andra Bērziņa padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars, kurš iepriekš bija Saeimas Juridiskā biroja speciālists un pazīst drēbi arī no otras puses.

Prezidenta Andra Bērziņa padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka viņaprāt prezidenta amatam tomēr nebūtu jābūt tramplīnam uz ierindas deputātu.

Pirmie partiju reitingi pēc Valda Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanas rosināšanu liecināja, ka augstākie tie ir Saskaņas centram (SC) un tobrīd vēl nenodibinātajai Zatlera reformu partijai (ZRP), kas divatā spētu izveidot koalīciju. Protams, līdz vēlēšanām tie vēl mainīsies, bet jautājums paliek – vai SC un ZRP varētu veidot nākamo valdību?

Pirms septembrī gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām atšķirībā no iepriekšējam rindu pie Centrālās vēlēšanu komisijas durvīm jau dienu iepriekš neviens neaizņēma. Jo vairāk – partijas nesteidza iesniegt deputātu kandidātu sarakstus arī pirmajās to pieņemšanas dienās.

Par Saeimas atlaišanu, tās sekām ilgtermiņā, potenciālo dalību politikā, tās konjunktūru, partiju kolektīvo bezatbildību un sabiedrības iesaistes iespējām Neatkarīgās intervija ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.

Šķetināt traģisko notkumu iemeslus Norvēģijā aicinājām Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītāju profesoru Leonu Taivānu un ilggadējo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Eiropas lietu komisijas deputātu Borisu Cileviču.

Simboliska nosaukuma klubā Sapņu fabrika 293 plašākai sabiedrībai lielākoties nepazīstami cilvēki nodibināja Zatlera reformu partiju (ZRP) un par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēja eksprezidentu Valdi Zatleru.

Izskatot KNAB likuma grozījumus, deputāti izrādījuši necerētu drosmi, atļaujoties domāt paši ar savu galvu un akli nepieņemot neracionālus priekšlikumus tikai tāpēc, ka tie apzīmogoti ar sarkano antioligarhijas zīmogu.

Liekulīgi būtu noliegt pensiju indeksēšanas priekšvēlēšanu raksturu, bet vēl sliktāk – no personiskās labklājības augstumiem nesaredzēt šā soļa nepieciešamību.

Par to, ka eksprezidents Valdis Zatlers iegājis Latvijas politikas vēsturē vairāk nekā tikai ar ierakstu «Latvijas Valsts prezidents», šaubu nav. Nebijusi atjaunotās Latvijas vēsturē ir gan prezidenta nepārvēlēšana otrajam termiņam, gan, protams, V. Zatlera «rīkojums nr. 2». Nu šo uzskaitījumu papildina viņa vārda iekļaušana partijas nosaukumā. Zatlera Reformu partija (ZRP).

Pirms pāris mēnešiem rakstīju par īsajām Saeimas plenārsēdēm, kas atspoguļo to ideju un iniciatīvu nabadzību, kas valda Saeimā un koalīcijā. Bet nu gan Saeima rāvusies melnās miesās! Pretēji ierastajai praksei deputāti turpinās sēdēt arī vasarā, līdz 23. jūlijam, kad tie, visticamāk, tiks atlaisti, un, ja Valsts prezidents sasauks sēdes, arī pēc tam.

Par Valsts prezidenta un ārkārtas Saeimas vēlēšanām Neatkarīgās intervija ar Saskaņas centra frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču.

Nedz mūsu Satversmes tēvi pagājušā gadsimta sākumā, nedz 9. Saeimas deputāti, koriģējot Satversmes pantu par Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, acīmredzot nevarēja iedomāties tādu situāciju, kāda var izveidoties pašlaik.

Pozitīvākais Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums ir tas, ka šīs vēlēšanas ir beigušās un beigušās ap šo jautājumu virmojošās spekulācijas. Būs gan cilvēki, kam būs grūti pieņemt deputāta Ingmāra Līdakas vēlējumu vēl pirms vēlēšanām cienīt Valsts prezidentu, lai kurš tas būtu.

«Esmu gatavs kopā ar Saeimas deputātiem pilnveidot mūsu valsts pamatlikumu,» – vēl tikai pirms mēneša solīja Valsts prezidents Valdis Zatlers savā runā Latvijas Universitātē. «Apsveica» to, ka «vairāki politiskie spēki ir gatavi apspriest Saeimā, sabiedrībā un ekspertu lokā» Valsts prezidenta vēlēšanu sistēmas maiņu. Pēc neilga laika «apsveica Saeimu» ar tās atlaišanu.

Par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi (EDEN) Latvijā šogad atzīts Līgatnes papīrfabrikas ciemats, kura projektu konkursam iesniedza Līgatnes novada dome.

Pirmais iespaids, ka nu tik tauta pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera mudinājuma ar mēslu dakšām metīsies padzīt nīsto Saeimu, var izrādīties maldīgs. Šobrīd gan nevar arī apgalvot, ka 10. Saeimai referendumā izdotos noturēties, bet tikpat droši nevar apgalvot arī pretējo. Līdz referendumam, 23. jūlijam, vēl var parādīties virkne faktoru, kas tā rezultātu var nosvērt uz vienu vai otru pusi.

Tiesībsarga birojs tā jaunā vadītāja Jura Jansona vadībā izstrādājis jaunu darbības stratēģiju 2011.–2013. gadam, ko arī prezentēja Saeimas Cilvēktiesību komisijā, kas ar to bija visnotaļ apmierināta. Diemžēl medijos uzmanība koncentrējās uz viedokli par seksuālo minoritāšu pārstāvju iesniegtajiem likumprojektiem, pārējo nepelnīti atstājot novārtā.

Pēdējā Valsts prezidenta amata kandidātu iesniegšanas dienā, 24. maijā, skaidrs ir tikai tas, ka 2. jūnijā deputāti izdarīs izvēli starp esošo prezidentu Valdi Zatleru un ZZS frakcijas bezpartijisko deputātu eksbaņķieri Andri Bērziņu.

Rīgas domes noteikumi par kooperāciju ar privātajiem bērnudārziem nolūkā mazināt rindu pašvaldību dārziņos ir apsveicama iniciatīva, kas gan vēl ir tāla no pilnības.

Lai gan pirms nedēļas Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs sūkstījās, ka nez vai Finanšu ministrijas iniciētais iedzīvotāju sākumdeklarēšanās likums vispār tiks pieņemts, trešdien komisija vienbalsīgi atbalstīja tā virzīšanu 1. lasījumam. Plānots, ka vispārējā, vienreizējā deklarēšana sāksies no 2012. gada 1. janvāra.

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka Ministru kabineta noteikumi par stipendiju prioritāru piešķiršanu sociāli mazāk aizsargātajiem studentiem ir pretrunā ar Satversmi.