“Kustības “Par!”” ziedojumu vākšanas kampaņa, izmantojot literātes Aspazijas un uzņēmējas Emīlijas Benjamiņas tēlus, izpelnījusies ne tikai zobgalīgas vīpsnas, bet arī vairākus jautājumus. Pavisam nopietnus. Finansiālus.
Ar Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu un citu prominenču piedalīšanos atklāta jauna iestāde – Demokrātijas akadēmija. Kas tas par “zvēru”? Skola? Mācību kombināts? Profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas institūts?
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pagājušajā nedēļā publicēja paziņojumu ar virsrakstu: “Par solidaritāti ar Ukrainu, sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju un sportistu statusu no šīm valstīm.”
“Neatkarīgās” lasītāji visu pagājušo nedēļu varēja balsot par jautājumu: Vai atbalstāt Ievas Jaunzemes atjaunošanu VID ģenerāldirektores amatā? 11 111 jeb 88% no visiem aptaujā nobalsojušajiem (līdz vakardienas pulksten 20:00), uz šo jautājumu atbildēja noraidoši – nē, neatbalstām.
“Aizvadītajā gadā Krievija pilnībā sagrāva līdzšinējo Eiropas drošības arhitektūru,” Saeimas ārpolitiskajās debatēs norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sakot A, jāsaka arī B. Ja jau drošības arhitektūra ir sagrauta, tātad steidzami jābūvē jauna. Vai jaunās drošības ēkas aprises šajās debatēs tika iezīmētas?
Vienu brīdi šķita, ka valdība vairs nav tik naska sniegt Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam ekonomiskā nodrošinājuma valsts garantijas. Taču izskatās, ka projekts nekur nav pazudis. Drīzāk otrādi. Pie tā bīdīšanas pieslēdzies “Vienotības” saimnieciskais spārns.
Tādi notikumi negadās bieži. Ne katrai paaudzei tādus izdodas piedzīvot. Tieši piedzīvot, jo tas bija piedzīvojums. Kas galu galā dzīvē ir galvenais? No kā sastāv dzīve? No piedzīvojumiem. Protams, īstiem. Nevis no tām par naudu pērkamajām izklaidēm, ko piedzīvojumu trūkuma dēļ par tādiem cenšas uzdot.
Ekoloģiskā aktīviste, var pat teikt, kustības ikona – Grēta Tūnberga – atkal nonākusi mediju starmešu gaismā. Attēli, kuros redzams, kā viņu arestē Vācijas policija protesta akcijas laikā, aplidojuši pasaules medijus. Tiesa, drīz vien medijus aplidoja arī citas bildes, kurās redzams, cik šis arests bijis teatrāls.
Ziņa, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens atjaunojis darbā iepriekšējā ministra Jāņa Reira atlaisto VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, izraisījusi pretrunīgu sabiedrības reakciju. Daļa sabiedrības šajā atjaunošanā saskata valdošās politiskās šķiras nevēlēšanos cīnīties ar korupciju, bet lielākajai sabiedrības daļai šīs jautājums ir dziļi vienaldzīgs. Kāpēc?
Vācijas interneta izdevums “Die Achse des Guten”/achgut.com (vācu valodā – labā ass, pretēji ļaunuma asij) vairākos rakstos izvērtējis Eiropas Komisijas (EK) vadību – tās priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un viņas trīs viceprezidentus – Franci Timmermani, Margretu Festāgeri un Valdi Dombrovski. Kas šajos rakstos teikts par mūsējo?
Latvijas prezidents Egils Levits kopā ar pavadošo grupu šajās dienās (no 16. līdz 20. janvārim) uzturas Davosā, kur piedalās ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā. Tur viņam paredzēta piedalīšanās diskusijās par demokrātiskās iekārtas stiprināšanu nākotnē un Ukrainas tematiku. Tāpat prezidentam plānotas divpusējas tikšanās ar Šveices prezidentu Alēnu Bersē, Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu un Pasaules ekonomikas foruma dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Klausu Švābu.
Par nelegālo robežpārkāpēju izpalīgiem, pret kuriem ierosināts kriminālprocess, rakstniece Kristīne Želve saka: “Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” ir veikusi un turpina veikt ļoti smagu un bieži vien nepateicīgu darbu. Viņi pieder tiem, kas gan Latviju, gan pasauli padara par mazliet labāku vietu.”
Ziņa par to, ka nomainījusies Krievijas armijas vadība Ukrainas karadarbības zonā, jāaplūko no diviem aspektiem. Gan pēc būtības, gan no šīs ziņas pasniegšanas aspekta. Sāksim ar otru aspektu, jo tas vairāk attiecas tieši uz mums.
Latvijas televīzija sestdienas vakarā parādīja režisora Oskara Rupenheita 2018. gada absurda komēdiju “Kriminālās ekselences fonds”. Šoreiz ne par filmas mākslinieciskajām kvalitātēm. Ar tām viss kārtībā. Filma savā ziņā ir izcila. Šoreiz par citu. Par filmas gluži vai ģeniālo noslēguma epizodi, kura sevī ietver savdabīgu, daudzslāņainu domu. Domu, kura attiecināma arī uz mūsu politiski ideoloģisko dzīvi. Par to, pie kā noved loģisku, pašsaprotamu lietu ignorēšana un greizu uzskatu uzspiešana.
Piecpadsmit balsošanas kārtas bija nepieciešamas, lai Kevins Makartijs ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera vēlēšanās “pielauztu” Republikāņu partijas trampistu spārnu nobalsot par viņu. Vēl nav īsti skaidrs, ko Makartijs būs sasolījis šiem “nesamierināmajiem”, bet jau pirmie izteikumi, pirmās pašbildes liecina, ka republikāņiem turpmāk būs jārēķinās ar tādu, teiksim kā ir, Ukrainas nīdēju kā Mets Geics un Mārdžerija Teilore Grīna sprunguļu mešanu Ukrainas atbalsta riteņos.
Skandāls ap RAKUS sistēmā esošā Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) ķirurgu atalgojumu un viņu gatavību iet projām no darba izraisījis lavīnveida efektu. Atklājušās arī citas dīvainības darbinieku atalgojuma jautājumā. Ne tikai RAKUS, bet arī citur valsts pārvaldē.
Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai cik absurdi tas neliktos valstī, kurā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Jau vairāk nekā 30 gadu.
Aizvadītajā 2022. gadā vairākkārt varēja atcerēties “Čikāgas piecīšu” dziesmas vārdus: “...cits krīt kā briedis Kurzemē, cits saļimst Sibīrijā, bet mums kaut kā ir laimējies, mēs varam zeltu sijāt.”
Jaunā, 2023. gada viens no nozīmīgākajiem iekšpolitiskajiem notikumiem būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Galvenokārt tāpēc, ka šis jautājums var būtiski ietekmēt arī Krišjāņa Kariņa otrās valdības ilgtspējību.
Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, par kuru gadiem runājuši “Vienotības” politiķi, beidzot ir noticis. Īsi pirms gadumijas premjers Krišjānis Kariņš apliecināja, ka Latvija ir jaunā laikmeta avangardā. Latvija viena no pirmajām pasaulē ir iegājusi laikmetā, kurā galveno lomu spēlē mākslīgais intelekts.
Latvijas Radio 28. decembra raidījumā “Krustpunktā” tika aplūkota tēma: “Latvietība un patriotisms – cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu”. Tagad, kad Eiropā pēc gadu desmitiem ilga miera perioda atkal uzliesmojis plašs, visaptverošs karš, patriotisma tēma ir tā, par kuru būtu jārunā pēc iespējas vairāk un dziļāk. Diemžēl raidījums sanāca neproporcionāli vienpusīgs.
Ar Vašingtonā dzīvojošo politisko komentētāju, Hadsona institūta zinātnisko līdzstrādnieku Andreju Piontkovski sazinājos drīz pēc kara sākuma. Marta sakumā “Neatkarīgajā” publicētā intervija ar viņu kļuva par manu 2022. gada pārliecinoši visvairāk lasīto publikāciju. Tobrīd kara iznākums un Ukrainas valstiskās neatkarības liktenis vēl bija miglā tīts. Lai arī šobrīd karš turpinās un neko līdz galam droši pateikt nevar, daudz kas tomēr kļuvis skaidrāks.