Arī slimnīcas draud nesniegt valsts finansētus pakalpojumus: vai ejam uz pilnu maksas medicīnu

© Publicitātes foto

Latvijas slimnīcas aicina veselības ministri nekavējoties risināt finansējuma problēmu, jo finansējums šogad ir par trešdaļu mazāks nekā nepieciešams. To sarunā veselības ministrei Līgai Meņģelsonei norādījuši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.

Veselības aprūpes sistēmā draud lūzt pēdējais vadzis, jo brīdinājumu par valsts finansētu veselības pakalpojumu nesniegšanu jau izteikuši arī ģimenes ārsti.

Samazināts finansējums inflācijas situācijā

Latvijas slimnīcu vadītāji norāda, ka tām 2023. gadā piešķirts būtiski mazāks finansējums nekā nepieciešams ārstniecības iestāžu darbībai, turklāt nav ņemta vērā inflācija, kas veselības aprūpē pret iepriekšējo gadu ir tuvu 20 procentiem. Slimnīcu vadītāji aicina rast finansējumu valsts budžetā vai arī pārskatīt finansējuma kārtību, paredzot slimnīcām iespēju šo naudu ieturēt no pacientiem. Pretējā gadījumā apkalpoto pacientu skaits un pakalpojumu pieejamība samazināsies un pieaugs maksas medicīnas apjoms.

“Finansējuma samazinājums slimnīcām un papildu inflācija, kā arī valdības lēmums par minimālās algas palielināšanu, kas mums pašlaik netiek kompensēts, būtiski ietekmēs pacientu ārstēšanu un pakalpojumu pieejamību šajā gadā,” “Neatkarīgajai” norāda Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs. “Tas, pirmkārt, palielina slimnīcu tiešās izmaksas, bet, otrkārt, samazina atalgojuma starpību starp mazkvalificēto un profesionālo darbaspēku. Zemais atalgojums apgrūtina iespējas piesaistīt personālu, nevaram nodrošināt, piemēram, pietiekamu māsu palīgu un jauno māsu daudzumu.” J. Kalējs saka: personālam nākas strādāt virsstundas, kas, protams, ietekmē darba kvalitāti, veicina izdegšanu un paaugstina slimnīcu izdevumus par virsstundu apmaksu.

Brīdina: nesniegs aprūpi vai par to maksās pacienti

Slimnīcu pārstāvji brīdina - kāpjot izmaksām, rezultāts būs vienkāršs: pakalpojums vai nu nebūs pieejams, vai kādam izmaksu pieaugums būs jākompensē. “Ja valsts nespēj rast budžetā līdzekļus, tad slimnīcas aicina Veselības ministrijas vadību operatīvi risināt pacientu līdzmaksājumu jautājumu vai arī izslēgt no valsts apmaksāto pakalpojumu groza atsevišķus pakalpojumus,” saka J. Kalējs. Tādā veidā tiktu nodrošināta iespēja pacientiem tikt pie tik nepieciešamā pakalpojuma par saviem līdzekļiem. “Ja arī tas netiks pārskatīts, tad prognozes būs pacientiem nelabvēlīgas un veselības aprūpē pieaugs maksas medicīnas apjoms un rindas,” uzsver biedrības vadītājs.

Kā var neredzēt inflāciju?

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš stāsta, ka aprēķinos, ko slimnīca saņēmusi no Nacionālā veselības dienesta, parādās prasība jeb gaidas no slimnīcām, ka viena pacienta ārstniecības un uzturēšanas izmaksas būs tādas pašas kā 2022. gadā. “Mans jautājums ir, kā tas vispār matemātiski pie milzīgās inflācijas ir iespējams? Slimnīcu izmaksas jau nav tikai kāpjošie apkures vai elektrības rēķini, izmaksas ir kāpušas pilnīgi visās pozīcijās: ēdināšana, medikamenti, iekārtu uzturēšanas izmaksas, gultasveļas mazgāšana un citas. Vienkārši nevaram sniegt pakalpojumu par tām pašām izmaksām kā pērn,” saka vienas no lielākajām Latvijas slimnīcām vadītājs. Papildus viņš vēl aicina ņemt vērā, ka pēc diviem Covid-19 gadiem pacientu plūsma ir palielinājusies un pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem ir kāpis. Arvien vairāk arī sociālajos tīklos parādās sūdzības un neapmierinātība ar garajām rindām uz pakalpojumiem. Prognoze rāda, ka šogad tās būs vēl garākas, jo papildu nauda veselības nozarei - ja arī būs - būs vēlāk un ne tādā apjomā, lai būtiski veicinātu veselības pieejamību pakalpojumu jomā.

Nebūs atbalsta, ierobežos aprūpi

Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji un slimnīcu vadītāji norāda, ka, ja nekādi konstruktīvi risinājumi sarunās ar jauno veselības ministri netiks rasti, tad slimnīcas būs spiestas ierobežot piedāvāto pakalpojumu klāstu un rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem kļūs vēl garākas. Vienlaikus slimnīcu vadītāji uzsver, ka ir gatavi sadarbībai un slimnīcu personāls var nodrošināt pakalpojumus, ja finansējums tiks palielināts vai tiks atrasti alternatīvi finansējuma avoti.

Konkrētus risinājumus sarunās ar ministri pagaidām nav izdevies panākt, piemēram, konkrētus finansiālus aprēķinus, kā mazināt vai kompensēt slimnīcu izdevumus. Veselības ministre Līga Meņģelsone atzina, ka izprot inflācijas un energoresursu cenu kāpuma dēļ izveidojušos situāciju slimnīcās. Ministre atgādināja visiem zināmo faktu, ka 2023. gads ir iesācies ar “tehnisko budžetu”, līdz ar to papildus plānoto finansējumu ārstniecības iestādes varēs saņemt tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas. 2023. gadā veselības nozarei prioritārajos pasākumos plānots piešķirt papildu 85,8 miljonus eiro, lai gan nozarei nepieciešamais finansējums ir daudz lielāks. “Ceru, ka, kopīgi sadarbojoties slimnīcu īpašniekiem un ministrijai, mums izdosies rast labākos iespējamos risinājumus,” saka ministre. Veselības ministrijā arī informē, ka panākta vienošanās strādāt darba grupās.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais