Baiba Lulle / Autori

Saruna ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli (Vienotība).

Intervija ar jauno satiksmes ministru, vienu no pieciem bezpartejiskajiem valdības ministriem Aivi Roni.

Pasaules medijos lielu uzmanību izpelnījusies septiņmiljardā Zemes iedzīvotāja nākšana pasaulē.

Par pieteiktajām reformām augstākajā izglītībā, kā arī citos izglītības līmeņos Neatkarīgās intervija ar izglītības un zinātnes ministru, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Robertu Ķīli.

Par valdības veidošanas procesu, savtīgu interešu vārdā savilktajām sarkanajām līnijām un valsts attīstības politiskajiem priekšnosacījumiem Neatkarīgās intervija ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.

Kas teica, ka jaunam sākumam obligāti jābūt labākam, tīram un cēlam? Jauns sākums vienkārši ir citāds sākums. Un tāds tas noteikti ir, lai gan jaunajā sākumā manāmas arī veco beigu stila iezīmes. Bet, lielās (sarkanajās) līnijās ņemot, Valdis Zatlers tur vārdu!

«Virkne lietu gan Eiropas Savienībā (ES), gan ārpus tās Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jādara kopā. Nopietnas ieceres ir arī Latvijas – Lietuvas divpusējā sadarbībā, kuras realizācijai pirmo reizi top abu valstu gatavota koncepcija,» Neatkarīgajai atklāj jaunais Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis. Pagājušajā nedēļā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš viņu akreditēja darbam Latvijā.

Par iemesliem un aizdomām, kas gulstas uz sešiem Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputātiem saistībā ar viņu negaidīto izstāšanos no partijas dienu pirms jaunās Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanas, Neatkarīgā sarunājās ar «šķeltnieci» Elīnu Siliņu.

Jaunās koalīcijas un valdības stiķēšanas process liek uzdot vairākus jautājumus, kas nav īsti skaidri.

Priekšvēlēšanu laiks un periods starp vēlēšanām un jaunās Saeimas un valdības pilnvaru apstiprināšanu ir nosacīts starpvaru periods, kad lēmumi tiek pieņemti, skatot tos no politiskā izdevīguma vai neizdevīguma, savukārt apstākļos, kad Saeima ir atlaista, papildu jautājumus raisa varas lēmumu leģitimitāte.

Jauns sākums. Reformas. Vai tiešām beidzot valdībai Latvijā būs komplekss redzējums par valsts ilgtermiņa konkurētspējīgu attīstību pasaules krīžu viļņu bangās, nevis tikai ikgadēja menedžmenta funkcija?

Ja Rietumu demokrātijās lielākoties jau uzreiz pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu uzzināšanas ir skaidrs, kas veidos valdību, tad Latvijā vēl labu laiku pēc vēlēšanām paši politiķi zīlē kafijas biezumos.

Par airBaltic ķezas ietekmi uz lidostu un Latvijas ekonomiku, šodienas problēmām un nākotnes iecerēm, kā arī politizācijas blaknēm Neatkarīgās intervija ar starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Arni Luhsi.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) Ētikas komisija tomēr pievērsusies jautājumam par partijas priekšvēlēšanu avīzēm, kurās vēlētājiem tika ieteikts ar krustiņiem atzīmēt atsevišķus partijas deputātu kandidātus.

Par vēlēšanu rezultātiem un jaunās valdības veidošanu Neatkarīgās intervija ar Saskaņas centra (SC) līderi un Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.

Jauna sākuma, jaunas, citas, tīrākas, godīgākas, efektīvākas politikas cerību balons palicis puspiepūsts – vēlētāju aktivitāte bija zemāka nekā līdz šim – 60,55%. Kārtējo vēlēšanu gadījumā varbūt varētu teikt, ka tā ir neliela nobīde, bet šāds rādītājs ārkārtas vēlēšanās pēc tik pārliecinošas Saeimas atlaišanas liek aizdomāties par kluso sabiedrības protestu.

Pēc pāris gadu gumijas staipīšanas Saeima beidzot pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ieviešot kriminālsodu par partiju nelikumīgu finansēšanu. Nu par partiju nelikumīgu finansēšanu, starpniecību, nelikumīga finansējuma pieņemšanu, izspiešanu atkarībā no apmēra, iesaistīto personu skaita un regularitātes draud rūtaina saule no diviem līdz pat pieciem gadiem, piespiedu darbs, naudas sods no 100 līdz 200 minimālajām mēnešalgām. Sodīt varēs gan kreisās naudas devēju, gan pieņēmēju.

Krietni mācījušies no pagājušā gada kļūdām un konkurējošajiem TV kanāliem, ar profesionālākiem vadītājiem Latvijas Televīzija sākusi 11. Saeimas priekšvēlēšanu debašu ciklu.

Runāt par depopulāciju, demogrāfijas rādītāju uzlabošanu un reemigrāciju partijām ir modes lieta. Tālāk par runāšanu, darba grupām, koncepcijām un programmām ar iesaldētu to īstenošanu gan netiek.

Pēdējie budžeta konsolidācijas gadi cilvēkiem mācījuši pieticību – priecāties par to, ka viņiem kaut ko neatņem, nevis gaidīt, ka kaut ko iedos. Arī pensionāri diez vai pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanu «paņēma un uzmeta» pieredzes, pēc prettiesiskās pensiju samazināšanas ticētu tagad, pirms vēlēšanām sasolītai Leiputrijai.

Neatkarīgā diskutē par sociālo nemieru cēloņiem un sekām Londonā un citviet Eiropā, arī Latvijā, ar sociālantropologu, profesoru Robertu Ķīli un ģeogrāfijas zinātņu doktoru, Neatkarīgās komentētāju Juri Paideru.

Saeima jau labu laiku nespēj izšķirties par grozījumiem Darba likumā attiecībā uz darba devēja tiesībām darba ņēmējiem pieprasīt svešvalodu zināšanas. Ar mērķi «mazināt latviešu valodas lingvistisko diskrimināciju» deputāti sākotnēji noteica, ka darba devējs nedrīkst pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.