Labklājības ministrijas nākamā gada prioritāšu sarakstā iekļautajiem pasākumiem nepieciešami vairāk nekā 76,5 miljoni eiro. Viena no prioritātēm ir atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu, un, ja valdība atbalstīs labklājības nozares prioritātes, pensiju piemaksas jau nākamgad saņems vēl vismaz 25 000 pensionāru.
Māsu palīgu un sanitāru algas būtiski palielinātas jau šajā gadā, un tās jau tagad pārsniedz ieplānoto darba samaksas kāpumu veselības nozarē, Neatkarīgajai norāda Veselības ministrijā. Tāpēc šiem mediķiem atalgojuma kāpums turpmākajos divos gados nav paredzēts.
Gan ārstiem, gan māsām 2022. gadā ir plānots algu palielinājums par desmit procentiem, tomēr Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pieprasa palielināt arī jaunākā medicīniskā personāla atalgojumu. Ja ne – arodbiedrība sāks pirmsstreika sarunas.
Pašlaik aizliegums potēties ar jebkādu no Covid-19 vakcīnām ir tikai tiem pacientiem, kuriem ir smaga alerģiska reakcija – anafilakse – pret kādu no vakcīnu sastāvdaļām, norāda Zāļu valsts aģentūrā, atbildot uz iedzīvotāju izteikto argumentu par nevakcinēšanos veselības stāvokļa dēļ.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir neapmierināta ar Veselības ministrijas īstenoto politiku mediķu atalgojuma palielināšanā, tāpēc sākusi arodorganizācijas biedru aptauju par iespējamām pirmsstreika sarunām.
Latvija ir vienīgā no kaimiņvalstīm, kas nekompensē migrēnas medikamentus, tādēļ daudzas inovatīvas ārstēšanas metodes pacientiem ir liegtas. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība savākusi vairāk nekā desmit tūkstošus iedzīvotāju parakstu, lai migrēna tiktu iekļauta valsts kompensējamo diagnožu sarakstā.
Farmācijas nozari pārstāvošās asociācijas vēršas pie veselības ministra Daniela Pavļuta ar aicinājumu organizēt Covid-19 vakcinēšanas kampaņas tā, lai tiktu ievēroti ne tikai likumi, bet arī ētika.
Prioritārajiem pasākumiem veselības nozarē papildus nepieciešamais finansējums 2022. gadā ir ievērojams – vairāk nekā 700 miljoni eiro. Prioritāšu topa galvgalī izvirzās Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošie pasākumi, kuriem nākamgad papildus vajadzīgi vismaz 150 miljoni eiro, un tas ir vairāk, nekā Veselības ministrija lūdz piešķirt onkoloģijas plāna ieviešanai, vairāk nekā pacientu līdzmaksājumu mazināšanai un kompensējamo zāļu apmaksai.
Kopš jaunās valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības ieviešanas pacienti ik mēnesi, iegādājoties kompensējamās zāles, ietaupījuši miljonu eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Skolām, kurās vismaz 80 procenti darbinieku būs vakcinējušies vai kuriem būs sertifikāts par Covid-19 izslimošanu, Rīgas dome izmaksās finansiālu bonusu. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis sacīja, ka skolas vadība varēs izlemt, kā šo naudas balvu izlietot: skolas labiekārtošanai, pedagogu tālākizglītībai vai naudas prēmijām skolotājiem.
Veselības ministrija ir izstrādājusi stratēģiju vīrusa izplatības ierobežošanai, paredzot, ka rudenī jebkādas aktivitātes varēs notikt trīs darbības režīmos, kas būs atkarīgs gan no Covid-19 izplatības, gan tā – vai un cik plaši iedzīvotāji vakcinēsies.
Vakcinēto personu vidū inficēšanās, hospitalizācijas vai nāves risks Covid-19 dēļ ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar nevakcinēto iedzīvotāju situāciju, to apliecina Slimību profilakses un kontroles centra datu analīze.
Covid-19 Indijas paveids jeb tā sauktais delta variants, kas ir trīs reizes lipīgāks par sākotnējiem koronavīrusa variantiem, Latvijā dominēs augustā, liecina P. Stradiņa slimnīcas infektologa, Latvijas Universitātes profesora Ugas Dumpja prognoze.
Šogad vidējā vecuma pensija Latvijā pārsniegusi 400 eiro. Savukārt pēdējos desmit gados vidējā pensija ir dubultojusies, liecina Neatkarīgās sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru apkopotie dati.
Skābekļa terapija mājās Latvijā ir nepieciešama aptuveni tūkstotim hronisku slimību pacientu. Pēc ilgstošām diskusijām Veselības ministrija, Labklājības ministrija un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atrisinājusi šo jautājumu un Nacionālais Veselības dienests no pirmā jūlija sāks apmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem skābekļa terapijas pakalpojumus.
Samazinoties Covid-19 pacientu skaitam, arvien vairāk slimnīcās nonāk cilvēki ar hroniskas slimības paasinājumu, tāpēc, atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, slimnīcās nebūt neiestāsies mierīgi laiki. Pacientu ar citām slimībām pieaugumu novēro gan lielākās Latvijas slimnīcas, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Pacientu biedrību un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī veselības nozares eksperti rosina pilnveidot medikamentu kompensāciju, vairākās slimību grupās paaugstinot kompensācijas līmeni līdz simt procentiem, kā arī noteikt griestus pacientu līdzmaksājumiem par zālēm.
Atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, slimnīcas varēs brīvāk rīkoties ar resursiem, nekoncentrējoties tikai un vienīgi uz Covid-19 pacientu ārstēšanu. Sagaidāms, ka pilnībā varētu atjaunoties plānveida veselības aprūpe un pacienti varēs ātrāk saņemt arī ambulatoro ārstēšanu un konsultācijas.
Zāļu nepieejamības dēļ Latvijā visvairāk cieš onkoloģijas un reto slimību pacienti, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati.
“Barnahus” jeb Bērna mājas modelis ir ieviests daudzās Eiropas valstīs kā labākais risinājums vardarbības pret bērnu gadījumu izmeklēšanai. Lai arī Latvija jau pirms pieciem gadiem īstenoja pilotprojektu, lai šādu modeli ieviestu dzīvē, tomēr tikai šogad atbildīgās valsts iestādes izziņojušas Bērna mājas projekta uzsākšanu.
Kopš Latvijā novērojams ekstremāls karstums un pat naktī gaisa temperatūra nenokrītas zem plus divdesmit grādiem, strauji palielinājies pārkaršanas skarto cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība slimnīcā.
Hronisko slimību pacientiem ierobežotas veselības aprūpes pieejamības dēļ ir ielaistas un saasinājušās slimības. Tas ir risks, kas jau tuvā nākotnē palielinās mirstību ar tādām ārstējamām un novēršamām slimībām kā infarkts vai insults, onkoloģiskās slimības un citas, Neatkarīgajai norāda Latvijas Pacientu organizāciju tīkla pārstāve, Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.
Labklājības ministrija atturīgi komentē iespējamos variantus bāzes pensijas ieviešanai, tomēr ir apspriesti vairāki varianti gan par bāzes pensijas apmēru, gan par aprēķināšanas modeli. Bāzes pensijas apmērs varētu būt 109 vai 136 eiro, un to maksātu no valsts pamatbudžeta.
Jāņem vērā, ka, par bāzes pensiju nosakot 136 eiro katram pensionāram, valsts pamatbudžetā papildus vajadzētu 500 līdz 700 miljonus eiro atkarībā no bāzes pensijas aprēķina mehānisma.