Ejot gar Rīgas cirku, nevienam nekas uz galvas uzkrist nevar, un žoga Merķeļa ielā nebūs. Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli noraida sava priekšnieka Pētera Druķa sarunāto, ka fasāde saglabā vertikālu stāvokli tikai tādēļ, ka atspiedusies pret trepēm. Un arī pats Druķis tagad apstiprina, ka Rīgā pa Merķeļa ielu var staigāt droši.
Pēc uzsaukšanas valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsūtīta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija, kas publiskās un ne tik publiskās sanāksmēs debatēta visa pagājušā gada garumā. Atšķirībā no iepriekšējām kara stratēģijām šī skaidri pateic, ka valsts aizsardzība ir ikkatra iedzīvotāja atbildība. Nosauc vārdā potenciālo agresoru – Krieviju. Un pasaka arī, ka mūsu armija kļūs lielāka.
Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis ir tā amatpersona, kuras pienākums ir slēgt bīstamas publiskai lietošanai paredzētas ēkas. Intervijā Neatkarīgajai viņš par Rīgas cirka fasādi paziņoja: «Ja šī siena saņems papildu slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra.» Taču, neraugoties uz paša pasludinātajām briesmām, P. Druķis ir atļāvis turpināt ēkas ekspluatāciju pašreizējā apjomā līdz decembrim.
Iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, turpretī no VID atprasīto pārmaksāto nodokļu nauda aug, netieši atklājot, ka arī summas, kam pienāktos būt iedzīvotāju makos, nevis Valsts kasē, ir daudz lielākas, nekā ik gadu tiek izmaksāts.
Sešas viesizrādes ar jauno programmu dažādu Latvijas pilsētu kultūras namos nenovērš finansiālo krahu, kas Rīgas cirkā iestājies pēc tā ēkas slēgšanas publikai. Taču ārzemju māksliniekiem, ar kuriem saslēgti kontrakti, vismaz nav jāsēž bezdarbībā.
Tieslietu ministrija sabiedriskai pilnveidošanai nodevusi likumprojektu Seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojuma likums. Tulkojumā no politkorektas ierēdņu valodas tas nozī-mē – Latvijā sievietēm publiskās vietās nebūs nēsāt burkas, nikābus un citus islāmticīgo apģērbus vai lakatus, kas aizsedz seju. Ja vīram dikti vajag, drīkstēs mājās vai mošejā aizsegties.
«Vai jūs atbalstāt musulmaņu kultūras un reliģijas centra (mošejas) būvniecību Rucavas novadā?» Uz šādu pilnīgi negaidītu jautājumu rucavniekiem nākas atbildēt sabiedriskās domas aptaujā, un tā nav pašvaldības māžošanās, bet pavisam reāls pazīstama Liepājas jurista biznesa projekts: būs atļauja mošejai – būs pircēji zemei.
Šīsdienas Eiropadomes sanāksmē galvenais jautājums ir migrācijas plūdu savaldīšana. Valstu vadītāji, premjeru Māri Kučinski ieskaitot, centīsies pierunāt Turciju ņemt migrantus atpakaļ pie sevis, apmaiņā piedāvājot nelielu naudas summu. Tāds ir Eiropas glābšanas plāns.
Iespējams, tieši vietējo iedzīvotāju protestu dēļ Iekšlietu ministrija pārrakstīs Ministru kabineta noteikumus par izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasībām. Tā, lai Mucenieku ciema centrā blakus dzīvojamajām mājām nenāktos būvēt briesmīgu cietumu ar vēl briesmīgākiem dzeloņdrāšu un betona žogiem.
Kad mūsu robežsardzes helikopters aplido austrumu robežu, varot ļoti labi redzēt, kā Krievijas karavīri rosās Ostrovas karabāzē. Aptuveni 40 kilometru attālumā no Latvijas. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc arī jaunā valdība iekšējo un ārējo drošību atzīst par prioritāti. Otrs – pārliecība, ka nelegālie vjetnamieši iemin taku kaut kam lielākam.
Konflikts starp lidostas Rīga tirdzniecības platību iznomātājiem turkiem un mazu vietējo suvenīru tirgotāju ir piesaistījis Konkurences padomes uzmanību.
Alojas novada dome apstiprinājusi izglītības iestāžu attīstības koncepciju, pret ko no visas sirds cīnījās Staiceles pagasts, kuru Alojai savulaik pievienoja spaidu kārtā. Tomēr šo to izcīnīt ir izdevies. Vismaz mūzikas un mākslas skola likvidēta netiek.
«Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī – varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena,» – ar šādu tekstu sākas skaidrojošais buklets, ko Latvijas vadošie vēsturnieki ar novēlošanos izplatīja pērn uz Leģionāru dienu. Gads pagājis, un taisnošanās sākas no jauna, jo Rīgā, laukumā pie Brīvības pieminekļa, vēlas atrasties ne tikai latvieši, bet arī krievu antinacisti.
Latvijas vēsturē vēl nekad nav fiksētas radona gāzes izraisītas problēmas – pārsniegts dabiskais radiācijas starojums dzīvojamajās mājās un ar to saistītas veselības problēmas iedzīvotājiem. Tomēr vides institūcijas gadu no gada turpina tērēt savus un svešus līdzekļus radona pētīšanai.
Valsts vides dienests izsludinājis publisko iepirkumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbu pabeigšanai un gatavojas niknai tiesvedībai ar caurkritušo gudrona smēlēju – uzņēmumu Skonto būve. Tomēr šogad stāstā par trīsdesmit gadus ilgstošajiem pūliņiem atbrīvoties no mežā izlietās indes fināls vēl nav gaidāms.
Saeimas Nacionālās drošības komisija nogaidīs, kamēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgriezīsies ierindā, un tikai tad spriedīs tālāk, kādas izmaiņas nepieciešamas prezidenta pilnvaru regulējumā gadījumiem, ja valsts vadītājs ir kavēts veikt savus pienākumus. Piemēram, ilgstoši slimojot.
Konstitucionālo tiesību ekspertiem līdz šim ir samērā veiksmīgi izdevies interpretēt 1922. gadā sacerēto valsts pamatlikumu atbilstoši mūsdienu vajadzībām, taču ar Satversmes 42., 43. un 44. pantu varētu rasties nopietnas grūtības.
Lai neviens un nekad vairs neuzdrīkstētos atkārtot doktora Kārļa Ulmaņa pēdējo publisko frāzi radiofonā, Saeima galīgajā lasījumā balsos par grozījumiem valsts drošības likumos. Tagad ne tikai pilsoņiem būs aizliegts nepretoties svešai varai, bet arī pašai varai būs aizliegts – aizliegt pilsoņiem izrādīt bruņotu pretestību iebrucējiem.
Starptautiskajā lidostā Rīga saimniekojošie turki pakāpeniski atbrīvojoties no vietējās izcelsmes bodītēm termināļos, un baumo, ka pat Ķirsona Lido netika aizstāts ar burgeru ieskrietuvi, vien pateicoties premjeres personīgai protekcijai. Iespējams, iepriekš minētajā ir sava daļa pārspīlējuma, tomēr fakts, ka lidostā saimniekojošie turki sirdīgi tiesājas ar vietējās izcelsmes uzņēmumu Souvenirs I&N, gan ir neapstrīdams.
Divus gadus Latvijā ir vāvuļots par Krievijas izvērsto informatīvo karu, taču šajā cīņā esam piedzīvojuši kārtējo zaudējumu – apejot ierasto mediju reģistrācijas kārtību, Latvijas iedzīvotājiem skalot smadzenes sācis Kremļa propagandas portāls un radio Sputnik. Tagad jāgaida 1. marts, kad valdība pret Latvijas mediju telpā nelūgto viesi varēs iemēģināt jaunā sankciju likuma represijas.