Latvijā dzīvojošie un vakcinētie iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma no šā gada novembra līdz nākamā gada marta beigām saņems ikmēneša pabalstu 20 eiro. Šī pabalsta mērķis ir veicināt senioru vakcinēšanos pret Covid-19, jo pabalstu varēs saņemt tikai vakcinētie.
Lai arī jau kopš vasaras Veselības ministrija virzījusi vairākus priekšlikumus ģimenes ārstu atbalstam iedzīvotāju vakcinācijai, valdība tikai oktobrī pieņēmusi vienu un novembrī – otru lēmumu par piemaksām ģimenes ārstu praksēm.
Stradiņa slimnīcā Covid-19 pacientu aprūpē iesaistīsies arī brīvprātīgie, kurus piesaista un sagatavo Latvijas Samariešu apvienība. Brīvprātīgos iesaistīs slimnieku aprūpē, ēdināšanā, gultu pārklāšanā un citos darbos, kur obligāti nav vajadzīga īpaša medicīniska izglītība.
Arī uz aptiekām mājsēdes laikā ir attiecināti stingri pandēmijas ierobežojumi – aptiekā drīkst uzturēties noteikts skaits cilvēku. Ierobežojumu dēļ pie aptiekām veidojas rindas, un arī veciem, slimiem cilvēkiem ir jāstāv rindā teju stundu, lai saņemtu nepieciešamos medikamentus.
Jaunākie pētījumi ļauj secināt, ka no desmit līdz 25 procentiem Latvijas iedzīvotāju sirgst ar migrēnu, turklāt daļai šo pacientu ir hroniska migrēna, kas nozīmē stipru galvassāpju lēkmes pat desmit reizes mēnesī, stāsta Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Līga Alberliņa.
Saeimas deputāti konceptuāli vienojušies, ka iedzīvotāji, kuriem pēc Covid-19 vakcinācijas radušies vidēji smagi vai smagi veselības traucējumi, varēs saņemt kompensāciju.
Veselības ministrija, pieļaujot sliktākās prognozes piepildīšanos, ka Covid-19 pacientu skaits slimnīcās novembra beigās varētu pārsniegt pat 2500, ir sagatavojusi plānu jaunu gultu izveidei Rīgā un reģionos.
Veselības ministrija, secinot, ka esošā epidemioloģiskā situācija rada būtisku risku ambulatoro veselības pakalpojumu nodrošinājumā, no nākamās nedēļas ievieš pienākumu visiem pacientiem pirms ārsta konsultācijas vai izmeklējuma apmeklējuma veikt ātro Covid-19 antigēnu testu.
Veselības ministrija jau šonedēļ gatavo rīkojumu un aicinās valdību izsludināt mobilizāciju. Tas nozīmē, ka situācija veselības aprūpē pašlaik tiek pielīdzināta karalaika apstākļiem.
Onkoloģisko pacientu ārstēšanai šogad paredzēti gandrīz divi miljoni eiro no akcīzes nodokļa ieņēmumiem tabakas izstrādājumu tirdzniecībā. Lielāko daļu šīs naudas – 1,1 miljonu eiro – plānots novirzīt kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai vēža pacientiem. Tiesa, precīzu šīs naudas izlietojumu – cik jauniem pacientiem un kādas inovatīvas zāles iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā – būs iespējams noskaidrot vien nākamgad.
Labklājības nozares kopējais budžets nākamajā gadā būs četri miljardi eiro, kur lielāko daļu ar 3,4 miljardiem eiro veido sociālās apdrošināšanas budžets.
Vislielākā bezcerības un bezspēcības sajūta Latvijā ir jauniešiem. Trešā daļa jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadu vecumam atzinuši, ka nepārtraukti vai bieži sastopas ar bezcerības sajūtu, liecina Stresa termometrs.
Lielākā daļa jeb vairāk nekā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk daudz sāls un nepietiekamu daudzumu joda, secināts valsts zinātniskā institūta BIOR pētījumā par Latvijas iedzīvotāju sāls un joda patēriņu pārtikā.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sadarbojoties asinsvadu un sirds ķirurgiem, pirmo reizi Latvijā ir veikta pilna aortas protezēšanas jeb nomaiņas operācija 22 gadus vecam pacientam ar iedzimtu saistaudu slimību.
Latvijā ar plaušu vēzi gadā saslimst ap tūkstoš pacientu. Tā ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē, ar ko saslimst dažāda vecuma iedzīvotāji. Lai arī pēdējos divos gados situācija Latvijā plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā uzlabojas, jo kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti un pacientiem tiek apmaksāti arī jaunākās paaudzes medikamenti, lielai daļai plaušu vēža pacientu zāles nav pieejamas.
Latvija šajā rudens sezonā iegādājusies uz pusi vairāk gripas vakcīnu nekā iepriekšējos gados, un valsts apmaksātu pretgripas poti šogad var saņemt lielāks iedzīvotāju skaits.
Jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits līdz šim dubultojies ik pēc divām nedēļām, un, ja šāda tendence saglabāsies, mēneša beigās prognozējami 4000 jaunatklātu Covid-19 pacientu dienā. Tas nozīmē, ka būtiski palielinās pacientu skaits, kas nonāk slimnīcās. Novembra sākumā stacionāros par savu veselību un dzīvību cīnīsies vairāk nekā divi tūkstoši pacientu, liecina Veselības ministrijas prognozes.
Lai arī valdība pati apstiprināja plānu onkoloģijas jomā, kurā skaidri un gaiši ierakstītas vairākas apņemšanās, kā uzlabot vēža ārstēšanu, no papildus nepieciešamā finansējuma šī plāna īstenošanai tā nolēmusi piešķirt mazāk par trešo daļu.
Pandēmijas laiks iezīmē kritisku situāciju arī onkoloģijas jomā – pagājušajā gadā krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikušas mazāk nekā trešā daļa uzaicināto Latvijas sieviešu. Arī šāgada pirmo mēnešu dati neiepriecina. Onkologi vēlreiz uzsver, ka tieši skrīnings palīdz atklāt krūts vēzi agrīnās stadijās, kas sievietei nozīmēs izārstēšanos un dzīvošanu.
Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19 un pacientu skaitam slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi pārtraukt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās no pirmdienas, 18. oktobra. Šādu lēmumu komisija pieņēmusi saistībā ar nepieciešamību nodrošināt papildu ārstniecības personāla resursus un pārprofilēt gultasvietas neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Latvijā joprojām ir ļoti daudz sieviešu, kurām krūts vēzi atklāj novēloti, neraugoties ne uz ikgadējām kampaņām par krūšu veselības pārbaudēm, ne valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu.