Ilze Zonne / Autori

Priekš­sta­ti par to, kā­dam jā­būt zā­lie­nam, cil­vē­kiem ir ļo­ti at­šķi­rī­gi. Viens prie­cā­jas par pie­ne­nēm, cits cen­šas tās vis­iem spē­kiem iz­skaust, da­žam nav ie­bil­du­mu pret ābo­li­ņu, cits to uz­ska­ta par dārz­ko­pja ne­go­du.

Mūsdienās ir dabiska vēlme, neraugoties uz gadu ritējumu, izskatīties jaunākiem, bez grumbām un krunciņām, ar tvirtāku sejas ovālu. Viena no metodēm, ko lieto šo uzlabojumu veikšanai, ir pildvielu jeb filleru injekcijas. Tās drīkst veikt tikai ārsti un tikai medicīnas iestādē, bet dzīvē šis nosacījums ne vienmēr tiek ievērots.

Ir gardumi, kurus tradicionāli gatavo vienreiz gadā, par godu konkrētiem svētkiem. Uz Lieldienām tāds ir kuličs. Šoreiz ierosinām kuličus izcept no pilngraudu miltiem. Kā to paveikt, mums pastāstīja un parādīja SIA Grauda spēks vadītājs Raimonds Biedrītis un konditore Dina Zavadska.

Olu krā­so­ša­na ir ļo­ti aiz­rau­jo­ša un ra­do­ša no­dar­be, ku­rā pa­ras­ti grib ie­sais­tī­ties vi­sa ģi­me­ne. Kāds tur brī­nums, ja no­krā­sots kriet­ni vai­rāk olu, ne­kā ie­spē­jams vien­kār­ši tā­pat ap­ēst. Die­nas bei­gās at­li­ku­šās olu kau­ju zau­dē­tā­jas un uz­va­rē­tā­jas no­nāks le­dus­ska­pī, lai nā­ka­ma­jā die­nā no tām pa­ga­ta­vo­tu sa­lā­tus.

Lai labi garšo!

Kas sakām «olas», parasti ar to domājam vistu olas. Nav šaubu, ka tās arī šogad izdosies nokrāsot skaistas un gaumīgas. Brīdis, kad gatavās olas tiek izsaiņotas no sīpolu mizām un citiem materiāliem, ir gaidīts un arī mazliet noslēpumains, jo daba vienmēr pievieno krāsu paletei kādu jaunu pārsteidzošu niansi. Lieldienu maltītei varam sarūpēt arī citu putnu olas, ko ikdienā parasti neatļaujamies.

Plānojot un gaidot bērnu, topošās mammas saskaras ar lielu ticamas un neticamas informācijas klāstu, tāpēc mēdz būt grūti izvērtēt, vai šī informācija ir zinātniski pamatota vai tomēr mīts un viltus ziņa.

Tas brīdis šogad pienāks 25. martā trijos naktī. Pulksteņa rādītāji tiks pagriezti par stundu uz priekšu, un tas nozīmē, ka turpmāk nāksies celties septiņos, kas «patiesībā» būs seši, vai astoņos, kas vēl pavisam nesen bija septiņi, un tā joprojām. Vismazāk šīs pārmaiņas priecē cilvēkus, kuriem jāceļas ļoti agri – gaišos rītus uz kādu laiku atkal nomaina tumšie, un ir tāda sajūta, ka esi atsviests laikā atpakaļ. Tie, kuriem īstā dzīve sākas dienas otrajā pusē, neiebilst.

Ma­jo­nē­ze ļo­ti pie­stāv vā­rī­tu olu ēdie­niem un ne tikai.

Gribas ieplānot pavasara talkas un pirmos piknikus, neraugoties uz laikapstākļu kaprīzēm. Tas nozīmē, ka āra aktivitātēm vajadzīgs piemērots apģērbs, bet pēc tām – piemērots cienasts. Īpaši labi vēsākā laikā noder sildoši ēdieni. Tos viegli var pagatavot, izmantojot kādu no piecām sildošajām garšvielām – melnos piparus, Teličeri piparus, ingveru, kariju vai kardamonu. Pieredzē dalās AS Santa Maria sabiedriskās ēdināšanas daļas vadītāja Sanda Stalbova.

Cilvēki, kuriem rūp sava veselība, pavasarī atrod laiku apmeklēt ādas ārstu, lai pārbaudītu dzimumzīmes un citus ādas veidojumus. Zem nosaukuma «ādas veidojums» var slēpties gan visnevainīgākā kārpiņa, gan ļaundabīgs audzējs, un mēģināt pašu spēkiem atšķirt vienu no otra nozīmē uzņemties nepamatotu risku.

No sa­vas pie­re­dzes zi­nām, ka pat sau­lai­nā pa­va­sa­ra die­nā, do­do­ties lau­kā, jā­pa­lū­ko­jas, ko rā­da ter­mo­metrs, un jā­no­vēr­tē, cik stiprs ir vējš, jo caur lo­gu vē­ro­ja­mā jau­kā aina var mal­di­nāt. Un pat tad, ja cil­vēks rū­pī­gi se­ko me­te­oro­lo­gu in­for­mā­ci­jai un pū­las sa­ģēr­bties at­bil­sto­ši ap­stāk­ļiem, viņš nav pil­nī­gi pa­sar­gāts no pēk­šņām lai­ka ap­stāk­ļu kap­rī­zēm. Pirm­ie ar tām sa­sto­pas mū­su aug­šē­jie elp­ce­ļi, un bie­ži vien tas ne­pa­liek bez se­kām.

Mākslas terapija piemērota visdažādākā vecuma cilvēkiem, turklāt nav vajadzīgas nekādas mākslinieciskas dotības, iemaņas un zināšanas, lai kļūtu par mākslas terapeita klientu. Kā šī terapija notiek un kā tā var palīdzēt – to Neatkarīgā jautāja mākslas terapeitēm Daigai Dzenei un Evitai Daksei.

Lai arī ananass allaž atrodams lielveikalos, tas nav zaudējis savu eksotiskā un ekskluzīvā augļa statusu. Ēdienkartē tas nav obligāts komponents, taču reti kuram nepatīk ananasa smarža, kas tik lieliski uzlabo garastāvokli, kad vēl nav pienācis pavasaris, bet jau sāk uzmākties pavasara panīkums.

Kā tad īsti ir: vai, sasniedzot cienījamu vecumu, seksam jāsaka ardievas vai, gluži otrādi, jātiecas pēc tā par katru cenu? Vienlīdz bieži dzirdētas ir abas versijas. Pirmajai vairāk ir lokāls raksturs, otru var smelties no interneta, kur reizēm vēstīts, ka sekss ir obligāti nepieciešams veselības saglabāšanai un tas jānodrošina kaut vai par maksu.

Nomainiet baltu miltu izstrādājumus pret pilngraudu produktiem – veselīga uztura speciālistu ieteikumos tas atkārtojas gluži kā piedziedājums. Kā to izdarīt? Pieredzē dalās Raimonds Biedrītis, sertificēts bioloģiskās lauksaimniecības speciālists un SIA Grauda spēks vadītājs, kurš kopā ar dzīvesbiedri Ievu audzina četrus bērnus un ikdienā izvēlas videi un cilvēkiem draudzīgus produktus.

Lai labi garšo!

Salakas ir sīkas zivtiņas, kuru gatavošana prasa pacietību, tas tiesa. Savā ziņā labi, jo, kad maltīte izdodas, tu vari izjust, ka esi ticis galā ar kārtējo virtuves mēroga varoņdarbu un sapratis, ka nemaz jau tik traka tā knibināšanās nebija.

Kad šaurākā vai plašākā ļaužu lokā saruna kārtējo reizi novirzās uz medicīnas un ārstēšanās pusi, nereti izskan atziņa, ka vīrieši rūpēs par savu veselību mēdz būt kūtrāki nekā sievietes, jo sevišķi, ja tas attiecas uz specifiskām, tikai savam dzimumam raksturīgām problēmām. Līdz ar gadiem daudzi ir pat gatavi pieņemt traucējošas pārmaiņas kā dabisku vecuma normu un nemaz nepainteresējas par risinājuma iespējām. «Vīriešiem, kuri vecāki par 45–50 gadiem, reizi vienā vai divos gados vajadzētu profilaktiski pārbaudīt veselību pie androloga,» saka medicīnas doktors, andrologs Juris Ērenpreiss. «Andrologs ir speciālists, kurš nodarbojas ar vīriešu dzimumveselību – reproduktīvo veselību. Androloga kompetencē ir vīriešu neauglība, seksuālie traucējumi, dzimumsistēmas iekaisuma slimības un vīriešu dzimumhormonu traucējumi, piemēram, testosterona deficīts jauniem vīriešiem, arī testosterona līmeņa samazināšanās līdz ar vecumu.»

Kad pa­šu dār­zā vējš svil­po kai­los ko­ku za­ros un ābo­li pa­gra­bā pa­ma­zām zau­dē gar­šu, va­ram pie­vērst ska­tu tiem vei­ka­lu plauk­tiem, kur rin­do­jas sveš­zem­ju aug­ļi. Da­žus no tiem la­bi pa­zīs­tam, bet pret ci­tiem esam no­sak­ņo­ti pie­sar­dzī­gi – ce­nas nav ne­kā­das ma­zās, bet trūkst pie­re­dzes, lai no­vēr­tē­tu kva­li­tā­ti, nav arī ne jaus­mas, pēc kā šie dī­vai­nā pa­ska­ta aug­ļi va­rē­tu gar­šot, ku­ra to da­ļa ir ēda­ma, ku­ra pro­jām svie­ža­ma.

Ja kādai tautai ir kāda garšīga tradīcija, tad citas to labprāt pārņem. Var nezināt valodu, nesaprast reliģisko pārliecību, uzskatus un priekšstatus, bet kā gan var nesaprast pankūkas?

Klāt Va­len­tī­na die­na, un ne­cik tā­lu nav arī 8. marts. Svēt­ki, ko svin vai ne­svin, bet ko grū­ti ne­pa­ma­nīt pat tiem, kam vēt­rai­no sirds­lie­tu pe­ri­ods dzī­vē jau aiz mu­gu­ras. Var­būt arī pār­im ar sta­bi­lām un no­brie­du­šām at­tie­cī­bām šī die­na var kal­pot tam, lai at­kal iz­bau­dī­tu maz­liet ro­man­ti­kas?