Turpinoties, kā teiktu Egils Levits, Latvijas atpakaļslīdēšanai, aktivizējas diskusijas par Latvijas atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem un tās novēršanas ceļiem. Versiju ir daudz.
Ikviens salīdzinājums, ikviena analoģija klibo. Neviena līdzība nevar būt 100%. Un tomēr. Situācija, kāda izvērtusies ap VID “pasūtījumu galdu”, atgādina situāciju, kādā nonācis Putins. Visi saprot, ka iebraukts pamatīgā grāvī (maigi sakot), bet paši pie stūres sēdošie un viņu informatīvie apkalpotāji mundri izliekas, ka nekas nav noticis. Mēs braucam pa autostrādi un strauji tuvojamies mērķim. Viss norit pēc plāna.
Valsts kancelejas izstrādātajā “Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.–2027. gadam” kā pirmā Latvijas attīstības problēma minēta zemā sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei.
Uzstājoties ar uzrunu Federācijas sapulcei, Putins paziņoja, ka Krievija aptur dalību stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanas līgumā. Turpat no tribīnes Putins arī paskaidroja – kāpēc. Tāpēc, ka pašreizējās pretstāves apstākļos pieļaut, ka ASV inspektori ložņā pa mūsu slepenajiem objektiem, esot pilnīgs absurds. Vai viņi mūs par muļķiem tur, Putins uzspēlētā izbrīnā raustīja plecus.
Šodien aprit gads kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā. Saucot lietas īstajos vārdos – kopš sācies karš. Karš, kuram nav redzamas ne beigas, ne arī galīgais mērogs. Varam tikai cerēt, ka tas drīz beigsies. Turpat, kur sācies. Kā lokāls, nevis pasaules karš. Protams, ar Krievijas sakāvi.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ne reizi vien norādījis, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonda nauda tiekot sadalīta netaisnīgi. Februāra sākumā viņš LTV “Rīta Panorāmā” arī sīkāk pamatoja, kāpēc šī sadale esot netaisnīga.
Pēdējā laikā Putina iepriekš pieteiktās runas ar īpašiem pārsteigumiem neizcēlās. Parasti atvēziens izrādījās krietni lielāks nekā pats sitiens. Šoreiz, nākamajā dienā pēc ASV prezidenta Džo Baidena demonstratīvās vizītes Kijivā un dažas dienas pēc Rietumu monolītās pozīcijas Minhenes drošības konferencē, interese par to, ar ko uz to visu atbildēs Kremļa saimnieks, bija sakāpināta.
Vakar jau no paša rīta Kijivā bija vērojami līdz tam nebijuši satiksmes ierobežojumi, kas pilsētas centrālo daļu pārvērta vienā lielā, nebeidzamā sastrēgumā. Izplatījās baumas, minējumi par ASV prezidenta Džo Baidena iespējamo ierašanos Kijivā. Tuvojoties pusdienlaikam, šīs baumas arī apstiprinājās.
Iedomājieties, ka iegrūžat sprunguli skudru pūznī. Jūs gaidāt skudru drudžainu rosīšanos, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu skudru pūznī pastāvošās struktūras un glābtu kas glābjams. Taču tā vietā nekas nenotiek. Nekādas kustības, nekādas rosīšanās. Klusums. Secinājums ir tikai viens. Skudru pūznis ir beigts. Nav vairs tur dzīvības.
Ceturtdien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveides likumprojektu. Pirmo iesaukumu uz brīvprātības pamata plānots uzsākt 2023. gada 1. jūlijā. Dienestā uzņems apmēram 300 jauniešu.
Saeimā iesniegtajā 2023. gada valsts budžetā visvairāk novārtā atstātā atkal ir veselības aprūpes nozare. Akūtais, nekādi neatliekamais deficīts vismaz 120 miljonu eiro apmērā. Atkal, tas nozīmē pēc divu gadu pārtraukuma, kad pandēmijas dēļ bija nedaudz mainījušies politiskā izdevīguma kritēriji un skopoties uz mediķu rēķina neskaitījās labais tonis. Tagad politiskā šķira Covid-19 pandēmiju gribētu pēc iespējas ātrāk aizmirst, un viss pamazām atgriežas vecajās sliedēs.
Reiz man bija biznesa projekts (ne vēja parks), un ar šo, manuprāt, oriģinālo un ienesīgo projektu vērsos pie sava drauga – uzņēmēja. Plāns bija vienkāršs. Mana ideja, viņa nauda – mūsu kopējā peļņa. Toreiz tā man šķita saprātīga formula. Diemžēl draugs, lai arī atzina, ka peļņas iespējas projektā nav sliktas, īpašu sajūsmu par manu biznesa plānu neizrādīja.
Šobrīd Latvijas politekonomiskajā vidē kā prioritārs izvirzījies jautājums – kāpēc turpinās Latvijas atpalicība no mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas, un kas steidzami būtu jādara, lai šo, kā savā uzrunā, atklājot 14. Saeimas pirmo sēdi, teica valsts prezidents Egils Levits, “atpakaļslīdēšanu” apturētu?
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska Eiropas turneja – Londona, Parīze, Brisele – vienā vārdā vērtējama kā triumfāla. Stāvovācijas, cieši apskāvieni un ilgi rokasspiedieni. Plati smaidi, sirsnīgi vārdi, daudzsološi solījumi. Jauki un pacilājoši, bet kādi ir šo vizīšu praktiskie rezultāti? Kad tos varēs manīt kaujas laukā?
Trīs nedēļas pirms kara sākuma, 2022. gada 2. februārī, Viskrievijas virsnieku sapulces priekšsēdētājs ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs publicēja brīdinošu paziņojumu – “Kara priekšvakarā”. Šajā paziņojumā/aicinājumā Krievijas pilsoņiem un prezidentam viņš norādīja uz uzbrukuma Ukrainai katastrofālajām sekām. Tagad, gadu pēc kara sākuma, viņš devis plašu interviju interneta izdevumam “Republic” (republic.ru).
Gandrīz visas Latvijas medicīnas darbinieku organizācijas vienbalsīgi norāda, ka 2023. gada budžetā nozare ir acīmredzami apdalīta. Jau tā niecīgais veselības aprūpes finansējums šī gada budžetā ir kļuvis relatīvi vēl niecīgāks. No 5,3% no IKP 2022. gadā uz 4,5% no IKP 2023. gadā.
Gundara Rēdera vadītais LTV raidījums “1:1”, kopš tas ir ēterā, izkristalizējies divos atšķirīgos formātos. Viens – komplimentāra intervija, kuru veido nosacīti jautājumi – vai taisnība, ka esat visgudrākā (-ais), pareizākā (-ais) un godīgākā (-ais)? Otrs atgādina boksa maču, kurā raidījuma vadītājs neslēpj savu nepatiku pret viesi, to ar asiem jautājumiem cenšas iedzīt stūrī un nokautēt.
“Latvijas varas iestādēm jāizbeidz dzīšana atpakaļ un jānodrošina cilvēktiesības tiem cilvēkiem, kuri meklē aizsardzību uz robežas ar Baltkrieviju,” teikts Eiropas Padomes (nejaukt ar Eiropas Komisiju) cilvēktiesību komisāres Duņas Mijatovičas 2023. gada 6. februāra paziņojuma virsrakstā.
Viens no trāpīgākajiem putinologiem – Staņislavs Belkovskis – uzsver: vienmēr ļoti uzmanīgi jāklausās, ko cilvēki saka. Nevajag domāt, ka cilvēki runā tāpat vien. Uz Krievijas diktatoru Putinu tas attiecas ne mazāk kā uz jebkuru citu. Varbūt pat vairāk
Lietas jāsauc savos īstajos vārdos. Ja uzvar gļēvulīga vēlme izvairīties no konfliktiem, gatavība mīļā miera labad kaut ko gluži idiotisku pieciest, tad agri vai vēlu tie, kas dzīvo savu iedomu pasaulē, piespiedīs arī tevi tajā dzīvot.
“Economist Group” pētniecības un analīzes komanda “Economist Intelligence Unit” publicējusi ikgadējo valstu demokrātijas līmeņa apskatu. Latvija, salīdzinot ar 2021. gadu, savu vietu šajā reitingā nav mainījusi – 38. vieta. Starp Kipru (37.) un Lietuvu (39.).
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko vizīte Zimbabvē pasaules ziņu virsrakstos tikpat kā neparādījās. Ja nu vienīgi ironiskā tonalitātē – Kartupeļu fīrers viesojas pie Krokodila (Zimbabves līdera Emersona Mangagvas neoficiālā iesauka). Taču mums kā Baltkrievijas kaimiņvalstij tomēr derētu saausīties un ar žoga būvi uz robežas pasteigties.