Ilze Zonne / Autori

Kad vienam produktam daudz vārdu, tas parasti nozīmē, ka šis produkts ir iecienīts un pazīstams dažādām tautām. Turku zirņi, aunazirņi, garbanzo pupas, arī kalna zirņi, nahats, nuts, šišs... Labāk zināmi un laikam arī latviski pareizāki ir pirmie divi vārdi, bet apritē reizēm sastopami visi minētie un noteikti ir arī vēl citi.

Kārtējo reizi dzirdam par kādu paziņu vai skolasbiedru, visnotaļ patīkamu cilvēku, kuram īsti nav veicies, kāpjot pa karjeras kāpnēm. Varbūt tāds nemaz nebija viņa mērķis, saka viens.

"Lai āda būtu vesela un skaista, cilvēki izmanto plašu krēmu un citu kosmētikas līdzekļu klāstu. Pret to nav nekas iebilstams, ja vien šos produktus izvēlas un lieto pareizi," saka ārsts Māris Belte, SIA?Ekomed valdes priekšsēdētājs.

Māja aicināja dalīties pieredzē cilvēkus, kuri ārstē kakla sāpes ar tautas medicīnas līdzekļiem.

Daža februāra diena gadās tik gaiša un saulaina, ka tā vien gribas kopā ar bērniem doties ilgākā pastaigā. Taču termometra stabiņš joprojām turas zem nulles grādu atzīmes. Var uzvilkt siltas drēbes, cimdus un zābaciņus, tomēr seja parasti paliek atsegta.

Iedomājieties cilvēku, kura darba specifika diendienā prasa veikt vienveidīgas, monotonas kustības ar sasprindzinātām rokām. Tas var būt darbs kādā ražotnē vai celtniecībā, sūtījumu šķirošana pastā, tekstu ievadīšana datorā, govju slaukšana, darbs ar vibrējošu tehniku, kas visu laiku jānotur noteiktā stāvoklī.

Jau pirmā iepazīšanās ar kumkvatiem rada pārsteigumu. Sākumā liekas, ka tas ir tāds ļoti mazs apelsīniņš, bet izrādās?– ēdams ar visu mizu un pārsvarā no mizas vien sastāv. Miza ir salda, toties vidiņš?– stipri skābs. Tieši šī garšas kontrasta dēļ kumkvatus augstu vērtē gardēži.

1493. gada novembrī leģendārais jūrasbraucējs, pētnieks, jaunu zemju iekarotājs Kristofors Kolumbs un viņa pavadoņi Gvadelupas salā esot pirmoreiz nogaršojuši agrāk neredzētus, lieliem čiekuriem līdzīgus augļus.

Neriskējot februāra vidū kādam uzspiest no svešām zemēm ievazātus svētkus ar romantiskām vakariņām, sarkanām rozēm un sirsniņām rotātu galdautu, tomēr gribas teikt – nu nav taču slikti kādreiz atļauties nedaudz romantikas.

Pirmais, ko var uzzināt, meklējot informāciju par ciedru riekstiem, – tie vispār nav rieksti, tāpat arī koki, kuros tie aug, nav nekādi ciedri. Tomēr nākas atzīt, ka no zinātniskā viedokļa nepareizais nosaukums "ir nostiprinājies kulinārijā". Par laimi, kļūmīgais virtuvē dotais vārds nepadara ciedru riekstiņu garšu sliktāku.

Gripa pārvietojas ar tādu pašu ātrumu, ar kādu pārvietojas cilvēks,– tā iet pa ielu un iegriežas lielveikalā, brauc autobusā, lido lidmašīnā. Ej nu zini, kurā brīdī tai paredzēta tikšanās ar tevi.

"Smaguma sajūta kājās ir viens no biežākajiem simptomiem vēnu patoloģijas gadījumā," stāsta ķirurgs, flebologs Andis Rīts (Dr. Mauriņa vēnu centrs). "Tomēr lielākā daļa cilvēku, to sajūtot, pie ārsta nesteidzas. Parasti paiet samērā ilgs laika posms, kurā cilvēks saprot, ka labāk nekļūst, kājas ir arvien smagākas, un tikai tad viņš meklē palīdzību, lai noskaidrotu, kāpēc tā ir un kā ar to cīnīties."

Ja cilvēkam ļoti garšo kāds produkts, viņš atrod tam arvien jaunas labas īpašības, par kurām stāsta tik aizrautīgi, ka gribas noticēt. Savi fani ir daudziem produktiem, un kakao nav izņēmums.

Atliek vien nošņaukāties – un padomi burtiski spieto mums apkārt, tos dod radi, draugi, kolēģi, kaimiņi un pat pavisam sveši cilvēki. Bet kā šos labi domātos padomus vērtē speciālisti? «Mājas» apkopotās tautas medicīnas metodes cīņai ar iesnām komentē ārsts Kaspars Ivanovs, SIA «Silvanols» izpilddirektors.

Pieaudzis vidusmēra cilvēks saaukstējas 1–6 reizes gadā, turklāt katrs piektais izmanās ik gadu saslimt ar gripu. Un kuram gan patīk slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus un citas slimības izpausmes, ar kurām mūs aplaimo elpceļu vīrusi?

Varētu teikt, ka Latvijas veikalu plauktos kuskusa paciņas uzradās paklusām, bez īpašas reklāmas vai pircēju izglītošanas. Kuskusu pazina ceļotāji, kuriem laimējās to nogaršot dienvidu zemēs, kā arī profesionāli pavāri.

Kādam neizbēgami nākas strādāt nakts maiņā. Tie ir mediķi, policisti, ugunsdzēsēji, apsardzes darbinieki, maizes cepēji un citu profesiju pārstāvji.

Gadumiju gaidot, pa pusei nopietni, pa pusei jokojot, pievēršamies senajai tradīcijai galdā likt zivis, bet maciņā – zvīņas. Ar zvīņām var gadīties visādi, reizēm tās neattaisno mūsu gaidas, toties gardi pagatavoti un glīti pasniegti zivju ēdieni gan neliek vilties.

Pamazām jau jāsāk domāt, kādus kārumus ģimenei celt galdā Ziemassvētkos. Kad budžets liek atturēties no impulsīviem tēriņiem, savlaicīga plānošana un pirkumu saraksta veidošana ir īsti vietā, lai samērotu vēlmes ar iespējām un tomēr neko nepiemirstu.

Par ko nervozēt, bažīties un skumt nudien netrūkst. Ne no viena cilvēka nevar prasīt, lai, uzzinājis par likteņa triecienu vai kārtējo nepopulāro valsts iestāžu lēmumu, viņš paliktu mierīgs un saulains.

Panchakarma – šis vārds nācis no sanskrita valodas. Pancha nozīmē "pieci", bet karma šajā gadījumā ir "darbība, virziens". Panchakarma ir ājurvēdiska ārstēšanas metode, kas balstīta uz organisma tīrīšanu gan fiziskā, gan enerģētiskā līmenī.

Labas saimnieces zina, ka cepumu, kūku vai saldu putru garšu padara izteiksmīgāku šķipsniņa sāls. Un gluži to pašu var teikt par cukuru, kas pievienots gaļas un zivju ēdieniem vai zupām.