Bijušais Sorosa fonda Latvija valdes loceklis, tagad Saeimas deputāts no Vienotības frakcijas Uģis Rotbergs šovasar lietussargu grupas prezentācijas pasākumā ļoti nikni uzdeva jautājumu – ko [amerikāņu miljardieris Džordžs] Soross Latvijai sliktu nodarījis, ka piederība viņa vārdā nosauktajam fondam tiek uzskatīta par traipu biogrāfijā?
Iezīmējušies nākamā gada budžeta konsolidācijas meti. Pagaidām var teikt, bez pārsteigumiem. Kā jau bija gaidāms, valdības vadītājs stingri turējies pie principa – iet vieglāko ceļu. Proti, konsolidēt budžetu tur, kur mazākā pretestība. Pamatošu savu redzējumu.
Ziemassvētku laiks dod iespēju katram izbaudīt brīnišķīgo došanas prieku. Cilvēkiem paveras plašas iespējas iesaistīties dažādās labdarības akcijās. Neatkarīgā jau piecpadsmito gadu organizē šādu prieka došanas un gūšanas akciju.
Mazs, triju ne pārāk respektablu personu pikets ar neciliem A4 formāta rasismu nosodošiem plakātiņiem rokās liecināja, ka opozīcijas ierosinātais ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska demisijas pieprasījums ir tikai ģenerālmēģinājums. Neviens nopietni sašūpot valdību nebija plānojis.
Leģendārajā Rolanda Kalniņa filmā Ceplis ir neaizmirstama epizode, kurā Eduarda Pāvula tēlotais Ceplis saķer kā puišeli aiz auss Rolanda Zagorska tēloto grāmatvedi Cauni un to psiholoģiski izvaro.
Latvijas premjerministra Valda Dombrovska spēju saglabāt amatu, neraugoties uz smago krīzi un taupības pasākumiem, biznesa žurnāls The Economist nodēvējis par īstu burvju triku.
Saeimā vakar valdīja možs un pacilāts noskaņojums. Gluži kā skolā pirmajā septembrī. Lielam deputātu skaitam tā arī bija tikpat kā pirmā skolas diena. Jācer, ka, ņemot vērā smago situāciju Latvijas ekonomikā un gaidāmos smagos darbus, šie pirmklasnieki apzinās atbildību, kas uz viņiem gulstas.
Neatkarīgi no tā, kā beigsies valdības veidošanas process, tas uzskatāmi demonstrē pašreizējās politiskās sistēmas hronisko vājumu. Esošās koalīcijas pārliecinošā uzvara vēlēšanās ļāva domāt, ka jaunas valdības veidošana būs vien tehniskas dabas jautājums. Taču nekā. Tā izrādījās viena no mokošākajām šajā gadu tūkstotī. Kas tam par iemeslu?
Runājot par Latvijas stratēģisko attīstību, bieži tiek piesaukts vīzijas trūkums. Vārdu salikums izcila mazā ekonomika vai tamlīdzīgi saukļi ir mēģinājums Kongo džungļu iemītniekam aprakstīt sniegu.
Vienotības ideologi ar budistu mūku neatlaidību mēnešiem ilgi veidoja mandalu ar Dombrovska bezgrēcīgo tēlu centrā. Jānoliec galva viņu priekšā – smuki sanāca. Precīzāk par uzņēmēja Viļa Vītola vārdiem raidījumā Kas notiek Latvijā? šo mandalu nav iespējams aprakstīt.
Vecā Saeima uz atvadām nodevusi "jauku" sveicienu latviešu tautai. Gluži kā Irvina Šova romānā, kur maiznieks pirms pašnāvības vēl iecep pīrādziņā indi kā atvadu vēstījumu pasaulei.
Ķīnas reformu tēvs Dens Sjaopins reiz teica: "Ķīnai ir 5000 gadu sena vēsture, un mēs nedomājam mazākās laika kategorijās par 50 vai 100 gadiem." Ķīnas līderis ar tukšiem vārdiem nemētājās. Viņa savulaik izstrādātais Ķīnas modernizācijas plāns iezīmēja, kāda būs valsts 2049. gadā, kad tā svinēs 100 gadus kopš komunistiskā režīma nākšanas pie varas. Pagaidām viss notiek saskaņā ar šo plānu.
Vēlēšanas ir cerību tirgus, kur katrs, maksājot ar savu balsi, nopērk cerības par ideālu nākotnes attīstību. Vēlēšanas ir pagājušas, un tagad, gluži kā pārnākot mājās no veikala, varam mierīgi izvērtēt pirkumu.
Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs nebeidz uzsvērt, ka viņa vadītā partija ir galvenais sabiedrību integrējošais faktors. Viņš runā lēni, mierīgi un pagalam neagresīvi. Krievu laikos bija populāra multene par runci Leopoldu, kurš aicināja visus dzīvot draudzīgi.
Viesnīcas Elizabete ārzemju viesi vēlēšanu naktī ar izbrīnītiem skatieniem vēroja līksmojošo pūli, kas ar šampanieša glāzēm rokās drūzmējās pārpildītajā viesnīcas foajē. Šeit 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus sagaidīja politiskā apvienība Vienotība.
Viens mans labs draugs darbojas nozarē, kurā viņam bieži jābrauc uz pagastiem, jāstaigā pa mājām un jārunā ar cilvēkiem. "Fantastiski jauki cilvēki ir latvieši. Vienkārši superīgi," viņš stāsta.
Nupat publicēts SVF ekspertu Ketrionas Mērijas Pūrfīldas un Kristofa Rozenberga raksts Pielāgošanās piesaistīta valūtas kursa apstākļos: Igaunija, Latvija un Lietuva globālajā finanšu krīzē 2008.–2009. gadā. Ziņojums ieturēts mērenos toņos, norādot, ka pagaidām vēl pāragri spriest, cik veiksmīga bijusi Baltijas valstu ekonomiskās krīzes pārvarēšanas stratēģija. Dokuments gan ir ievērojami labvēlīgāks nekā pirms tam publicētais ļoti kritiskais SVF ekspertu Baza Bakera un Annas Marijas Guldes ziņojums, kurā kā galvenais krīzes dziļuma cēlonis tika nosaukta neelastīgā Baltijas centrālo banku monetārā politika.
Pasaules mediju telpa ir pārblīvēta ar visdažādākajiem propagandas ziepju burbuļiem. Latvija nav izņēmums. Kā šos propagandistu uzpūstos burbuļus atšķirt no patiesiem faktiem? Visvienkāršākais veids ir pieņemt, ka viss, ko apgalvo propaganda, ir svēta patiesība.
Ārvalstiskā organizācija Delna izveidojusi deputātu kandidātu reputācijas antitopu, kurā sev netīkamos politiķus sarindojusi pēc šīs nepatikas pakāpes. Jo vairāk Delnai kāds politiķis nepatīk, jo tas ierindots augstākā vietā.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīte Latvijā varēja kļūt notikums. Taču nekļuva. Tā bija samērā formāla vizīte kā apliecinājums Berlīnes vēlmei aktivizēt savu Baltijas politiku, ko Merkeles priekšgājēji bija lielā mērā atstājuši novārtā.
Tiem, kuri cer, ka pēc 2. oktobra varētu mainīties Latvijas politiskā gaisotne, ir divas ziņas. Labā ziņa ir tā, ka tas politiskais kurss, kurš valdīja mūsu valstī pēdējos 20 gadus, neatgriezeniski iziet no modes.