Baiba Lulle / Autori

Lai gan tūkstošiem cilvēku ar nepacietību gaida Satversmes tiesas (ST) spriedumu strādājošo pensionāru ierobežošanas lietā, valsts varas pārstāvji nesteidz palīdzēt viest lietā skaidrību. Ļoti iespējams, apzināti.

Veids, kādā Rīgas dome organizē jaunā Rīgas tēla popularizēšanu ārvalstīs, rada virkni jautājumu, šaubu un pārmetumu, lai arī konceptuāli mērķis ir atbalstāms.

"Jāsaprot, kādi ir starptautiskā aizdevuma programmas galvenie mērķi – ekonomikas atjaunošanās vai 500 miljoni kā pašmērķis," pēc sarunām ar Zviedrijas premjeru un finanšu ministru, kas ņēmušies strostēt Latviju par nepietiekamu budžeta izdevumu īsināšanu, dilemmu izvirzījis premjers Valdis Dombrovskis.

Sekojot līdzi tam, kas notiek ap 2010. gada budžeta veidošanu, pārņem sajūta, ka šī izrāde reiz jau redzēta. Aktieri tie paši, scenārija līkloči līdzīgi. Vai arī nobeigums būs tāds pats? Skumjš.

Kaut kāda valsts pārvaldes algu sistēma ir vajadzīga, un sakārtot gadiem valdījušo patvaļu, bardaku un nesavtību rīcībā ar pašu nenopelnītu naudu vajag. Nav šaubu. Valdība beidzot vienojusies par kaut kādu vienota atalgojuma projektu.

Lai motivētu maksāt nodokļus, kas neapšaubāmi ir problēma, premjera partija izvēlējusies visai drastisku un ne to efektīvāko metodi.

Kādā miera ostā un no problēmām brīvā zonā mēs dzīvojam! Šāda sajūta pārņem, līdzko atveram valdības mājaslapu www.mk.gov.lv.

Ar bezdarbnieku pabalstu nonivelēšanu valdība turpina bruģēt ceļu teritorijā, pirms kuras uzlikta zīme strupceļš.

Muļļāšana, muļļāšana un pamešana vai nogrūšana citam jau kļūst par šīs valdības jautājumu risināšanas, lēmumu pieņemšanas stilu.

Valsts rekets vissmagāk skar ģimenes ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenes. Valsts atņēma piemaksas par bērnu skaitu. Tagad tiem vecākiem, kam vēl ir darbs, bet jau ar krietni mazāku algu nekā pērn, tiek uzkrautas vēl viens papildu nodoklis – pagarinātās grupas maksa.

Īpašuma vērtībai un cilvēku reālajai maksātspējai neadekvāti straujais cenu kāpums un banku izsniegtie kredīti nekustamo īpašumu (NĪ) tirgū bieži tiek minēti kā galvenais iemesls, kas padziļinājis ekonomisko krīzi Latvijā un izputinājis ne vienu vien mājsaimniecību.

Veltīju pusstundu Latvijai. Pārliecību, ka no tā Latvijai būs labums, neguvu. Var jau būt, ka mana vaina, ka nespēju pietiekami iedziļināties visu ministriju, Ministru kabineta, vispārējās valsts pārvaldes funkciju būtībā un jēgā, ko sausi birokrātiskos formulējumos izvērtēt aicinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

SEB bankas un E-spy regulāri veiktais kredītņēmēju noskaņojuma pētījums atklāj, ka pēdējā gada laikā būtiski mainījušies kredītu atmaksas ietekmējošie faktori.

"Kad, lielākoties noķerts par ātruma pārsniegšanu īsi pirms zīmes par apdzīvotas vietas beigām, biju sakrājis piecus soda punktus, sāku policistiem maksāt. Un ņem," nesen dzirdēju sakām kādu uzņēmēju.

Premjers Valdis Dombrovskis sarunās ar Starptautisko valūtas fondu martā solījās nepieļaut tādu situāciju kā pērn decembrī, kad lielā steigā tika virzīti budžeta grozījumi, tādējādi pieļaujot arī kādas kļūdas, teicās īstenot strukturālās reformas, kuru sagatavošanai gan esot vajadzīgs laiks.

Kad bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis atkāpās no amata un tam tika virzīta Baiba Rozentāle, valdības pārstāvju mutēs bija vārds solidaritāte, kas būšot nepieciešama valdībā, jo īpaši no premjera puses, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas pastāvēšanu budžeta samazināšanas apstākļos.

Tas, ka premjers Valdis Dombrovskis satiksmes ministram Kasparam Gerhardam uzdāvina ieroci, nav nekas īpašs, jo ieročus citi premjeri dāvinājuši arī citiem ministriem. Īpašs ir kārtējais šīs valdības paskaidrojumu trūkums – kas tie par nopelniem, par kuriem jādāvina tieši šāda dāvana.

Pēc tam, kad jau pāris nedēļas bērns netika vaļā no klepus, lai gan lietojām aptiekas farmaceita ieteiktos sīrupus, vērsos pie ārsta.

Žēl, ka savas darbības divgadi Valsts prezidents Valdis Zatlers atzīmējis ar apšaubāmu likumdošanas iniciatīvu. Ir bijuši arī saturīgāki, sabiedrībai nozīmīgāki priekšlikumi no prezidenta puses likuma izmaiņām nekā nupat Saeimai nosūtītie par ierēdņu politisko neitralitāti.

"Budžeta grozījumi ir sāpīgs process visām nozarēm, tajā skaitā arī izglītībai...". "Atteikšanos no piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanas skolai es uzskatu par principiālu kļūdu. Tieši tāpat par principiālu kļūdu es uzskatu atteikšanos ļaut dažiem simtiem svešvalodu skolotāju gan strādāt, gan saņemt pensiju" (Jānis Gaigals).

Gaidot vēlēšanu rezultātus, Jaunais laiks mielojās ar pīrādziņiem. Sākotnēji šķita, ka kaut kas nav kārtībā, jo partija savās reklāmās taču tieši otrādi – iestājās pret šo pīrādziņu rijējiem – birokrātiem, kas atņēma tos vecīšiem un pat bērniem! Dienu vēlāk izrādījās, ka viss tomēr ir kārtībā, JL nav kļūdījies, pīrādziņi atradās tieši tur, kur tiem jābūt.

Pēczaudējuma pašvaldību un jo īpaši Rīgas domes vēlēšanās daudzas tā saucamās latviskās partijas, skatoties uz Saskaņas centra panākumiem, kož pirkstos un saka, ka nu jau nu gan domās par konsolidāciju. It kā tā būtu brīnumnūjiņa, kuru pavicinot, vēlētājam tiks aizmiglotas acis, atmiņa un prāts, atmaigs sirds un iestāsies mūžīgais politiskais pavasaris.