Ilze Šteinfelde / Autori

Lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Rīgas domes vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī, tiks izmantota iepriekšējās vēlēšanās ar būtiskiem traucējumiem strādājošā SIA “Soaar” veidotā vēlētāju ziņu elektroniskās apmaiņas lietojumprogramma. Valsts kontrole (VK) uzsver, ka vēlēšanās izmantojamām informāciju sistēmām jāatbilst noteiktām drošības prasībām un to ieviešana nedrīkst būt sasteigta un nepietiekami finansēta. Pretējā gadījumā ir apdraudēta vēlēšanu norise kopumā, ieskaitot datu drošību un integritāti, kā arī vēlētāju vēlmi piedalīties vēlēšanās.

Visparastākās smilšu mīklas cepumi, kas padarīti īpaši ar puķu ziedlapiņām. Izmēģināju rudzupuķes, kliņģerītes, pelargonijas, liepu ziedus - gan svaigus, gan kaltētus. Secināju, ka der abi varianti. Kaltēšanu gan veicu ar gludekli, izgludinot ziedlapiņas starp 2 kārtās ieliktiem papīra dvieļiem. Tā kā liepu ziedi ir gaiši dzelteni, tad uz cepumiem tie prakstiski nebija manāmi.

Kaut gan sabiedriskās ēdināšanas nozare ir viena no visvairāk krīzē skartajām nozarēm, kuras darbība tika teju paralizēta Covid-19 izplatības mazināšanas nolūkos, pēc īsas atelpas tieši šai nozarei valdība atkal piemērojusi ierobežojumus. Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis valdības piektdien pieņemto lēmumu nosauca par populismu. Viņš, tāpat kā ikviens viesmīlības nozarē strādājošais, cer uz valdības veselo saprātu, šodien lemjot par Covid-19 ierobežošanas pasākumiem un iespējamo atbalstu nozarei.

Gada laikā, kopš notiek čeku loterija, kopumā pie balvām ir tikuši 1100 loterijas laimētāji, no kuriem 25 loterijas dalībniekiem ir veicies ļoti, ļoti, jo viņi laimējuši vairākas reizes un viens pat sešas reizes!

Bābu kakts, Badadīķis, Biezā aste, Sāka lauzs, Bezzobju liekne – tie nav nosaukumi no Harija Potera grāmatām, bet gan apdzīvotas vietas Latvijā ‒ Indrānu, Zvārdes, Dobeles, Mālupes, Zirņu pagastā. Latvijā vārdus dod ne tikai apdzīvotām vietām, ūdenstilpēm un kalniem, bet arī pļavām, grāvjiem, ieplakām, atvariem, avotiem un sēkļiem. Ja kāds Valkas pagastā saka, aiziesim apskatīties Dibenu, tad vietējie saprot, ka domāts ir ezers, nevis kādas dzīvas būtnes ķermeņa daļa.

Neskatoties uz valstī īstenoto čeku loteriju, kuras kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni viena miljona eiro apmērā, ēnu ekonomika nekur nav zudusi. Tas, vai čeku loterija tiks turpināta arī nākamgad, atkarīgs no politiķu dāsnuma, proti, vai nākamā gada valsts budžetā šim mērķim tiks paredzēts finansējums.

Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.

Rīgas domes vēlēšanu īstenošanai Centrālā vēlēšanu komisija jau noslēgusi divus publiskos iepirkumus, proti, par aplokšņu iegādi un e-vides nodrošināšanu. Vēlēšanu aploksnes, tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās, piegādās SIA “Hermess” . Tiesa, šoreiz vienas aploksnes cena ir par 27% lielāka nekā pērn uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām gādāto aplokšņu cena.

Vasarā, kad kārojas kāds krēmīgs našķis, šis būs lielisks risinājums ar īsteni latvisku garšu. Jo kas gan latviešu desertu salikumos varētu būt vēl tradicionālāks, kā rupjmaize un dzērvenes? Lūk, brīnišķīgs krēms vasaras gardumam.

Lai gan Latvijā jau kopš 2016. gada ir spēkā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un valsts pārvaldei būtu jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā, realitātē, saskaroties ar tik liela mēroga pandēmiju kā Covid-19, bez kļūdām neiztika. Uz vairākām norādīja Neatkarīgās aptaujātie opozīcijas deputāti, vēl uz pāris – kolēģi žurnālisti. Tiesa, dažas kļūdas tika labotas, bet dažas labot jau bija par vēlu. Opozīcija valdības darbu krīzes laikā raksturoja kā visatļautības reibumu bezkontroles režīmā.

Neskatoties uz Krievijas speciālajām prasībām pārtikas uzņēmumiem, kas vēlas pārdot savu produkciju Krievijā, un joprojām spēkā esošo embargo vairāku lauksaimniecības produktu eksportam uz šo valsti, Krievija joprojām ir Latvijas nozīmīgākais pārtikas un lauksaimniecības eksporta tirgus. Pērn pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta kopvērtība uz šo valsti pārspēja pat to līmeni, kādu Latvija uz šo valsti eksportēja, pirms Krievija ieviesa embargo 2014. gadā.

Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Viens no šiem virzieniem ir Krievija, kurā tiks grozīta konstitūcija, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vadīt valsti vēl divus termiņus.

Sapnī viss liekas skaistāks un krāsaināks, tajā iespējams izdzīvot ikdienā nesavienojamus notikumus. Tāds ir arī Šekspīra “Sapnis vasaras naktī” – romantisks, juteklisks un maģijas pilns. Pakrojas muižā, kurā arī šovasar, iedvesmojoties no Šekspīra lugas, uzplaucis ziedu festivāls, vasaras sapnis ievijies skulptūrās, kas veidotas no 2 miljoniem ziedu.

Dāvinot saviem tuviniekiem vai draugiem gada sākumā dāvanu karti uz “Līvu akvaparku” vai marta sākumā pērkot abonementu “Elektrum” olimpiskā centra peldbaseina apmeklējumam, nevienam ne prātā neienāca, ka Covid-19 pārvilks svītru labajām iecerēm. Vairāki sporta un izklaides uzņēmumi bija spiesti pārtraukt darbu, lai ievērotu Covid-19 ierobežošanas pasākumus. Līdz ar to daļa iegādāto dāvanu karšu un abonementu tā arī palika neizmantoti.

Pienenes var ne tikai pīt vainagos, bet no tām iespējams pagatavot arī brīnišķīgu medu. Nepieciešams vien dotis pļavā pēc pieneņu ziediem!

Lai gan ik gadu Latvijā ierodas aptuveni 600 līdz 900 tūkstoši tūristu no Krievijas, pērn – pat teju miljons, visbiežākie viesi Latvijā ir tūristi no Lietuvas. Taču tieši Krievijas tūristi ir visdāsnākie. Viņi pērn Latvijā viena brauciena laikā iztērēja vidēji 300 eiro, tas ir divas reizes vairāk nekā tūristi no Lietuvas un teju trīs reizes vairāk nekā tūristi no Igaunijas. Neatkarīgās aptaujātie tūrisma industrijas pārstāvji pieļauj, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā, par kurām, pēc provizoriskiem datiem, nobalsoja 78 procenti Krievijas pilsoņu, nekādu ietekmi uz Latvijas tūrisma industriju neatstās un tūristi no Krievijas turpinās braukt uz Latviju.

Ārzemnieki ik gadu Latvijā iegādājas īpašumus kopumā par vairākiem simtiem miljonu eiro, pērkot dzīvokļus, mājas, apbūves gabalus, pat neapdzīvojamas telpas. Neskatoties uz ierobežojumiem, ārvalstnieki atrod iespēju tikt arī pie lauksaimniecības zemēm Latvijā. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu fiziskajām personām piederošās lauku zemju platības dubultojušās. Ja Latvijai nāksies atcelt esošos ierobežojumus, kā to pieprasa Eiropas Savienības tiesa, pašmāju zemnieks, iespējams, drīz vairs nebūs saimnieks savā zemē, bet būs spiests nomāt zemi no ārzemnieka.

Atvieglojot ierobežojumus, atsāksies ceļošana un pastiprināsies arī starpvalstu cīņa par tūristiem. Vai Latvija uzvarēs šajā cīņā vai vismaz nezaudēs tajā, laiks rādīs. Lietuva plāno ārvalstu tūristiem apmaksāt trešo valstī pavadīto nakti, Itālija – daļai mājsaimniecību piešķirt 500 eiro Itālijas apceļošanai. Savukārt, Latvija pieturas pie pirmskrīzes mārketinga stratēģijas – informatīvām kampaņām un ārvalstu žurnālistu uzņemšanas.

Atbalsts 45,5 miljonu eiro apmērā lauksaimniecībai tika piešķirts jau krīzes sākumā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Neatkarīgajai uzsver, ka Lauksaimniecības atbalstam krīzē atvēlētie miljoni eiro netiek izšķiesti pa labi un pa kreisi, bet gan piešķirti pārdomāti un tieši tiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā ministrs pieļauj, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts budžets būs ar salīdzinoši lielu deficītu, turklāt, visticamāk, ne tikai nākamgad.

Desmit valsts lielāko kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētāju 2019. gada alga pārsniedza 100 tūkstošus eiro, tādējādi atalgojuma ziņā krietni pārspējot pat valsts augstākās amatpersonas ‒ Valsts prezidentu Egilu Levitu, premjeru Krišjāni Kariņu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. “Air Baltic Corporation” valdes priekšsēdētājs Martins Aleksanders Gauss algā pērn saņēma vairāk nekā 500 tūkstošus eiro un vēl tikpat daudz no “Air Baltic Corporation” kā cita veida ienākumus, kopā pērn nopelnot 1,1 miljonu eiro.

Kaut gan partijas “Attīstībai/Par!” biedre Aija Ingrīda Abene “Rūjienas saldējuma” ražotajā “Blacky” jeb “Melnīša” saldējuma nosaukumā saskatīja rasisma pazīmes, neviena no lielajām pārtikas lielveikalu ķēdēm no šī saldējuma tirgošanas atteikusies nav. Saceltā ažiotāža pat palielinājusi veikala apmeklētāju interesi un vēlmi to pagaršot. Vēsturē ir bijis ne viens vien gadījums, kad produkta vai zīmola nosaukums svešā valodā rada pārpratumus. Atšķirībā no “Melnīša” lielākoties tas kompānijām radījis zaudējumus.

Stājoties spēkā jaunajam Administratīvās atbildības likumam un grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, ar 1. jūliju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem daļā gadījumu soda naudās būs jāmaksā vairāk. Vissāpīgāk izmaiņas skars nelielus pārkāpumus izdarījušos, mopēdu vadītājus un šoferīšus alkohola reibumā. Par ļoti smagiem pārkāpumiem fiziskās personas varēs sodīt ar 2000 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 5 gadiem, juridiskās personas – ar 7000 eiro naudas sodu.