Elita Veidemane / Autori

«Netaisos jums skaidrot likumu! Tas nav mans pienākums!... Kaut kādi cilvēki defoltā ar sakāpinātām emocijām mēģina aicināt uz likuma neievērošanu!» ievērojot dramatiskas pauzes, lai neemocionālais, pragmatiskais vēstījums būtu iespaidīgāks, ar histēriskiem kliedzieniem telefona klausulē savu nostāju pauda AKKA/LAA sabiedrisko (?!) attiecību nodaļas vadītājs (?!) Reinis Briģis.

«Politikas un žurnālistikas «dinozauri» var saukt ministrus par kamikadzēm, par muļķiem, kas nezina, kā politikā nauda jāpelna, vai lietot citus sulīgus epitetus, bet ministru lēmumus neietekmē atsevišķu cilvēku vai uzņēmumu šauras intereses, kas būtu pretrunā ar visas sabiedrības interesēm,» – bēdīgi slavenā Rīkojuma nr. 2 gaisotnes piepaceltībā, maijpuķītēm smaržojot un jaunajiem politiķiem gardi šmakstinot valsts apvērsuma gadadienas torti, priecīgi raksta vides ministrs Edmunds Sprūdžs.

Neatkarīgā intervē Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Intervija ar Latvijas Republikas kultūras ministri Žanetu Jaunzemi Grendi: par kultūras finansēšanu, par ieilgušo krīzi ministres un kultūras darbinieku attiecībās, par padomnieku institūciju, uzbekiem un Platonu.

Jautājiet Kalvītim! – viegli aizkaitinātā balsī attrauca Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kad LTV raidījumā Sastrēgumstunda kāds no skatītājiem uzdeva jautājumu par jaunās VID ēkas būvniecības lietderīgumu.

«Postpadomiskā identitātes grupa, kas sevi sauc par krievvalodīgajiem, pamazām izsīkst. Tas, ko mēs šeit redzam kā ekstrēmas izpausmes, ir nevis tāpēc, ka šī identitāte kļūst stiprāka, bet tieši otrādi – tā pamazām uzsūcas un pazūd,» uzskata Latvijas valsts galvenā integrētāja Sarmīte Ēlerte.

Neskaidrība. Tas ir precīzākais apzīmējums, ko var attiecināt uz situāciju, kurā šobrīd atrodas kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende un Nacionālā apvienība, kuru valdībā pārstāv «talantu koordinatore» – kā viņa pati sevi reiz nodēvēja. Neskaidras aprises ir arī maija sākumā uzmilzušajam konfliktam starp ministri un kultūras darbiniekiem, kurus sākotnēji pārstāvēja tikai rakstnieki.

Par klaunu dejām uz kritušo kauliem kāds nosauc ikgadējos 9.maija jandāliņus. Par fašisma atdzimšanu kāds cits nodēvē latviešu leģionāru gājienu līdz Brīvības piemineklim 16.martā. Vēsturei nav iespēju būt objektīvai, jo tā ir cilvēku interpretēta, apgalvo trešais. Patiesību atrast nav viegli, un varbūt vienas patiesības nemaz nav.

«Kad Latvijā minimālā alga būs 500 lati, bet vidējā 1500, pirksim bijušajam prezidentam Mercedes. Un neviens neiebildīs, vai ne, draugi?» – šādu domu nesen ietvītoja kolēģis Sandris Točs.

Intervija ar bijušo Saeimas priekšsēdētāju (1996.–1998.), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri, biedrības 4. maija Deklarācijas klubs locekli un Latvijas – Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības priekšsēdētāju Alfrēdu Čepāni.

Nesen, sirds transplantācijas desmitgadei veltītā pasākuma laikā, Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafails Rozentāls skarbi izteicās par situāciju, kas vērojama Latvijā: pasaulē vislielākā problēma ir orgānu trūkums, bet tā, izrādās, nav aktuāla mūsu valstī, jo «šis nav orgānu trūkums, tā ir dezorganizācija».

«Pie represijām, cik es redzēju pats savām acīm un vairākās vietās, kad jau krievi bija iekšā, ka pie izvešanas visur lielāko daļu bija žīdu tautības cilvēki ar naganiem pie sāniem,» lēnīgā balsī senais vīrs, leģionārs Jānis Lapa stāsta par paša pieredzēto 1949. gada padomju deportācijās.

«Mēģinājums mest pār vienu kārti cīnītājus pret nacismu un fašismu, kuri par milzīgu upuru cenu lielā tēvijas kara laikā izglāba pasauli no brūnā mēra, un tos, kuri karoja Nirnbergas tribunāla nosodīto SS formējumu rindās un pastrādāja daudzas ļaundarības pret mierīgajiem iedzīvotājiem, savā būtībā ir dziļi amorāls,» pagājušajā nedēļā, operatīvi iztulkojis laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze publicēto interviju ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, tradicionālajā lielkrievu šovinistu sašutumā iedegās Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārākuma jautājumos Konstantīns Dolgovs, izplatīdams paziņojumu par mūsu valsts katoļu baznīcas galvas klusi un neuzbāzīgi izteiktajiem samierināšanās piedāvājumiem.

«Diemžēl mums nav izdevies sagaidīt valdību, kas kaut nedaudz aizstāvētu Latvijas intereses,» ar sarūgtinājumu saka Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Kaut arī skarbi, tomēr patiesi vārdi: mūsu varneši savā iztapībā Eiropas Savienības birokrātu prasībām staipās un lokās, cik vien var. Ceļu nozare, kas novesta līdz kraham, nav izņēmums. Arvien vairāk izskatās, ka Latvijas autoceļu sistēma tiek apzināti grauta: pagaidām gan nav saprotams, kas tieši pie tā vainojams – ES vēlme padarīt Latviju par trešās šķiras palīgvalsti vai arī mūsu pašu valdītāju neprasme vadīt valsti.

Vispār man patīk, ka uzņēmuma Vitronic Baltica un partneri valdes loceklis Sergejs Borisovs autovadītājus salīdzina ar narkomāniem.

Es teiktu, latvieši ir sīksta tauta. Septiņsimt gadu mums nav bijusi sava valsts, bet mēs esam izdzīvojuši. Latvieši ilgi klusē, bet tad, kad atsperas... Tad iztur visus pārbaudījumus, intervijā Neatkarīgajai Rīta avīzei saka Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Par Lieldienu vēsti, par ciešanām un cerību, par garīguma izpratni, par labo un ļauno, ko paņemam no Eiropas – intervija ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču.

Līdz šim šķita, ka 18. februāra valodu referenduma rezultāti ir visai pārliecinoši, proti, vien 17% balsstiesīgo atbalstīja krievu valodas – tas ir, svešvalodas – kļūšanu par otro valsts valodu.

„Iģiķe vi so svoim Karļisom Skaļbisom... v svoi latišskije detsadi,” kā atgaiņādamās no uzmācīgiem pavasara odu bariem, vārdus spļāva kāda krievvalodīgā. Inteliģenta paskata pusmūža latvietis kautri mēģināja iestāstīt sarunbiedrenei, ka vienīgā platforma, uz kuras var vienoties un integrēties latvieši un nelatvieši, ir kultūra.

Beidzot viss ir tapis skaidrs. Līdz šim brīdim daudzi gadi pagāja, pinoties pieņēmumos un minējumos, ar kuru palīdzību mēģināju izprast Latvijas valsts neveiksmju un sekojošā pagrimuma iemeslus.

Intervija ar vēstures zinātņu doktoru, vēsturnieku komisijas locekli Kārli Kangeri.

Latvijas uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs 23. februārī forumā Eksporta diena 2012 saņēma īpašu balvu par ieguldījumu Latvijas eksportā un investīciju veicināšanu pārtikas rūpniecības nozarē. Neatkarīgā intervē joprojām pretrunīgi vērtēto un kolorīto uzņēmēju.