Ilze Zonne / Autori

Sievietes 50–69gadu vecumā noteikti var pretendēt uz prātīgākās un apzinīgākās sabiedrības daļas godu. Taču acīmredzot viņām jārūpējas par tik daudzām lietām, ka novārtā reizēm paliek vissvarīgākā– pašu veselība.

Gribas šokolādi. Ir brīži, kad mums tā gluži vienkārši pienākas, piemēram, eksāmenu laikā vai intensīvas fiziskas slodzes periodā.

Eksāmens ir svētki, saka skolotāji. No vienas puses, iespēja spoži parādīt sava darba rezultātu, no otras – satraukums, ka nu tiks vērtēta tava varēšana un arī tu pats.

Dzir­dot par tē­jas la­ba­jām īpa­šī­bām, prā­tā nāk an­gļu li­te­ra­tū­ras kla­si­ķu dar­bi. Ta­jos bie­ži kā­da no va­ro­nēm ir omu­lī­ga tan­te vai vec­mā­mi­ņa, ku­ra gā­dī­gi pie­dā­vā ci­tiem ta­sī­ti tē­jas un uz­ska­ta to par uni­ver­sā­lu lī­dzek­li pret vi­sām dzī­ves lik­stām.

Lai ar kādām domām un jūtām katrs cilvēks sagaida Mātes dienu, tomēr jauka ir tradīcija, ka šajā dienā bērni cenšas māmiņu iepriecināt, pasniedzot pašu gatavotas dāvaniņas un čaklāk nekā citkārt palīdzot mājas solī.

Neraugoties uz to, ka medikamenti nav lēti un tos cenšas iegādāties racionāli, gandrīz katrā mājā tomēr veidojas zināmi neizmantoti krājumi.

Vai gan kādam vairs jāstāsta, kādu ļaunumu veselībai nodara smēķēšana? Viena no metodēm, kas palīdz tikt vaļā no kaitīgā ieraduma, ir vieglā lāzerterapija, kas pasaulē iegūst arvien lielāku popularitāti, jo ir organismam nekaitīga, nesāpīga un nav invazīva.

Visbiežāk pastēte, kuru liekam uz sviestmaizēm, ir gatavota no aknām. Sātīga, ērti lietojama un plašā sortimentā nopērkama, tā iekarojusi popularitāti.

Lieldienās nav jāpaliek bez saldumiem, vai ne? Gadā ir pietiekami daudz citu dienu, kad no tiem var un pat vajag atturēties.

Ar cilmes šūnām daudzas medicīnas nozares saista tuvākas vai tālākas nākotnes izredzes, un ir jomas, kur cilmes šūnas ar panākumiem izmanto jau šodien. Viena no tām – plastikas un rekonstruktīvā ķirurģija.

Bagātināt uzturu ar zivju eļļu ir sena tradīcija, kas ziemeļzemju iedzīvotājiem bija pazīstama jau pirms vairākiem gadsimtiem.

Reti kurš šodien nezina, kas ir osteoporoze. Cits jautājums - cik lielā mērā katrs šo informāciju attiecina uz sevi.

Dzimšanas dienas kliņģeris. Pirms gadiem četrdesmit bērns par tādu ideju nebūtu īpaši priecīgs, jo svētku galdā jubilejas reizē bija pieņemts likt torti, jo košāku, jo labāk.

«Līdz šim dzelzs deficītu organismā uzskatīja galvenokārt par jaunattīstības valstu problēmu, kur tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Šodien latentais dzelzs deficīts arvien biežāk nonāk arī attīstīto Eiropas valstu mediķu uzmanības lokā, jo to veicina gan daži moderni uztura paradumi, gan citi faktori,» stāsta ārsts Māris Belte, SIA Ekomed valdes priekšsēdētājs. «Precīzu datu nav, taču Latvijā slēptais dzelzs deficīts varētu būt 30–50% iedzīvotāju.»

Ja katram sastaptajam cilvēkam vaicātu, kādi produkti jāēd, lai uzlabotu acu veselību, tad mellenes acīmredzot tiktu nosauktas vienas no pirmajām.

Latviešu valodā vārds «svaigēšana» ir labskanīgs un sevišķi vilinoši izklausās pavasarī, kad patiešām gribas kaut ko tādu ļoti, ļoti svaigu. «Kā tā?» sacīs cilvēki, kuri ir nevis svaigēdāji, bet «parastie» ēdāji, «mēs taču arī lietojam svaigus produktus– ne jau vecus!» Laikam gan precīzāk svaigēšanas būtību atspoguļo angliskais apzīmējums raw foodism jeb rawism, kas, burtiski tulkojot, nozīmētu– «jēlēšana», tātad– termiski neapstrādātu produktu ēšana.

1. aprīlis. Vai jūs kādu izjokojāt vai varbūt tikāt izjokoti paši? Ne visi cilvēki piekopj Smieklu dienas tradīciju, kas esot aizsākusies 16. gadsimta Francijā. Tolaik, reformējot laika skaitīšanu, par gada pirmo dienu pasludināts 1. janvāris, bet daļa cilvēku tomēr turpinājuši jauno gadu gaidīt kā agrāk, 1. aprīlī.

Ik­die­nas stei­gā un aiz­ņem­tī­bā ēdien­kar­tē bie­ži vien iz­man­to pus­fab­ri­kā­tus un rūp­nie­cis­ki ap­strā­dā­tus pro­duk­tus. Pro­tams, šā­dai mal­tī­tei, kas ie­pa­ko­ta va­ku­u­mā vai ir sa­sal­dē­ta, ir vie­na priekš­ro­cī­ba – to var āt­ri pa­ga­ta­vot, pie­mē­ram, mik­ro­viļ­ņu krās­nī, ie­tau­pot lai­ku.

Ēdie­ni mēdz būt gar­šī­gi, ne­gar­šī­gi un arī tā­di, ku­riem nav ne vai­nas, bet ku­ri kaut kā pie­mir­stas. Ša­jā ka­te­go­ri­jā bie­ži no­nāk arī klim­pas – eko­no­mis­ki iz­de­vī­gas, sa­mē­rā vieg­li pa­ga­ta­vo­ja­mas, der kā sā­ļa­jos, tā sal­da­jos ēdie­nos, tur­klāt var aiz­stāt kar­tu­pe­ļus, ma­ka­ro­nus vai rī­sus, ja tie ap­ni­ku­ši vai krā­ju­mi pēk­šņi bei­gu­šies.

De­pre­si­ju cil­vē­ki bie­ži pie­sauc ne­vie­tā, mē­ģi­na pa­ši sev no­teikt dia­gno­zi, mek­lē pa­do­mus un brī­num­lī­dzek­ļus in­ter­ne­tā. Vai, glu­ži ot­rā­di, ig­no­rē ilg­sto­ši no­māk­to ga­ra­stā­vok­li un uz­ska­ta, ka va­jag ti­kai sa­ņem­ties, ne­vis iet pie ār­sta.

Kad gribas uzēst kaut ko vienkāršu, sātīgu un ne pārāk dārgu, der atcerēties latviešu iecienīto miežu putru. Vai zinājāt, ka mūsu senčiem bijis pieņemts laikā no Miķeļiem(29.septembra) līdz Pavasara Mārai(25.martam) ēst tauku putru, bet pārējā laikā– piena putru. Tā bija kārtīga putra no miežu putraimiem.

Visām virsrakstā minētajām problēmām ir daudz kā kopīga, nereti tās pat izriet cita no citas un saistība var būt visai komplicēta. Saskaroties ar šīm lietām, nav jāmeklē lietpratēju padomi internetā, bet jādodas pie neirologa.