Elita Veidemane / Autori

Pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas centrāltirgus nesenā vēsture ir viegli krimināla – tieši pirms gada, decembrī, uz aizdomu pamata par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tika aizturēta Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Naina Cibuļska.

No Skrundas puses saņēmu savas draudzenes Intas vēstuli.

Ir bijuši daži LTV 100. panta raidījumi, kas izsaukuši diezgan lielu viļņošanos gan skatītāju, gan ekspertu pulkā, un tāds bija arī laidiens ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un trim žurnālistiem – Kārli Streipu, Arni Krauzi un Paulu Raudsepu. Jautājumi, ko Neatkarīgās redakcija saņēma pēc raidījuma, bija dažādi, piemēram, "kā jūs domājat – vai žurnālistu atlasi veica pati eksprezidente?", "interesanti, vai jautājumi tika saskaņoti jau iepriekš?", "kāpēc Freibergas kundze atbild tik juceklīgi vai vispār neatbild?"

Par valstī notiekošo savās pārdomās dalās advokāts un rakstnieks Andris Grūtups.

Kārtējo reizi aizraujas elpa no deputātu un ierēdņu bezkaunības. Šķiet, viņi nekad un nemūžam nav varējuši izvīkstīties ārā no Rīgas siltajiem spilveniem, lai aizbrauktu paskatīties, kā dzīvo cilvēki laukos un mazpilsētās.

Tas, ka blūzs kā mūzikas stils Latvijā nav ieguvis prātam neaptveramu popularitāti – pretēji, piemēram, šlāgeriem – nav nekāds brīnums: latviešu mentalitāte tomēr vairāk spiež uz vāciskām umpā dricā cukurtortītēm, mazāk uz amerikānisko prēriju skumji nesaprotamām improvizācijām. Bet tas nav ne slikti, ne labi, jo katram sava mūzikas izpratne, un latvietis, būdams sentimentāls zemes arājs, mīlēs tikpat sentimentālas dziesmas, tāpēc velti ir mēģināt latvju vairumam iebarot blūzu vai rokmūziku – nedzirdēs. Un saprot jau tikai to, ko dzird. Balstoties uz iepriekšminēto, nav jābrīnās, ka grupas Latvian Blues Band (LBB) gluži nesen uz dzimteni atvestā pirmā vieta, kas iegūta starptautiskā un prestižā blūza konkursā Vācijas pilsētā Oitinā, nav guvusi kaut cik vērā ņemamu publicitāti. Nav jau Eirovīzija, jūs teiksit. Protams, nav. Un visi mūziķi nevar iekļauties mistiskajos Eirovīzijas formātos. Ir arī sava ceļa gājēji. To skaitā LBB – grupa, par kuras talantu izpildīt blūzu ir cildinoši izteikušies daudzi pasaulslaveni blūzmeņi, kas ciemojušies Bites Blūza klubā – omulīgā blūza cienītāju krodziņā. Un šie blūzmeņi, starp citu, ne tikai klausījušies puišu spēli, bet arī muzicējuši kopā ar viņiem. Bet nu laiks uzzināt par latviešu panākumiem Eiropas blūzmeņu olimpiskajās spēlēs – kā šo sacensību jau nodēvējuši paši mūziķi. Uz Baltic Blues Challenge kopā ar viņiem devās arī leģendārais Dailes Zigis – nerimtīgs blūza fans un patiess šīs mūzikas eksperts. Sarunā piedalās LBB mūziķi un Dailes Zigis. Tā kā intervijā visi runāja vienlaidus un paralēli, kopīgo balsi dosim Dailes Zigim.

Nešaubīgi var apgalvot, ka LNT dziedošo ģimeņu šovs vairāk nekā divu mēnešu garumā bija paņēmis lielu daļu TV skatītāju. Virtuālajā telpā notika nemitīgas diskusijas par to, vai, piemēram, Dukuri dzied labāk par Eriņiem un vai Igauņu ģimene ir atraktīvāka par māsām Legzdiņām.

Jūrmalas dome kaut kādā veidā kopē Saeimu un valdību – daļa lēmēju un darītāju demonstrē vērā ņemamu atpalicību un spītīgu vienkāršās tautas (lasi – vēlētāju) neievērošanu.

"Tad jau labāk pakārties, nevis būt par deputātu," kāds piketētājs nospļaujas uz celiņa pusi, kas izbrīvēts tautas kalpiem, lai tie no komisiju mājas varētu aiziet tos dažus soļus līdz Saeimas namam.

"Visa tauta ir iedzīta stūrī, arī studenti," saka Edvards Ratnieks, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes students, viņš piedalās arī studentu pašpārvaldē un vada Latvijas Universitātes Studentu padomi.

Kad laupīšanas maksimumstundā beidzot izzog pēdējo aci no pieres, vairs nav ar ko skatīties. Priekšpēdējo, kā smejies, izcēla jau tad, kad jēdziens zagšana bija pieklājīgi aizstāts ar eifēmismu valsts pārvalde. Un ko tad mēs, neredzīši, tagad iesāksim, varbūt tikai ar rokām taustīsim un apglāstīsim tos, kuri joprojām mūs visus apgraiza sadistiskā priekā, arvien atrazdami kādu ādas krociņu, kādu naga slānīti, ar ko aizlāpīt izdilušo un izģindušo šīs pusnomērdētās valsts budžetiņu...

SIA Sabiedrība Mārupe (SM) valdes priekšsēdētāja un Mārupes novada domes deputāta Modra Spuģa rīcībā ir informācija, ka pirms dažām nedēļām KNAB esot saņēmis ziņojumu par viņa it kā veiktajiem likumpārkāpumiem: vēstulē, viņaprāt, minēts interešu konflikts, ienākumu slēpšana citās uzņēmējsabiedrībās, kā arī nelikumīgas aktivitātes Mārupes domes publisko iepirkumu komisijā un nelikumīga papildu samaksu saņemšana.

Nekā negaidīta: telekompānijas TV3 šova Koru kari finālā uzvarēja Ieva Kerēvica ar Madonas Zaļo meža kori. Nenoliedzami – zaļie izskatījās labi, un fascinējošu gaismu izstaroja pati Ieva, kas nešaubīgi ir izcila dziedātāja. Taču ir dažas iebildes, kas radušās, lūkojot rudens dziesmotos šovus Latvijas TV kanālos.

Šoruden īpašā topā ir pelni, pīļu mēsli un sabraukti ezīši. Kam vien ir attiecīga pirktspēja, tie iegādājas trīs minētos produktus un izmanto pēc spējām un gribēšanas, kā arī pēc sasniedzamā mērķa vispārīga uzzīmējuma. Bet pirktspēja, izskatās, ir ļoti daudziem – par spīti izsludinātajai krīzei, varbūt arī – tieši otrādi – pateicoties tai.

"Es vienmēr esmu iemīlējies. Vai arī esmu ceļā uz iemīlēšanos," viegli smaidot, saka Jānis Lūsēns.

«Nē, es neesmu ieskatījusies šajā mājaslapā, esmu pārdevēja, nevis reklāmas menedžere,» telefoniski atbildēja Tatjana Baumane, kas sevi nosauca par attīstītāju pārstāvi. Bet attīsta viņa dzīvojamo Jaunsapni ciemats. Piebildīšu, ka šeit un turpmāk tiks saglabāta tā latviešu (?) valodas rakstība, kuru attīstītāji un reklāmisti piedāvā iespējamajiem jaunā ciemata māju pircējiem. Pēc pirmās sarunas Tatjana Baumane diemžēl vairs neatbildēja, savukārt, telefonējot uz mājaslapā norādīto tālruņa numuru, vārdus sevī ar grūtībām meklēja kāds krieviski runājošs indivīds, kuram nebija ne jausmas, par ko ir dziesma.

Ik gadu pirms 11. novembra ar paredzamu garšas sajūtu dažādi sociologi, aptaujādami ļaudis par Lāčplēša dienu, gandarīti secina, ka, lūk, 56% (vienalga, varbūt 43 vai 39%) šo dienu nesvin nekādā veidā, 42% šie svētki ir maznozīmīgi, kādi 30% nezina, kas ir Lāčplēsis, puse uzskata, ka tā ir nezināmā Lāčplēša dzimšanas diena, bet mazizglītoti rīdzinieki ar zemu ienākumu līmeni vispār neko nedomā.

"Oi, es rīt neizskatīšos pietiekami smuks," Žoržs pilnīgā nopietnībā tēlo splīnīgu sievišķi, kam piedāvāts bildēties stilīgākajā modes žurnālā "Vogue" kopā ar Keitu Mosu un Klaudiju Šīferi.

Saruna ar Pasaules ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galveno redaktoru, Latvijas Ārstu biedrības prezidentu, Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieku Pēteri Apini.

Šņirkstēdams zem auto riteņiem, zeltains grants celiņš ieved Rūmenes muižas pagalmā, kas vilinoši atklāj gaišas trīsstāvu ēkas ziemeļnieciski mierīgo fasādi.

Beidzot esam atraduši īstos Latvijas izlaupītājus, tēla grāvējus un nākotnes gremdētājus. Tie ir nu jau bijušais Dailes teātra direktors Aivars Līnis un vēl esošais Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

Lielos otas triepienos vērtējot, kopš 2002. gada nekas būtiski nav mainījies: nākamā gada budžetu pašpārliecināti mālē toreizējais premjers, tagadējais ārkārtīgi veiksmīgais finansists Einars Repše, kurš valdības vadītāja karjeru pirms septiņiem gadiem sāka ar īsti kulturālām izpausmēm, – atstājis tautas vēsturiskajā atmiņā saukli "ko nesaprotam, to svītrojam", viņš deva izsvērtu vērtējumu vienai no kultūras nozarēm – kino.