Elita Veidemane / Autori

"It's not about restoring historical justice - as Jewish activists are trying to tell everyone - but about enriching one group and it has nothing to do with today's justice. Because Latvian citizens who are not responsible for the Holocaust are forced to "compensate" the injustices of totalitarian regimes to those who have not suffered from these injustices themselves," said Saeima MP Edvīns Šnore (National Alliance, Nacionālā apvienība).

„Pants, ar kuru Jānis tiek vainots, gan mana gadagājuma, gan vecākiem cilvēkiem šķiet ļoti biedējošs. Dzimtenes nodevība, spiegošana – mēs ļoti labi atceramies, ko tas nozīmē. Tas jebkurā gadījumā var graujoši ietekmēt Jāņa veselību,” teic partijas „Saskaņa” ģenerālsekretārs Guntars Jirgensons. Turpinām tēmu par Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, kurš ir arestēts un atrodas cietumā sakarā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Sarakstīties ar ministriju komunikācijas nodaļu speciālistiem (tautas valodā runājot – ar preses sekretāriem) ir viena uzjautrinoša padarīšana. Ja vien šie speciālisti ir apveltīti ar humora izjūtu. Tādus cildinājumus varu veltīt Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītājam Oskaram Šneideram, kurš profesionāli atbildēja uz maniem jautājumiem. Uz tiem gan vajadzēja atbildēt ministram Danielam Pavļutam (A/Par), bet būsim iecietīgi: ko var gribēt no cilvēka, kurš nav veselības aprūpes jomas speciālists?

Izrādās, Eiropā notiek arī kaut kas neticams, ne tikai demonstrācijas pret kovidierobežojumiem, „bēgļu” ekspansija kādreizējās kultūrpilsētās vai krievu gāzesvada „Nord Stream 2” sajūsmīga atkorķēšana. Un proti, novembra beigās Beļģijas pilsētā Zedelgemā tiks rīkots Eiropas vēsturnieku simpozijs, kurā spriedīs par latviešu leģionāriem – karagūstekņiem, kuru piemiņai tika izveidots piemineklis „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Tas tika atklāts 2018. gadā. Bet 2021. gadā sākās holokausta biznesmeņu uzkarsēta vārīšanās...

It turns out that something unbelievable is happening in Europe, not just demonstrations against Covid restrictions, the expansion of "refugees" in former cultural cities or the enthusiastic uncorking of the Russian gas pipeline Nord Stream 2. Namely, at the end of November, a symposium of European historians will be held in the Belgian city of Zedelgem, where Latvian legionnaires - prisoners of war - will be discussed, in whose memory the Latvian Beehive for Freedom monument was created. It was placed there in 2018. But in 2021, the heated rants of Holocaust businessmen began...

Drausmīgas, asiņainas, nedzīstošas vātis, ko veidojuši ilgstoši izgulējumi. „Viņš izskatās kā biedējošie „portreti” uz cigarešu paciņām, lai brīdinātu cilvēkus nepirkt cigaretes,” teic Armands Kaļišuks, Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona palīgs, rādīdams fotoattēlus. Taču palīdzēšana Ādamsonam vairs nav vajadzīga, jo viņš atrodas apcietinājumā pēc Saeimas lēmuma viņu izdot saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Ja nu palīdzība tomēr vajadzīga, tad – tikai medicīniska rakstura, jo Ādamsona veselības stāvoklis ir kritisks.

Gothardam Ketleram, Kurzemes hercogam, nebija nekādu citu iespēju parāda dzēšanai kā vien ieķīlāt sešas zemnieku un zvejnieku mājas. Vienām mājām bija dots Kemmeru vārds. Tas notika 1561. gadā. Kemmeru māju, protams, sen vairs nav, taču tās, iespējams, atradās tagadējās sēravotu ēkas vietā. Māju nosaukums savulaik deva sākotni slavenajiem Ķemeriem, kas pēc sabrukuma un aizmirstības tagad sāk pamazām atdzimt.

Haoss, kas valda vakcinācijas jomā, ir pamācošs: tā ir hrestomātija par tēmu – kā nekad nevajag darīt. Ja tie būtu tikai pamudinājumi, aicinājumi, brīdinājumi un pierādījumi par vakcīnu nepieciešamību, tas būtu saprotams un akceptējams virziens. Bet ir tikai: jūs visi mirsiet, slimnīcas būs pilnas, jūs esat bezatbildīgi idioti utt. Kāpēc jārada šī histērija? Nule saņēmu vēstuli no kādas sievietes, kura nevilšus arī bija iekļuvusi šīs histērijas virpulī.

„Lielākā daļa civiliedzīvotāju atbalsta savu armiju, un krīzes situācijā ar to sadarbosies. Bet daļa – nē, un daži varbūt pat pretdarbosies,” raksta kolēģis Imants Vīksne.

"Most civilians support their army and will work with it in a crisis situation. But some won't, and some may even act against it,” wrote my colleague Imants Vīksne.

„Ja runājam par sapni... Sapņu ir daudz. Pasaulē ir ļoti daudz labu mākslinieku, kuri uz Dzintaru skatuves vēl nav kāpuši. Gribētos, lai mēs paši būtu spējīgi finansēt visaugstākā līmeņa mākslinieku uzstāšanos. Gribētos, lai Dzintaros vairāk uzstātos Latvijas populārās mūzikas grupas,” teic Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis. Šodien saruna ar viņu.

„Ja šāds papildu slogs turpināsies, pavisam noteikti mēs no Izglītības un zinātnes ministrijas neizslēdzam nepieciešamību, ka būs jāvēršas valdībā ar papildu līdzekļu pieprasījumu saistībā ar šo nestandarta situāciju, kas skolām ir jāpieredz,” siekalu testu ekspansiju komentē ministre Anita Muižniece (JKP). Skolotāji ir disciplinēti un kārtīgi, viņi dara to, ko viņiem liek darīt. Arī organizē siekalu testu izpildi garajā starpbrīdī, piekodinot skolēniem pirms tam neko neēst.

"If this additional burden continues, we from the Ministry of Education and Science certainly do not rule out the possible need to ask the government for additional funding for this non-standard situation that schools have to face," commented Minister Anita Muižniece (JKP) on the expansion of saliva tests. Teachers are disciplined and orderly, they do what they are told to do. Also organize saliva tests in the long recess, telling students not to eat anything before.

Kaimiņa sētā kādu pusgadu karājās beigts strazds, piesiets pie mieta virs ķiršu koka. Tas nepatīkami kņudināja acis ik reizi, kad pavēros pa virtuves logu. Nabaga strazda līķa „eksponācija” gan nekādā veidā neatbiedēja citus putnus, un ķirši tapa noēsti pa tīro. Varbūt tas nemaz nebija strazdu iebiedēšanas mēģinājums, bet gan tīrā māksla? Sak, esmu sajuties kā mākslinieks, esmu radījis mākslas darbu, baudiet to! Bija tikai viena neraža: šis „mākslas darbs” riebās visiem, kuri uz to skatījās.

„Šīs ir izmaiņas uzņēmuma vadībā, bet šīs nekādā ziņā nav izmaiņas šajā SIA, kas varētu ietekmēt jūsu ikdienas darbus. To sagaidu arī no pagaidu valdes – nodrošināt darbu tādā līmenī, kā tas ir nodrošināts līdz šim. Vēlreiz saku, ka tas ir bijis ļoti augsts līmenis. Par ko es katram no jums saku lielu paldies,” pavasarī, padzenot no darba pašvaldības uzņēmuma „Rīgas meži” (RM) valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu un valdes locekli Juri Buškevicu, teica Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Šobrīd atlaisti jau 39 RM darbinieki – gan būtiskus „atslēgas” amatus ieņēmušie, gan ierindas darbarūķi.

„Vai mums jāsāk baidīties staigāt pa Jūrmalas ielām?” – šādu jautājumu telefoniski uzdeva kāda sieviete, jo viņa bija dzirdējusi, ka jaukajā kūrortpilsētā esot izmitināti Irākas „bēgļi”, kas „nocelti” no Baltkrievijas–Latvijas robežas. Šādas runas izskanēja arī kādā diskusiju raidījumā. Nu nevar būt – tāda bija pirmā doma, – mūs taču par to informētu, vai ne?!

Likumprojekts, kas 10 gadu laikā paredz ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem, tiks skatīts Saeimā pirmajā lasījumā. Par to 25. augustā konceptuāli vienojās Saeimas Budžeta un finanšu komisija. Pats uzstādījums – holokausta dēļ zaudētie īpašumi – ir aplams, jo holokaustā neviens nekādus īpašumus nezaudēja: tos jau bija atņēmuši padomju okupanti. Par likumprojektu runā Aleksandrs Kiršteins (NA).

The draft law, which provides for 40 million euros to be paid to the Jewish community in compensation for property lost due to the Holocaust within 10 years, will be considered in the Saeima in the first reading. On August 25, the Budget and Finance Committee of the Saeima conceptually agreed on this. The very phrase - property lost due to the Holocaust - is wrong, because no one lost any property during the Holocaust: it had already been taken away by the Soviet occupiers. Aleksandrs Kiršteins (NA) talks about the draft law.

Pērn maijā sabiedrību aplaimoja kārtējā valdības dāsnuma lēkme: tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas izstrādātā valsts pētījumu programma kovidseku mazināšanai, piešķirot tai piecus miljonus eiro, līdz ar to finansējot desmit projektus. No vienas puses – jāpriecājas, ka zinātniekiem vispār kaut ko piešķir, no otras – jāvērtē reālais ieguvums. Tāpēc uzdevu attiecīgus jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.

„Jūs gribat tikt iekšā baznīcā?” vaicā kundze. „Jā, protams!” – mēs esam priecīgas, ka tā ir noveicies: mazā baznīciņa bija ciet, un nu ar simtgadīgu atslēgu to atdarīs Rutas kundze, kura ir baznīcas atslēgu glabātāja un labais gariņš. Zosnas katoļu baznīca ir viens no mazākajiem koka dievnamiem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā. Baznīca uzcelta 1800. gadā, darinot to tikai ar cirvi un paškaltām naglām. Baznīcas zvans, kas iekārts ķieģeļu arkā, joprojām ir dzidrs un daiļskanīgs.

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas dīvāna?” – nicīgi vaicā kāda tviterotāja, komentējot to, ka 18. augusta protesta akcijas noslēgumā pie Ministru kabineta atstātās bērnu spēļmantiņas ir izmestas atkritumos. Todien cilvēki protestēja pret bērnu vakcināciju, pret piespiedu vakcināciju. Neviens valdības locīklis pie cilvēkiem neiznāca. Kādēļ gan to darīt, vai ne? Atvilcies kaut kādu neapzinīgu antivakseru bariņš, un mums, lielkungiem un lielkundzēm, te tagad dancot?

1989. gadā, kad gatavojāmies 23. augusta Baltijas ceļam, mēs vēl dzīvojām Padomju Savienībā. Viss vēl bija neskaidri un nedroši, viss varēja notikt. Mūs varēja arestēt, izsūtīt, nejauši nošaut. 1991. gada janvāra notikumi to pēc tam pierādīja. Bet mēs domājām par vienotību un brīvību. Cilvēki rokrokā varētu sastāties no Tallinas līdz pat Viļņai caur Rīgu? Tas bija neticami. Tad, kad tas notika, šķita, sirds stāsies no pacilātības un laimes. Tu gāji caur sarkanbaltsarkanu karogu birzi un saprati, ka Latvija būs brīva.