Latviešu nacionālajā kultūras kanonā jāiekļauj ne tikai paši dziesmu svētki, bet arī ar tiem saistītie skandāli. Dziesmu svētki bez skandāliem jāuztver gandrīz kā zaļumballe bez kautiņa. Kā mērce bez pipariem un sāls.
Šajā laikā apritēja Kariņa otrās valdības pirmās simt dienas. Tāda kā maza jubileja. Robežšķirtne, kura ļauj izdarīt pirmos, provizoriskos vērtējumus. Kādi tie ir?
Valdība atbalstījusi ieceri no šī gada septembra vidusskolām aizliegt iestājpārbaudījumu rīkošanu tajos mācību priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni. Turpmāk Latvijas skolās nebūs nekādas diskriminācijas. Visiem būs vienādas iespējas. Nekādu eksāmenu. Latvijas prestižākā vidusskola – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kur ik gadu rīko iestājpārbaudījumus, par šādu plānu ir neizpratnē.
Režisora Staņislava Tokalova dokumentālā filma “Viss būs labi” sacēlusi kopš Jura Podnieka “Vai viegli būt jaunam?” laikiem ap šāda žanra filmām nebijušu ažiotāžu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tviterī raksta, ka viņa vadītajā ministrijā aktīvi strādā pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanas. Cita starpā tiekot skatīts jautājums par banku solidaritātes nodokļa ieviešanu, par kuru gan pašam ministram esot atturīgs viedoklis: “Vai solidaritātes maksājums bankām veicinātu kreditēšanu? Šaubos.”
Pagājušo ceturtdien Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja bāzes procentu likmi līdz 3,5%, kas daudziem kredītņēmējiem nozīmē papildu izdevumus kredītu procentu nomaksai. Ne viens vien hipotekāro kredītu maksātājs ir ne tikai sašutis par šo ikmēneša maksājumu pieaugumu, bet arī neizpratnes pilns – kā tad tā? Tā jau viss kļūst dārgāks, bet man vēl bankai vairāk jāmaksā. Kāpēc?
Uzreiz pēc Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina oficiāli pieteiktās vizītes Maskavā Starptautiskā krimināltiesa Hāgā izdeva Kremļa saimnieka Vladimira Putina apcietināšanas orderi. Tas nozīmē, ka biedram Sji šajās dienās būs jāspiež roka un jāved sarunas pie viena galda ar starptautiskā meklēšanā izsludinātu kara noziedznieku.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 10. marta rīkojums Ukrainas premjerministram Denisam Šmihalam izvērtēt iespēju pārdēvēt Krieviju (Rossiju) par Moskoviju daudziem iesākumā šķita kā joks. Zelenskis nodarbojas ar “trollingu”. Rausta Putinu aiz deguna. Taču patiesībā šis jautājums ir krietni nopietnāks.
Saeimas ārkārtas sēde, kurā tika izskatīts demisijas pieprasījums aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei, sagaidāmi noslēdzās ar šī pieprasījuma noraidījumu. Taču, kā savulaik rakstīja Klāvs Elsbergs, īstā cīņa vēl tikai būs. Un šī cīņa nebūs par Mūrnieces galvu.
Lai arī pēc mazāk nekā diviem mēnešiem Rīgā sāksies 2023. gada pasaules čempionāts hokejā, šobrīd par šī lielā sporta notikuma tuvošanos tikpat kā nekas neliecina. Pat Latvijas Hokeja federācijas (LHF) no valsts budžeta lūgtie 750 000 eiro čempionāta rīkošanai vēl nav piešķirti. Taču ne jau šis čempionāts, kurš, jādomā, tiks noorganizēts augstā līmenī, liek Latvijas sporta sabiedrībai raudzīties nākotnē ar bažām.
2023. gada valsts budžeta apspriešanas gaitā “Progresīvie” uzstāja uz 3,9 miljonu eiro piešķiršanu Sabiedriskās integrācijas fondam latviešu valodas apmācības kursiem.
Visa Krievijas antiputiniskā publiskā telpa jau nedēļu vārās vārda tiešākajā nozīmē. Kurš lielāks nelietis, nodevējs, netiešais režīma atbalstītājs – Leonīds Volkovs vai Aleksejs Venediktovs? Krievijas galvenā opozicionāra, nebrīvē jau vairāk kā divus gadus esošā Alekseja Navaļnija tuvākais līdzgaitnieks vai nu jau slēgtās radiostacijas “Eho Moskvi” galvenais redaktors.
Krievijas propagandas klišeju kalšanas darbnīcās tapis kārtējais produkts: ceļojumu reklāmas formā veidots ironisks propagandas videoklips. It kā nopietni, bet ar skaidri nojaušamu izsmieklu tiek aicināts apmeklēt Baltijas valstis, kurās valdot neatkārtojama nacionālistiska, rusofobiska atmosfēra.
Ceturtdienas rītā no Saeimas atskanēja priecīga ziņa – rekords esot pārspēts. Politiskās bezatbildības rekords. Iepriekšējais Saeimas nepārtrauktas ilgstrādāšanas rekords esot bijis 21 stunda. Jaunais rekords – 23 stundas un 54 minūtes. Malači. Laikam jau jāapsveic. Bet kaut kā negribas.
Sabiedrībā joprojām nenorimst diskusija par to, kas tas bija? Premjera Krišjāņa Kariņa rupjais uzbrauciens veselības ministrei Līgai Meņģelsonei Ministru kabineta 28. februāra sēdē.
Pasaulē jau kādu laiku aktuālais jautājums par agrāko laiku pieminekļu demontāžu atnācis arī līdz mums. Pagājušonedēļ Rīgas pieminekļu padome atzinusi Aleksandra Puškina, Mstislava Keldiša un Andreja Upīša pieminekļus Rīgā kā nevēlamus. Šis atzinums izraisījis pretrunīgas reakcijas.
Pirms Igaunijā pagājušajā nedēļā notikušajām vēlēšanām galvenā intriga bija par to, vai rietumnieciskajai, liberālajai Kajas Kallasas vadītajai Reformu partijai izdosies saglabāt vadošās pozīcijas.
Premjera Krišjāņa Kariņa rupjā veselības ministres Līgas Meņģelsones pārtraukšana 28. februāra valdības sēdē ir valdības iekšējo zemdegu uz āru izlauzušās liesmas. Rodas jautājums – cik produktīvi var strādāt valdība, kurā valda savstarpēji naidīga atmosfēra?
Pirms citēt virsrakstā pieminēto tvitera ierakstu, precizēsim, par kurām mūsu izcilā režisora Alvja Hermaņa prognozēm būs runa. Nesen “Neatkarīgajā” bija publicēta mana intervija ar režisoru, bet paliela mūsu sarunas daļa galīgajā redakcijā palika “ārpus kadra”. Tajā skaitā Hermaņa skatījums uz Eiropas nākotni. Tas bija visnotaļ pesimistisks, un šo pesimismu viņš pamatoja ar demogrāfisko realitāti.
Igaunijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka samazinās valdības koalīcijas līderes Reformu partijas pārsvars pār opozīcijā esošo Igaunijas Konservatīvo tautas partiju (EKRE), un, ļoti iespējams, pašreizējā koalīcija varu nenoturēs.
Tas, ka projektu rakstīšanas kantoris “Providus” cenšas piezīsties pie Ukraiņu bēgļiem domātās naudas, nav nekas neparasts. Būtu dīvaini, ja viņi to nedarītu. Būtu brīnums, ja pitons viņa krātiņā ielikto trusīti neaprītu. Ja uz to pusi (uz trusīti vai uz ukraiņu bēgļiem domāto naudu) pat nepaskatītos.