Var teikt, kam gan negadās. Tomēr ir nozares, kur kļūdas izpaužas sāpīgāk, un personas datu apstrāde ir viena no tādām. Šoreiz kļūdījies Valsts ieņēmumu dienests (VID), publiskojot informāciju par Denisu Čalovski. To pašu, ko nesen Amerikā tiesāja kā Imantas hakeri un kurš ar publisku iniciatīvu ir netieši vērsies pret VID.
Jaunākie bezdarba rādītāji liecina, ka Latgalē ļaudīm joprojām iet sliktāk nekā vidēji Latvijā, un pat ar ēnu ekonomikas sasniegumiem viņi nevar lepoties. Valdības rīcības plānā iekļauti virkne pasākumu Latgales īpašai aprūpei, kas nav pirmā šāda veida programma. Jācer – pirmā, kas dos bagātīgus augļus.
Profesionālie skrējēji, kas joza pakaļ Lattelecom Rīgas maratona balvu fondam un olimpiskajai kvalifikācijai, vēl tika cauri sausām kājām, bet tautas klase tika izmērcēta pēc pilnas programmas. Taču tas nemazināja skrējēju entuziasmu. Gluži otrādi – Lattelecom Rīgas maratons sasniedzis kārtējo rekordu – piedalījušies 33 590 skrējēji no 65 valstīm.
Partijas No sirds Latvijai kopsapulcē par priekšsēdētāju pārvēlēta Inguna Sudraba. Viņa piesaka maratona ambīcijas partijas turpmākajā politikā. Reitingi rāda, ka ātra uzvara nekādi nesanāks.
Visaginas atomelektrostacijas projekts, ko Lietuvas tauta pirms četriem gadiem izbrāķēja referendumā, politiķu skatījumā ir miris. Tomēr Latvija no šīs ieceres tehniski joprojām nav izstājusies, lai arī jau sākotnēji bija aizdomas, ka viss leišu kodolenerģijas nākotnes bizness balstīts apšaubāmā aksiomā – naudu sametīsim kopā, kur nogrūst kodolatkritumus izdomāsim kopā, bet lielo piķi pelnīsim mēs.
Ilgi gaidītā Rīgas maratona nedēļas nogale ir klāt. Šovakar vēl pēdējais treniņš, rīt – atpūta, masāža, meditācija, lūgšanas – kas nu kuram palīdz, bet svētdien lielais starts.
Gan aizstāvot, gan noliedzot topošo ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumu TTIP, cilvēki runā, nezinot lāgā par ko. Īstus dokumentus pagaidām redzējušas (un varbūt pat palasījušas) vien dažas Latvijas amatpersonas – slepenā Ārlietu ministrijas kambarī, bez iespējām kaut nokopēt, nofotografēt, diktofonā vai telefonā ierunāt.
Ar mainīgiem panākumiem Rīgas autovadītāji apgūst braukšanu intensīvu remontdarbu laikā. Brīvības, Pērnavas un Senču ielas krustojumā zaudētās joslas samazina braukšanas ātrumu arī citviet pilsētā.
100 000 mājsaimniecību Latvijā lieto pirātisko televīziju – to aprēķinājis profesors Arnis Sauka. TV pirāti gadā nopelna apmēram 12 miljonus eiro – to aprēķinājusi industrija. Televīzijas un kino izrādītāji nākuši klajā ar iniciatīvu nelegālo signālu izskaušanai no Latvijas ētera un kabeļiem.
Jācer, ka lēnāks karuselis nenozīmē ērtāku braukšanu. Latvijā joprojām ir adreses, kurās reģistrēts pat simtiem firmu, un daudzas pazīmes liecina, ka to vienīgais mērķis ir nodokļu krāpšana. Taču ir pamats domāt, ka blēžu bizness sācis buksēt.
Padomju ordeņiem greznotu vecu vīru un sievu pie Uzvaras pieminekļa Rīgā vakar bija mazāk nekā citus gadus. Vairāk bija viņu aprūpētāju un slavinātāju. No prastas lauku zaļumballes Uzvaras dienas svinības pārtapušas labi organizētā zaļumballē, kur krievi priecājas, bet latvieši sastopami vien aiz tirdzniecības galdiem.
7,62 milimetru patronas plakātā Tabletes pret okupantiem ir tikai provokatīva reklāma. Taču tā arī nav pretrunā Tēvijas sargu pārliecībai. Neatkarīgā sarunājas ar organizācijas līderi Jāni Silu. Par viņa cīņas klubu, viņa džekiem un to, kādēļ šogad 9. maijā viņi vēl nedosies pie Uzvaras pieminekļa. «Tu nevari uzņemties kauju laikā un vietā, kur tev nav izredžu uzvarēt.»
Ukrainas pārstāvji, kas piektdien ieradās Rīgā uzstāties seminārā par NVO un mediju lomu hibrīdkarā, kādā centra lielveikalā atrada gan grāmatu par to, kā nacionālistiskās Baltijas valstis melīgi traktē pasaules karus, gan bibliogrāfiskus atkritumus par Krimas pievienošanos Krievijai. Latvijas iedzīvotāju smadzenes tiek skalotas ļoti intensīvi.
Nākamā gada 28. februārī Nacionālo bruņoto spēku komandierim Raimondam Graubem aprit 60 gadu, kas ir militārajā dienestā maksimālais pieļaujamais vecums augstākajiem virsniekiem. Pēcteča meklēšana būs ierasti konfidenciāls pasākums, un, visticamāk, tā jau ir sākusies.
«Karavīru aprindās šī grāmata radīs bumbas sprādzienu. Tas būs notikums!» Tā Neatkarīgajai pirms gada teica viens no ģenerāļa Radziņa rakstu krājuma izdošanas iniciatoriem Mārtiņš Vērdiņš. Nu grāmata ir tapusi. Vakar, 4. maijā, svinīgi atvērta, papīra formātā tā jau kļūst par bibliogrāfisku retumu.
Uzņēmums Rīgas siltums līdz ar apkures sezonas beigām ir sācis apjomīgus siltumtrašu remontus visā galvaspilsētā. Autovadītājiem jārēķinās ar sastrēgumiem un jāmeklē apbraukšanas ceļi.
Jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kas stājas spēkā šoruden, uzliek virkni pienākumu arī privātpersonām. Tomēr dūmu pīkstulis pie griestiem un ugunsdzēšamais aparāts nebūt nav tā lielākā izdevumu pozīcija. Noteikumos ir saglabāta prasība par elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērīšanu. Ja vadi ir bojāti, tie jāpārvelk no jauna.
Ikreiz, kad Latvijā notiek lielāka uguns vai kāda cita nelaime, kā nesenā – Salaspilī, glābējiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, bet drīz pēc tam par viņiem atkal aizmirst. Neatkarīgā izpētīja, kāds tad šobrīd ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājums ar tehniku, infrastruktūru un cilvēkresursiem.
Par 2,8 miljoniem eiro uzbūvētais Carnikavas gājēju tilts ir apliecinājis savu lietderību. Siguļciems no kājām grūti pieejama nostūra kļuvis par pilnvērtīgu Carnikavas novada sastāvdaļu, arī pa dzelzceļa tiltu cilvēki vairs nevazājas. Tikai viena ķibele – jaunā tilta segums lobās nost kā tāda slima āda.
Grāvju aizrakšana un pļavu pārpurvošana Ķemeros, tīša meža iznīcināšana un ierobežojumi privātīpašniekiem Gaujas Nacionālajā parkā, aizsardzības režīma paplašināšana Vecpiebalgā: haotiskā vides aizsardzības projektu īstenošana Latvijā var novest pie neatgriezeniska kaitējuma tautsaimniecībai un lauku dzīves kvalitātei.