Bens Latkovskis / Autori

22.feb 2011
Ja paklausās Vienotības skaļākos atbalstītājus, tad rodas iespaids, ka nodokļu celšanai un sociālo programmu apcirpšanai nav alternatīvas. ZZS, kas strikti iestājas pret pensiju un pabalstu apgriešanu, esot bezatbildīgi, jo paklausīgi neatbalsta Finanšu ministrijā iecienītās griezēju metodes, apgalvo griešanas entuziasti.
15.feb 2011
Ja valdība, meklējot budžeta konsolidācijas papildu iespējas, samazinās pensijas, 10. Saeimai ir jāatkāpjas un jāvēlē jauns parlaments, norādījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Par šiem vārdiem viņš saņem pārmetumus no koalīcijas partneriem un to atbalstītājiem. Par ko? Par to, ka nemīda ar kājām paša dotos solījumus.
11.feb 2011
Valda Zatlera oficiālās vizītes laikā Krievijā abu valstu prezidenti paziņoja par kopīgas vēsturnieku komisijas izveidi, turklāt Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apliecinājis, ka vēsturniekiem būs pieeja Krievijas arhīviem.
11.feb 2011
Finanšu ministrs Andris Vilks LNT rīta raidījumā 900 sekundes formulēja mērķi, kuru vēlētos sasniegt. Latvijai jākļūst par paraugvalsti, no kuras citi varētu ņemt piemēru, kā pārvarēt krīzi. Interesanti uzzināt, kādu mūsu valsti redz finanšu ministrs, lai citas valstis brauktu pie mums mācīties, kā pareizi krīzi pārvarēt.
9.feb 2011
Dažu politiķu nevēlēšanās atvienot mākslīgās elpināšanas sistēmu vārgi nīkuļojošajam veidojumam Par labu Latviju (PLL) dažbrīd atgādina Krievijas komunistu izmisīgo pretošanos sava elka Ļeņina aizvākšanai no mauzoleja Maskavas Sarkanajā laukumā. Abos gadījumos šai it kā ietiepīgajai stūrgalvībai ir zināma politiskā loģika.
4.feb 2011
Finanšu ministrs Andris Vilks šonedēļ gatavojas iesniegt izskatīšanai koalīcijas padomē jau iepriekš noraidītos budžeta konsolidācijas priekšlikumus. Starptautiskie aizdevēji strikti pieprasa konsolidēt vēl 50 miljonus latu.
2.feb 2011
Igauņi jau pasen kā cenšas visā norobežoties no saviem kaimiņiem un likteņa brāļiem dienvidos. Igaunijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Endels Lipmā paziņojis, ka Igauniju vairs nevarot uzskatīt par Baltijas valsti, jo tās politika līdzinās Skandināvijas valstīs īstenotajai.
1.feb 2011
Latvijas vecākā un tradīcijām bagātākā partija LSDSP turpina grimt politiskās nebūtības dūksnājā. Nupat notikušais partijas 34. kongress neradīja ne mazākās cerības, ka partija varētu atdzimt.
27.jan 2011
Pērn Latvijā jaundzimušo bērnu skaits noslīdējis zem divdesmit tūkstošiem. Pirmo reizi kopš 2001. gada. Varam sevi mierināt, ka 1997. un 1998. gadā dzimstība bija vēl zemāka – nedaudz virs 18 000. Ko tas nozīmē, vislabāk var saprast salīdzinājumā.
21.jan 2011
Ja vēlamies paskatīties uz savu valsti ilgāka laika kategorijās, tad redzam tikai vienu veidu, kā izrauties no atpalikušas Eiropas provinces valstiņas statusa. Šis veids ir ilgstoši strauja ekonomikas izaugsme.
18.jan 2011
Augusts Brigmanis, ZZS frakcijas vadītājs, esot pārsteigts, ka tiek dibināta komiteja prezidenta amata kandidātu vērtēšanai. Komiteju dibināt iecerējusi Vienotības līdere Solvita Āboltiņa. Šajā gadījumā tieši Brigmaņa reakcija ir visai pārsteidzoša. A
12.jan 2011
Šis ir Valsts prezidenta vēlēšanu gads. Tas aktualizē jautājumus par prezidenta institūcijas vietu un lomu Latvijas politiskajā sistēmā. Kādām ir jābūt prezidenta funkcijām un kādām cilvēciskām īpašībām ir jābūt, lai pilnvērtīgi šīs funkcijas pildītu?
6.jan 2011
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Jaungada naktī Latvijā kopā ar tautu bija tikai televizora ekrānā. Fiziski viņš bija Tallinā blakus Igaunijas kolēģim Andrusam Ansipam, kad pēdējais no bankomāta simboliski izņēma jauno Igaunijas valūtu – eiro. Igauņi savu mērķi ir sasnieguši un nu var lepoties ar piederību eirozonai. Psiholoģiski tā ir viņu iespaidīga uzvara pār saviem tuvākajiem konkurentiem – latviešiem un lietuviešiem. Taču, pirms ierasti šaustīt sevi un slavēt igauņus, mēģināsim novērtēt, kas ir noticis un kādas tam var būt sekas.
4.jan 2011
Par spīti krīzei, kura Latviju skara vissmagāk visā pasaulē, aizvadītajā desmitgadē mūsu valsts ir spērusi būtisku soli uz priekšu.
27.dec 2010
Pirmdienas vakarā, stundu pēc tam, kad Saeima pieņema 2011. gada valsts budžetu, TV Panorāmā tika rādīta kāda gaiša, apgarota latviešu pensionāre, kura pauda pilnīgu atbalstu Dombrovska valdībai un pieņemtajam budžetam. Sižets bija filmēts jau dienā, un vienalga, ko būtu pieņēmuši deputāti, šī sieviete jau iepriekš apliecināja: "Mani šis budžets pilnībā apmierina."
17.dec 2010
Satversmē rakstīts, ka valdība krīt, ja netiek apstiprināts valdības budžets. Kāpēc tik strikti? Varētu taču kaut ko pielabot, pielipināt un vēlreiz mēģināt likt uz balsošanu, bet nē.
14.dec 2010
Jakāds apgalvo, ka Latvija ne ar ko neatšķiras no citām pasaules valstīm un pie mums notiek tas pats, kas citur pasaulē, tad tā nav tiesa. Latvija ir unikāla valsts. Attieksme pret krīzi Latvijā ir ļoti īpatna.
13.dec 2010
Televīzijas ziņās, rādot Esplanādē notikušo arodbiedrību rīkoto protesta mītiņu, bija skatāma ļoti zīmīga intervija. Komentāru par notiekošo sniedza kāds krievs. Fonā varēja redzēt, kā daži desmiti sanākušo par spīti sniegputenim izteica savu protestu latviešiem tradicionālajā formā – dziedot.
8.dec 2010
Kādi tik mums budžeti ir bijuši – attīstības, stabilitātes, izaugsmes, taupības, ilgtspējas, treknais un pustreknais budžets. Nākamā gada budžetu, neatkarīgi no tā, kāds tas tiks pieņemts un kā to nosauks premjera sabiedrisko attiecību speciālisti, jau tagad droši var dēvēt par gļēvo budžetu. Kāpēc?
7.dec 2010
FIFA lēmums uzticēt 2018. gada futbola Pasaules kausa finālturnīra rīkošanu Krievijai un 2022. gadā Katarai jāvērtē kā kārtējā globālās sabiedrības novēršanās no Rietumiem un pagrieziens ar seju pret Austrumiem.
30.nov 2010
Vienotības vājums ir nevis tās atsevišķu sastāvdaļu atšķirīgajā redzējumā par labāko valsts attīstības modeli, bet tieši otrādi, tās ideoloģijā, kura šīs sastāvdaļas vieno. Kāda ir Vienotību cementējošā ideoloģija? Vispirms noskaidrosim, kas ir ideoloģija un ko mēs ar to saprotam? Ideoloģija ir noteiktu cilvēku grupu vienojoša pasaka, mīts.
29.nov 2010
Dažkārt dzirdami izteikumi, ka Latvijai kopš iestāšanās ES un NATO vairs neesot skaidri nosprausts stratēģiskais mērķis. Tieši šā mērķa neesamība ļāvusi Latvijai aizpeldēt nekontrolējamos krīzes ūdeņos.