Parasti Tautas partijas (TP) kongresiem tika doti kādi moto. Pērn – "Ekonomika. Drošība. Latvija", kurā TP dibinātājs Andris Šķēle uzstājās ar ekonomikas analīzi, kuras atslēgas vārdi bija "Produktivitāte. Produktivitāte. Produktivitāte". Sestdien notikušajam TP 12. kongresam, kurš palika bez nosaukuma, droši varēja dot moto "Šķēle. Šķēle. Šķēle".
Šķēle nāk, lai mobilizētu partiju, bet kongresā notiekošais drīzāk vedināja uz domām, ka, sagaidījusi mesiju atgriežamies, partija varētu atslābt, paļaujoties, ka tagad visu izdarīs "Viņš".
Šķēle partijas vadībā aizklātā balsošanā tika ievēlēts pārliecinoši: 629 par, 7 pret. Balsojums pats par sevi gan nav rādītājs saliedētībai ap Šķēli, tas drīzāk ir rādītājs bezierunu paklausībai tam, ko izlemj centrs, izsenis ietrenētajai "ārējai vienotībai". Līdzīgi arī iepriekš par citiem partijas vadītāju kandidātiem, kas piemeklēti un iekšējās elites svētīti jau pirms partijas augstākā lēmējorgāna balsojuma, kongresā parasti tiek balsots vienoti. Tā bija gan ar Ati Slakteri, gan Aigaru Kalvīti, gan Mareku Segliņu, kas pirmslaikus atkāpās par labu Šķēlem, kuru, kā pats atzina Neatkarīgajai, esot pierunājis atgriezties. Tas esot viens no viņa lielākajiem veikumiem partijas vadībā. Otrs – partijas noturēšana. Izrādās, ārēji tik "vienotā" partija vairākkārt atradusies pussabrukšanas stadijā – gan tad, kad to pārņēmis Segliņš, gan, kā neformālās sarunās atzina partijas reģionu cilvēki – pēc pašvaldību vēlēšanām. Ne tāpēc, ka būtu neapmierināti ar startu vēlēšanās, bet neapmierināti ar kadru rotācijas trūkumu, reģionu atstumtību no lielās politikas, partijas elites. Debatēs, kas aprobežojās ar oficiālo amatu turētāju valdībā, Saeimā, partijā runām, no kurām liela daļa bija publiski jau vairākkārt dzirdētu frāžu apkopojums bez iedvesmas un jaunām idejām, par šo sāpi runāja tikai jauniešu pārstāvis Mārtiņš Zemītis, kas pieteicās veicināt veselīgu rotāciju un nomainīt nogurušos kolēģus, kā arī TP valdes locekle Kristiāna Lībane-Šķēle, kas prasīja, lai, veidojot nākamās Saeimas deputātu kandidātu sarakstu, tajā neiekļautu trešās šķiras politiķus, kas par īsteniem politiķiem nekad nekļūs. Lai nomierinātu reģionus, izveidota valdes padome ar 15 cilvēkiem no reģioniem. Vai to var uzskatīt par partijas decentralizāciju, ja tajā pašā laikā līdzšinējā pa vienam vēlētā 14 cilvēku valde nomainīta ar Šķēles nosauktu bez viņa paša vēl četru cilvēku valdi? Savulaik, kad Einars Repše Jaunā laika dibināšanas kongresā valdi izvēlējās tieši pēc šādas formulas, citas partijas to klasificēja kā mesiānismu.
Atšķirībā no citām reizēm šoreiz netrūka paškritikas, kas gan netika veltīta konkrētiem cilvēkiem. Šķēle pirms septiņiem gadiem atstājis "labi organizētu un vitālu partiju". Kas no tās iznācis šodien? Nespējīga radīt savu piedāvājumu un to aizstāvēt, debatēt par jebkuru politisku jautājumu, partija, kas politisko dienaskārtību skata tikai caur īslaicīga izdevīguma prizmu, kuras ministri bieži ir tikai sava resora pārstāvji, partija, kas pieļāvusi rupjas kļūdas, virzot amatos cilvēkus bez profesionālām spējām, Saeimas frakcija, kuras satura neesamība bieži izpaužas nemotivētā un aplamā rīcībā, kas izdabādama avīzēm, nobalso pret partijas programmu
(A. Šķēle), partija, kurai piemīt mēģinājumi neveikli un haotiski rīkoties (E. Zalāns). Šķēle tīrīšot partiju, nevērtīgo audzi nost no ozoliem un liepām, atstājot tikai izcilos. TP kļūs par izcilnieku partiju, un tikai izcilie spēs izveidot izcilu valsti, ko kā partijas valstisko mērķi definēja Šķēle. Vārdu "izcils" Šķēle runā atkārtoja deviņas reizes.
Ja Šķēles runu asociējam ar partijas atjaunotajām pamatnostādnēm, jāatzīst, ka virziens ir tas pats, politiskajās ideoloģijās apzīmējams kā nacionāli konservatīvs, tikai ar pamainītiem akcentiem. Trīs bērnus kā galveno rūpju objektu nomaina uzņēmēji, kas būs ekonomiskās izaugsmes pamats. Tieši rūpēm par uzņēmējiem pakārtota nostāja ar budžetu, nodokļiem saistītos jautājumos: plānotās nodokļu izmaiņas tikai samazina iedzīvotāju dzīveslīmeni un ražošanas konkurētspēju, daudz pareizāk būtu Latvijai kļūt par vislabvēlīgāko zemi ES nodokļu ziņā, samazinot nodokļu likmes, iekasēt vairāk valsts budžetā, vienošanās ar SVF nesatur tautsaimniecības izaugsi stimulējošus pasākumus, samazinot PVN likmi, veicinātu patēriņu. Ja šiem Šķēles uzstādījumiem ar jaunieviesto dzelžaino disciplīnu TP patiešām sekos, tad Dombrovska valdības atlikušās dienas varētu jau sākt skaitīt, lai gan vārdos visi sola stutēt šo valdību, lai cik neprofesionāla tā būtu, un kuru TP kritizēja tā, it āk TP pašas tur nebūtu. Galvenais, ko no Šķēles patiešām var gaidīt, ir stingra discipīna un mērķtiecība, bet izcilās idejas, ar ko tad valsts kļūs "izcila", nav. Lai gan nevar noliegt Šķēles prāta un darba spējas, jāatzīst, ka viņa paša bizness nav balstīts uz izcilām, inovatīvām idejām, bet apjausmu, ar ko un kā konkrētajā brīdi ātri uztaisīt naudu, kuras vairošana nereti saistīta ar valsts un pašvaldību lēmumiem, pasūtījumiem. Tieši tāpēc svarīgi būtu Šķēlem sabiedrībai viest skaidrību par savām turpmākajām attiecībām ar šāda veida biznesu. Bet par šiem un citiem jautājumiem, kas papildus bez cēlajām runām kongresā interesētu žurnālistus, Šķēle ir "izcili" nerunīgs.