Latvijas farmācijas kompānijas a/s Grindeks lēmums ražotni izvietot nevis Latvijā, bet Slovākijā, ir aizvadītā gada varas haotisko un nesaprātīgo lēmumu tiešas sekas. Tā ir viena no pēdējā laika smagākajām apsūdzībām esošajai valdībai, nevis tām iepriekšējām, ko šī mīl piesaukt un vainot visās likstās.
2009. gada 13. janvārī notika atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgākā un vardarbīgākā sabiedrības protesta akcija, kuras sekas šodien neizpaužas tikai 46 personu kriminālvajāšanā par līdzdalību masu nekārtībās.
Nesen kāda jaunā māmiņa stāstīja par savu paziņu, kuras draugs, Nīderlandē (vai kā nu tagad mūsu valodnieki nolēmuši šo valsti pārdēvēt) dzīvojošs marokānis aicināja savu Latvijas draudzeni kopā ar meitu pārcelties uz dzīvi tur.
2008/2009. gada “Pārskats par tautas attīstību” veltīts tēmai “Atbildīgums”.
Apjomīgais pētījums tiek prezentēts šodien. Tas tapis Sociālo un politisko pētījumu institūtā apmēram gada laikā, tā galvenie redaktori ir Juris Rozenvalds un Ivars Ijabs, bet atsevišķas sadaļas rakstījuši vairāki autori galvenokārt no akadēmiskās vides.
Kad neskaitāmās filmas par Ziemassvētku vecīšiem būs noskatītas, svētku koncerti noklausīti, šampanietis izdzerts, nāksies vien atgriezties realitātē, kurā velti būs cerēt uz bārdaino brīnumdari.
Varas reakcija uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu pensiju lietā nav pārsteidzoša, tikai lieku reizi atsedz šīs valdības darba un propogandas stilu, kura raksturīgākā iezīme ir pārspīlēts paštaisnums un vainas meklēšana visos citos, tikai ne sevī, nespēja ieraudzīt un atzīt arī savas kļūdas.
Jautāti, uz kā pamata Latvijas ekonomikā gaidāma izaugsme, Latvijas politiķi kā brīnumnūjiņu pašu rastu risinājumu vietā visbiežāk min pasaules ekonomikas atlabšanu. Tās pazīmes Rietumeiropā un ASV jau manāmas.
Pēc ilgāka laika plašāku interviju par politiskajiem procesiem valstī Neatkarīgajai sniedza Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore Ilze Ostrovska.
Kad 2007. gada vidū pār ASV jau vēlās finanšu krīze, kas aizrāva sev līdzi ne tikai vietējās finanšu struktūras, bet pamazām arī citas kontinenta un Eiropas valstis, Latvijā vēl baudījām trekno gadu un delikatešu piebāztām mutēm klausījāmies politiķu pravietojumos, ka mūs tā neskars.
Salīdzinot ar mazskaitlīgo un kuslo arodbiedrību protestu pie Saeimas, deputātiem no rīta ierodoties uz plenārsēdi, lai lemtu par nākamā gada valsts budžetu, studentu protestu bija grūti sajaukt ar nejaušu, īgnu garāmgājēju sastapšanos.
Finansiāli grūtos laikos pašvaldības ķeras pie katras iespējas ātri un vienkārši papildināt budžetu, daudz nelauzot galvas par lēmuma blaknēm. Sliktu piemēru tām demonstrē valdība, palielinot nodokļus, izgrābjot kaut kādu naudu no to maksātājiem īstermiņā un samazinot kopējos ieņēmumus ilgākā laika posmā, vienlaikus saldējot ekonomiku.
Parasti Tautas partijas (TP) kongresiem tika doti kādi moto. Pērn – "Ekonomika. Drošība. Latvija", kurā TP dibinātājs Andris Šķēle uzstājās ar ekonomikas analīzi, kuras atslēgas vārdi bija "Produktivitāte. Produktivitāte. Produktivitāte". Sestdien notikušajam TP 12. kongresam, kurš palika bez nosaukuma, droši varēja dot moto "Šķēle. Šķēle. Šķēle".
Par ārlietu resora iespējām esošā budžeta apstākļos, ko līdzēt valsts ekonomikai, par lobiju iespējām Briseles gaiteņos, kā arī par šodien gaidāmo Andra Šķēles atgriešanos Tautas partijas vadībā Neatkarīgās intervija ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP).
To, ka politiskie dokumenti, plāni, programmas jāraksta iespējami vispārīgas, partijas zina jau sen, pretējā gadījumā politiskie konkurenti un sabiedrība pārmetīs, ka solītais nav izdarīts. Taču Valda Dombrovska valdība pēc Einara Repšes slavenā "kā varēja nesolīt" spējusi iekrist pat ļoti vispārīgās frāzēs.
Premjera amata kandidātu cīņā uz nākamgad rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) grasās bruņoties ar Rīgas veiksmes stāstiem, par kuriem jau saņemta arī kritika. Par saimnieciskajām un politiskajām ambīcijām Aināra Šlesera intervijā Neatkarīgajai.
Ko nākamā gada budžets sola dažādiem izglītības sistēmas līmeņiem, cik kvalitatīva īsti ir mūsu augstākā izglītība (AI), kādas reformas tai nepieciešamas un cik reāla ir to īstenošana, Neatkarīgā taujāja izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.
Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers nācis klajā ar kārtējo labo projektu Riga Marine City, diemžēl kārtējo reizi to sācis virzīt viņam raksturīgā buldozera stilā.
Par to, kam vajadzīga Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanās politikā, kādas būtu tās konsekvences politiskajā vidē, sabiedrībā, ekonomikā, Neatkarīgā sarunājās ar TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Ventu Armandu Kraukli, politologu, Latvijas faktu vadītāju Aigaru Freimani un Saeimas deputāti Vairu Paegli, kura pēc paziņojuma par A. Šķēles pretenzijām aktīvajā politikā izstājās no TP.
Valdības rosinātās nodokļu izmaiņas grūti nodēvēt par nodokļu politiku, jo politiskais komponents ir acīmredzami iztrūkstošs. Ir tikai fiskālais, bet politiskajā dimensijā darbības ir tukšas, bez jēgas.
Kredītu atmaksas problēmu palielināšanās līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un līdz ar valsts vēl pieteiktajiem budžeta griezumiem notiek ar sniega bumbas efektu.
Ārlietu un finanšu ministru viesošanās Saeimas Ārlietu komisijā lieku reizi atklāja to, ka pat pašu ministru kritizētā diskusiju kvalitāte, starpresoriskā sadarbība valdībā nav mainījusies uz labo pusi, arī izdaudzinātās strukturālās reformas nenotiek.