«Kremļa Kongresu pils izstāžu zālē latviešu vēsturnieki atklās plašu izstādi ar nosaukumu Aizvestā bērnība, kurā varēs aplūkot 1941. un 1949. gadā no Latvijas deportēto bērnu fotoattēlus un deportāciju dokumentus.
«Tas, ka premjers ar pārējiem kabineta locekļiem mani iepazīstināja angļu valodā, visi jautājumi no ministriem bija angliski un tulkojums nebija nepieciešams, bija iespaidīgi. Visi kabineta locekļi zina angļu valodu – Eiropā to nevar bieži redzēt,» patiesā sajūsmā par piedzīvojumiem LR Ministru kabineta sēdē žurnālam Klubs stāsta Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdis Martins Gauss.
«Nu, kā tad viņiem pietrūkst? Skolās var mācīties krieviski, avīzes krievu valodā ir, veikalos un pašvaldībā var runāt un rakstīt kaut vai Novgorodas dialektā – visi visu sapratīs,» par tuvojošos referendumu un daļas krievvalodīgo vēlmi uztaisīt otru valsts valodu ir sašutusi Marijas kundze no Rēzeknes.
Boriss Stomahins ir Krievijas disidents, kas par savu aso, varai neglaimojošo domu izteikšanu – gan avīzē, gan internetā, gan protesta demonstrācijās – tika notiesāts uz pieciem gadiem nometnēs.
«Ar jums bīstami sadarboties, pēc tam būs jāskaidrojas KNAB,» kaut arī ar smaidu teikts, tas izskan nopietni, jo to saka kādas mācību iestādes rektors, kuram nesen nācās atbildēt uz KNAB jautājumu par to, kāpēc reklāmu, slēdzot līgumu ar Mediju namu, viņš vēlējies izvietot «tieši Neatkarīgajā».
Neatkarīgā intervē LR satiksmes ministru Aivi Roni – par politisko situāciju ministrijā un ostu valdēs, par Rail Baltica un Rīgas – Maskavas virzienu, kā arī par Latvijas ceļiem.
«Padomju varai bija absolūti nesvarīgi, cik tur tie vācieši nošāvuši. Padomju varai bija svarīga propaganda, ka vācieši ir daudz nošāvuši,» vienā no sava mūža pēdējām intervijām teica rakstnieks Miervaldis Birze.
Neatkarīgā intervē Jūrmalas mēru Gati Truksni: saruna par pilsētas budžetu un nekustamā īpašuma nodokli, par pašvaldības uzņēmumu īpatnējo darbību, Ķemeru kuģi un kūrorta statusu.
«Apvienotais medijs – tas ir tikai nosaukums. Tas var saukties arī diskrētais vai vēl kāds – galvenais, lai to varētu kontrolēt, » noteica kāds televīzijas vides eksperts, kas tomēr vēlējās palikt nepubliskots.
Intervija ar mākslinieku Gļebu Panteļejevu, Jūrmalas Gada balvas kultūrā ieguvēju, – par latviešu un krievu attiecībām, par referendumu, par politiķu solījumiem, sarkanarmiešiem un leģionāriem.
«Vot tāds p... (netulkojams lamuvārds krieviski) kā Latkovskis arī rada problēmas mums visiem. Nožņaugt šo idiotu par maz!» – skaistā un bagātā krievu valodā kāds anonīms interneta mēslu metējs vērtē Ilmāra Latkovska interviju laikrakstā Neatkarīgā.
Vakar Saeima apstiprināja Pilsonības likuma izpildes komisijas nosaukuma maiņu – tagad tā būs Sabiedrības saliedētības komisija (SSK). Kaut arī Nacionālā apvienība (NA) vēlējās to pārdēvēt par Nacionālās identitātes un vienotības komisiju, tomēr komisijas locekļi ar minimālu pārsvaru nobalsoja par Zatlera Reformu partijas izdomāto nosaukumu – jau minēto SSK.
Kontrabanda – tas ir slikti. Aksiomas neviens negrasās pārspēlēt. No priekšauta apakšas tirgotas nožēlojamas cigarešu paciņas, kas pārvestas pāri robežai, vai pa lēto uzsistas pārdesmit tonnas nedeklarētas gaļas – salīdzinot šīs darbības, valsts apzagšanas fakts nemainās.
Neatkarīgā uz sarunu par referendumu un latviešu valodas situāciju aicina Saeimas deputātus Inu Druvieti (Vienotība), Raivi Dzintaru (VL!TB/LNNK) un Augustu Brigmani (ZZS).
«Latviešiem jābeidz nodarboties ar mazohismu, jābeidz sevi apsaukāt par bāreņu tautu un kalpu pēctečiem,» uzskata Aivars Borovkovs. Viņš kopā ar domubiedru Ainaru Brūveli veido jaunu megaprojektu – virtuālās nekropoles interneta vietni, kurā iespējams atrast ne tikai tautas gara un prāta zvaigznes, bet arī pavisam vienkāršus cilvēkus, iepazīt viņu dzīvi, atrast tuviniekus un kapavietu.
Tikai paši revolucionāri vairs atceras savas 1991. gada janvāra barikādes. Atmiņu tēja sen atdzisusi, ugunskuri pacēlušies debesīs, šņabja malka dzēlīgais stiprums sarūsējis, leduspuķēs dzimusī mīlestība pārkausēta ikdienā, tikai nāve kā robeža starp esību un aizmirstību griezīgi griež ar sašautā un mirstošā Andra Slapiņa čukstiem: «Filmējiet mani, filmējiet...»