Elita Veidemane / Autori

„Vakcinācijas loterija nav uzskatāma nedz par azartspēli vai izlozi Azartspēļu un izložu likuma izpratnē, nedz arī par preču un pakalpojumu loteriju Preču un pakalpojumu loteriju likuma izpratnē,” citastarp lasāms atbildes vēstulē. Ministru kabinets sauļojas, tālab Krišjāņa Kariņa vietā atbild Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Mana interese, protams, ir par kovidloteriju.

"How did the proportion of Latvians among the Latvian population change during the Soviet occupation?", "Why is Lāčplēsis Day celebrated in Latvia on November 11?" - such and similar questions are asked in the new digital tool, with the help of which interested parties can ascertain their knowledge and prepare for examinations for the acquisition of Latvian citizenship. Uldis Apsītis, Deputy Head of the Office of Citizenship and Migration Affairs, talks about the new tool.

„Tu vari uzauklēt un izskolot bērnus, uzmūrēt krāsnis, uzrakstīt simfonijas, izdziedināt cilvēkus, iznest sirmgalvi no degošas mājas, bet ja neesi uzvilcis autiņbiksītes sodomītu karoga krāsās, tev nav ar ko lepoties!” – gaidāmos Rīgas praida notikumus sarkastiski komentē kāds interneta tīklotājs. Nerēķināšanās ar sabiedrības vairākuma attieksmi pret LGBT uzbāzību rada tikai un vienīgi pretestību un nepatiku. Bet tieši tas praidistiem, iespējams, ir nepieciešams. Lai uztaisītu sevi par cietējiem.

„Nav jābrīnās, ka cilvēki neskrien un nestājas rindā pēc vakcīnas. Valdībai vajadzētu atbildēt uz visiem – visiem! – neskaidrajiem jautājumiem, dot garantijas par palīdzību, ja kaut kas notiek. Un nevis pēc pusgada, bet tūlīt. Taču valdība joprojām ignorē saucienus pēc informācijas, toties aizplīvurotā veidā draud un nodarbojas ar vakcīnu uzspiešanu. Tas izraisa pretreakciju,” spriež Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Šodien – intervija ar Valdi Keri.

„Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus,” teikts 2015. gadā publicētajā un 160 personu parakstītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, aicinot atvērt „bēgļiem” valsts un personīgās attieksmes robežas. Kas notiek ar dažādu jomu „izcilniekiem” Lietuvā, redzams jau šobrīd.

„Cilvēki nereti cieš no ideoloģiskās intoksikācijas, daži pat zaudē veselo saprātu. Līdzīga ideoloģiskā intoksikācija bija komunistu laikos, bet domāju, ka toreiz daudzi tikai tēloja, ka ir saindējušies. Tagad šī intoksikācija ir daudz bīstamāka, jo to neuzspiež ar varu, tā maigi un nemanāmi tiek iepotēta – caur medijiem, publisko sfēru, sociālajiem tīkliem. Tādēļ daudzi uztver šīs ideoloģiskās dogmas kā savējās. Diemžēl ne visi cilvēki ir spējīgi uz analīzi un izpratni,” pesimistisks par realitāti ir Latvijas Universitātes profesors, Dr. hist. Harijs Tumans. Viņš ir viens no Latvijas Vīru biedrības dibinātājiem. Šodien – intervija ar Hariju Tumanu.

„Rudevska ir vienkārši pretekle. Kas tas ir: „Bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte – sieviete un tēvs – vīrietis”? Tagad visiem vientuļajiem vecākiem jau tā savā nevieglajā dzīvē būs vēl arī aktīvi jāmeklē laulātais? (Un cits pants nosaka, ka nelaulātie NAV ģimene),” sašutis ir tvitera aktīvists Dmitrijs Golubevs (startējis uz Rīgas domi „Jaunās Vienotības” sarakstā), pie reizes uzliekot kārtīgu zīmogu tiesību zinātņu doktorei, juristei Baibai Rudevskai, kura ir ieguldījusi lielu darbu, konkretizējot un izslīpējot Satversmes grozījumu projektu.

„Kad jūs beidzot slēgsiet robežu ar Krieviju, no kuras nāk vīrusnesēju tūkstoši?” – šādu jautājumu nosūtīju uz Ministru kabinetu, sagaidot atbildi tieši no premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV), kura oficiālais tviterkonts šo vairākkārt izteikto jautājumu ignorēja, kaut gan ļoti daudzi sociālo tīklu lietotāji vēlējās izlasīt atbildi.

„Kā padomju okupācijas gados izmainījās latviešu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū?”, „Kāpēc 11. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena?” – šādi un līdzīgi jautājumi tiek uzdoti jaunajā digitālajā rīkā, ar kura palīdzību interesenti var pārliecināties par savām zināšanām un sagatavoties pārbaudēm Latvijas pilsonības iegūšanai.

„Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību,” ar šādiem vārdiem tēlnieks Kristaps Gulbis raksturoja savu ideju par pieminekli latviešu leģionāriem, kuri pēc kara beigām bija ieslodzīti Zedelgemas (Beļģija) karagūstekņu nometnē. Viņu bija gandrīz 12 000. Piemineklis ir atklāts 2018. gadā. Taču tagad pret to uzsākta netīra melu kampaņa...

"The nation is a bee colony. The country is their hive. With its own army, laws and order. Bees are peaceful - they do not attack anyone. They defend, fight and die for their hive, family, freedom,” with such words the sculptor Kristaps Gulbis described his idea of a monument to Latvian legionnaires who were imprisoned in the Zedelgem (Belgium) prisoner-of-war camp after the end of the war. There were almost 12,000 of them. The monument was unveiled in 2018. But now a dirty lie campaign has been launched against it...

"I'm still waiting for people not to be sorted and discriminated against just because they choose not to voluntarily inject something into their body that is not and cannot be mandatory, because it is experimental," the great pianist Vestards Šimkus addressed the audience at the beginning of his concert. This sentence caused, as it is now said, a shitstorm for the musician.

„Es joprojām gaidu, kad cilvēki netiks šķiroti un diskriminēti tikai tāpēc, ka izvēlas brīvprātīgi neinjicēt savā organismā kaut ko, kas nav un nevar būt obligāts, jo ir eksperimentāls,” ar šādiem vārdiem sava koncerta sākumā skatītājus uzrunāja izcilais pianists Vestards Šimkus. Šis teikums izraisīja, kā tagad mēdz teikt, šitstormu (shitstorm, sūdu vētra – angļu val.), kas gāzās pāri mūziķim.

„Vicemērs Ķirsis (JV) pārstāv premjera partiju, Staķis („Par!”) – partiju, kurai ir veselības ministrs, Linda Ozola (JKP) – pārstāv partiju, kurai ir satiksmes un izglītības ministri. Jau sen esmu teicis: jums vajadzētu rūpēties par rīdziniekiem gan no veselības, gan ekonomiskās puses, jo tieši Rīgā ir visaugstākais inficēto skaits. Bet viņi klusē. Baidās no partijas vadoņiem? Varbūt mēram un vicemēram nav atbilstošas autoritātes savā partijā?” ironizē Oļegs Burovs, Rīgas domes (RD) deputāts no partijas „Gods kalpot Rīgai”. Šodien intervija ar Oļegu Burovu.

„Viss ir relatīvs: ja paskatāmies, kādi laiki brīžiem bijuši Latvijā, ja pavērojam, kas patlaban notiek Baltkrievijā un Krievijā, par spīti mūsu vietējām ķezām un ķibelēm – Latvija patlaban vēl aizvien ir laba miera osta,” vispirms izteicis bēdīgas prognozes, Arnis Kaktiņš nogludina rūgtumu ar mierpilnu atziņu. Šodien – saruna ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītāju Arni Kaktiņu.

„19% Latvijā izpīpēto cigarešu ir kontrabanda. Arī tie pasūtījuma slepkavas iebrauc caur Latvijas robežu, nosit advokātu ar dēli, nošauj futbolistu un atkal aizbrauc prom. Vai mūsu robeža ir caura kā siets?” – intervējot iekšlietu ministri Mariju Golubevu („Attīstībai/Par”), jautā kolēģis Imants Vīksne. „Šis ir tendenciozi uzdots jautājums,” atbild Golubeva, „nē, mūsu robeža nav caura kā siets.” Ar apzīmējumu „tendenciozi uzdots jautājums” parasti tiek ievadīta doma, ka vispār jau nav, ko atbildēt...

„Es pat varētu vairs neko ekstravagantu nedarīt, neizpausties sociālajos tīklos, esmu pārliecināts, ka arī bez tā visa nākamajās Saeimas vēlēšanās mēs uzvarēsim. Un tas dos man iespēju nonākt līdz premjera nominācijai. Mani neinteresē strādāt par Saeimas deputātu, es nekad neesmu gribējis būt deputāts, mani interesē vadīt valsti,” teic Aldis Gobzems, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" priekšsēdētājs. Šodien intervija ar viņu.

„Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parakstītais politiskais paziņojums* par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesībām nav juridiski saistošs,” intervijā kanālam „Rīga TV24” lielo noslēpumu atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Tas esot bijis „nostājas jautājums”, un tas iepriekš nebija jāsaskaņo. Nuja, privātpersona Kariņš publiski pauda savu privāto nostāju, iegrūžot valsti divdomīgā situācijā. Šoreiz klusēšana būtu bijusi kā zelts, bet sanāca kārtējā govs pļeka.

"A father with a gay son had come to me for a consultation. He was involved in LGBT public activities. "Everyone hates me," the son said. He usually dressed in some daring clothes, filmed himself and posted the video on Instagram. Of course, all the classmates knew it, and the least they did was sneer. Some also elbowed him,” says Viesturs Rudzītis.

„Pie manis uz konsultāciju bija atnācis tēvs ar dēlu – geju. Viņš bija ievilkts LGBT sabiedriskajās aktivitātēs. „Visi mani ienīst,” dēls teica. Viņš parasti ietērpās kaut kādās izaicinošās drēbēs, nofilmēja sevi un video ielika „Instagramā”. Protams, visi klasesbiedri to zināja, un mazākais, ko viņi darīja – viņi vīpsnāja. Kāds viņu laikam bija arī iedunkājis,” stāsta Viesturs Rudzītis.

„Ontūn, Ontūn!” – otrpus ceļam sauc Praņa, jo vajag iet pēc meijām, bet Ontūns aizgājis pie Staņislava – noprovēt alu. Tā ir svēta lieta, tā noprovēšana, jo var taču gadīties, ka uz Jāņiem būs negaršīgs alus. Tiešām? Nē, tā nu gan nekad nav bijis. Staņislava alus vienmēr bija dzirkstošs un apiņoti stingrs. Redzu, ka pāri Latgalei un Rušonai karsti peld baltputu mākoņi, un kāds arī iekrīt Staņislava alus mucās. Silti plūst manas bērnības vasara.

„Gan jau es kādreiz atbraukšu uz darbu ar motociklu,” smaidot saka Anita Muižniece. Motobraukšana ir viņas hobijs jau piekto gadu. Kaut kas stilīgs un citāds ir šajā solījumā atbraukt uz ministriju ar moci, un varbūt tieši tāpēc – arī cerīgs. Pretēji daudzu iepriekšējo ministru sterili stīvajai pareizībai un akadēmiskajai garlaicībai. Šodien intervija ar LR izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP).