Ilze Zonne / Autori

Re­dzes ko­rek­ci­ja var būt va­ja­dzī­ga jeb­ku­ra ve­cu­ma cil­vē­kiem. Kat­ram ir sa­vas īpat­nī­bas, vēl­mes un pra­sī­bas. Op­to­met­ris­te Iri­na Ke­zi­ka stās­ta, kas jā­ņem vē­rā se­ni­oriem, iz­vē­lo­ties bril­les. Dau­dzi no vi­ņiem at­zīst, ka tie­ši bril­les ir la­bā­kais ri­si­nā­jums, jo kon­takt­lē­cu ie­lik­ša­na un iz­ņem­ša­na ve­cā­kiem ļau­dīm var būt ap­grū­ti­no­ša.

Dodoties uz grāmatas 100 kūkas un 1 svecīte atvēršanas svētkiem, prātīgi darīja tie, kuri pirms šā pasākuma bija nolēmuši atturēties no nopietnām maltītēm, jo tik daudz kārdinošu un skaistu kūku vienuviet parasti negadās redzēt, kur nu vēl nogaršot.

Interese par dažādām Austrumu medicīnas metodēm Latvijā piedzīvojusi gan kāpumus, gan kritumus. Kad noiets ceļš no brīnumu gaidīšanas līdz racionāli kritiskai attieksmei, paliek un iedzīvojas tās metodes, kuras patiešām ir efektīvas. Viena no tām – ārstnieciskais ciguns, kas Latvijā ir oficiāli apstiprināta medicīnas tehnoloģija kopš 2003. gada.

Raksturīgi, ka nepatīkamas kāju nagu izmaiņas cilvēki ievēro tad, kad pienācis laiks slēgtos apavus nomainīt pret vaļējām vasaras sandalēm. Pirmais, par ko daudzi tādā situācijā iedomājas, ir nagu sēnīte, šķietami viegli identificējama un novēršama ar reklamētiem bezrecepšu līdzekļiem. Atskārsme, ka viss nav tik vienkārši, nāk vēlāk, kad šie līdzekļi nedod cerēto efektu un cilvēks ir beidzot nobriedis vizītei pie dermatologa. Tur viņš uzzina, ka pašdarbība apgrūtina diagnostiku un ka ārstēšanās būs ilgstoša. Tāpat var gadīties, ka problēmai ir pavisam cits cēlonis, nevis sēnīšu infekcija.

Vasarā cilvēki kļūst mobilāki, gribas vairāk ceļot un atpūsties, bet pārtiku ceļamaizei daudzi noskaņoti paķert degvielas uzpildes stacijā. Bet kā varam spriest par to, cik drošs un veselīgs ir šis piedāvājums?

Ir ga­da­laiks, kad pat vis­lie­lā­kais mā­jās tu­pē­tājs un kom­for­ta cie­nī­tājs tie­cas pie da­bas, vē­las prie­cā­ties par zie­diem un put­nu dzies­mām vai do­ties pik­ni­kā. Tam, kurš grib bau­dīt pa­va­sa­ra, va­sa­ras un arī ru­dens jau­ku­mus, lai­kus jā­pa­do­mā, kā se­vi pa­sar­gāt no da­žām ne tik jau­kām pa­rā­dī­bām, kas var sa­bo­jāt vi­su prie­ku. Vie­na no tām ir ēr­ces.

Šogad Pasaules veselības organizācija par Starptautiskās roku higiēnas dienas galveno mērķi pasludinājusi pareizas roku higiēnas veicināšanu veselības aprūpes iestādēs. Kā liecina pētījumi, ir gadījumi, kad pacienti, uzturoties slimnīcā, iegūst kādu infekciju tieši no mediķu rokām, jo tās pirms saskares ar pacientu nav apstrādātas ar dezinfekcijas līdzekli. Šādi no viena pacienta citam iespējams pārnest dažādas bīstamas infekcijas, tajā skaitā multirezistentu mikroorganismu izraisītas.

«La­bāk ne­ru­nā­sim par ek­sā­me­niem,» sa­ka cil­vē­ki, ku­riem pa­va­sa­ris un va­sa­ras sā­kums ir pār­bau­dī­ju­mu laiks. Un... par ek­sā­me­niem vien ru­nā – gan tie, ku­ri ga­ta­vo­jas sa­vam pir­ma­jam pār­bau­dī­ju­mam, gan tie, ku­riem jau ir so­lī­da ek­sā­me­nu kār­to­ša­nas pie­re­dze.

Me­di­ka­men­tiem, tā­pat kā cil­vē­kiem, ir sa­va bio­grā­fi­ja. Da­ži ie­nāk ap­ri­tē un pa­zūd, pirms vēl ļau­dis pa­gu­vu­ši ie­gau­mēt to no­sau­ku­mus, ci­ti tiek lie­to­ti il­gā­ku lai­ku, līdz to vie­tā nāk mo­der­nā­ki pre­pa­rā­ti, vēl ci­ti iz­rā­dās no­de­rī­gi vai­rā­kām lie­to­tā­ju pa­au­dzēm. Tāds ne­no­lie­dza­mi ir as­pi­rīns. Dau­dzi zi­na arī tā ķī­mis­ko no­sau­ku­mu – ace­til­sa­li­cil­skā­be.

Veidot jaunu tradīciju patiesībā ir unikāla iespēja. No vienas puses, gribētos, lai kāds pasaka priekšā, ko un kā darīt un ko tad īsti likt uz balti klātā galda, no otras – varam radoši izpausties paši. Savu redzējumu par Baltā galdauta svētkiem mums piekrita pastāstīt restorāna Ferma kolektīvs.

Pāri, kuriem pastāv ģenētiski pārmantotu slimību risks, vienmēr uztraucas, vai varēs ieņemt veselu bērniņu.

Hro­nisks vī­rus­he­pa­tīts C ir vie­na no lie­lā­ka­jām in­fek­to­lo­ģi­jas ak­tu­ali­tā­tēm pa­sau­lē, arī Lat­vi­jā. Cil­vē­ki, ku­ri mek­lē in­for­mā­ci­ju par šo sli­mī­bu, to at­rod, bet ir arī tā­di, ku­ri, uz­zi­not, ka asin­sa­na­lī­zē kon­sta­tē­tas anti­vie­las pret C he­pa­tī­ta vī­ru­su, jau­tā: dak­ter, cik man at­li­cis dzī­vot?

Pat sau­dzī­gā for­mā pa­teik­ta, sva­ra zau­dē­ša­nas for­mu­la skan skar­bi: ēd ma­zāk, kus­ties vai­rāk. Vis­i ci­ti lī­dzek­ļi, ta­jā skai­tā da­žā­di pre­pa­rā­ti, ir ti­kai pa­lī­gi la­bā­kai šā uz­de­vu­ma veik­ša­nai. Katrs, kurš cī­nī­jies ar lie­ko sva­ru, zi­na, ka pie­nāk brī­ži, kad pār­ņem liels kār­di­nā­jums at­griez­ties pie ve­ca­jiem ne­ve­se­lī­ga­jiem pa­ra­du­miem, un tad pa­lī­dzī­ba ir ļo­ti no­de­rī­ga.

Visparastākais uz palodzes audzējamo zaļumu veids, ko daudzi pazīst kopš bērnības un kas neprasa īpašu piederumu un sēklu iegādi, ir lociņi. Tos var audzēt speciāli vai vienkārši tāpēc, lai nebūtu jāizmet sīpoli, kas dzen asnus.

Pavasaris ir īstais laiks, kad labprāt gribas kādu ēdienreizi aizstāt ar veselīgu, spirdzinošu, garšīgu un vitamīniem bagātu smūtiju. Pavāre un uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI piedāvā trīs gardu vitamīnu kokteiļu receptes, kas ir ne vien garšīgi, bet arī tik veselīgi, ka noteikti pelnījuši vietu pavasara ēdienkartē.

«Sporta iesācēji bieži vien pamet treniņus tāpēc, ka tie uzreiz ir uzsākti ar maksimālo slodzi un biežumu,» stāsta zīmola 4F vēstnesis Kristaps Ence. «Tiem, kuri iepriekš nekad nav trenējušies, būtu labāk sākt ar ilgām pastaigām.» Sporta apģērbu zīmola 4F veiktā aptauja liecina, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju sports nozīmē atpūtu ķermenim un dvēselei: šādu atbildi snieguši 47 procenti respondentu. Turklāt 28 procenti aptaujāto ilgas pastaigas draugu vai tuvinieku kompānijā uzskata par relaksējošu nodarbi. 

Diena bez lifta ir starptautisks pasākums, kas notiek visā Eiropā. Tās galvenais mērķis ir parādīt cilvēkiem, cik vienkārši būt fiziski aktīviem ikdienā, neraugoties uz brīvā laika trūkumu. Viena no šādām veselīgām aktivitātēm, ko bez īpašām pūlēm un papildu izdevumiem var iekļaut savā ikdienā, ir kāpšana pa kāpnēm tā vietā, lai izmantotu liftu.

Kad iznācis pasvīst, intensīvi sportojot vai talkojot, roka pati sniedzas pēc ūdens glāzes. Augu dienu strādājot birojā, slāpes nav tik krasi jūtamas, tomēr, arī sēžot pie datora, ir jārūpējas, lai organismam būtu nodrošināts nepieciešamais ūdens daudzums, jo tas iespaido ne tikai pašsajūtu, bet arī darba rezultātus.

Precīzu datu nav, taču 30–50% Latvijas iedzīvotāju varētu būt slēptais jeb latentais dzelzs deficīts. Līdz šim dzelzs trūkumu organismā uzskatīja galvenokārt par jaunattīstības valstu problēmu, kur tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Mūsdienās arī attīstīto Eiropas valstu mediķu uzmanības lokā latentais dzelzs deficīts nonāk arvien biežāk, jo to veicina gan daži moderni uztura paradumi, gan citi faktori. 

Pavasaris rosina sakopt mājokli un vidi ap to. Tie, kuri plāno piedalīties Lielajā talkā 28. aprīlī, var iesildīties, sarīkojot spodrības dienu savās mājās. Talkas vadmotīvs šogad ir «Mainām Latviju! Maināmies paši!». Loģiski būs sākt ar sevi. Kad saule iespīd logos, skaidri atklājas visas nekārtības, kas tumšākajā gadalaikā tā nebija manāmas, un tu saproti – ar parasto ikdienas uzkopšanu vairs nepietiek, ir nepieciešama ģenerāltīrīšana, dažādu mājās sakrājušos lietu šķirošana un nevajadzīgo izmešana, kā arī apkārtnes sakopšana.

Kār­tē­jo rei­zi do­mā­jot, ka va­ja­dzē­tu pa­lie­tot uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus sirds, asins­va­du, acu vai ādas ve­se­lī­bai, de­rē­tu at­ce­rē­ties, ka mums ir arī ak­nas. Šim dzī­vī­bai ļo­ti sva­rī­ga­jam or­gā­nam mū­su laik­me­tā ne­klā­jas vieg­li, tā­pēc lai­ku pa lai­kam de­rē­tu tam sniegt at­bal­stu, lie­to­jot pie­mē­ro­tus da­bas vie­lu pre­pa­rā­tus.

Gandrīz katram mums galvā sēž stereotipu kolekcija par to, kas ir veselīgs un kas – neveselīgs, ko kārtīgam cilvēkam pieklājas darīt un ko nepieklājas. Daļa no šiem uzskatiem, jo sevišķi bērnībā iemācītiem, ir ļoti kategoriski un noturīgi, tie nemainās, pat ja pētnieki pierāda, ka īstenībā viss ir citādi vai vismaz nav tik traki, kā pieņemts domāt.