Ja nieru vēzi atklāj agrīnā stadijā, tas ir labi ārstējams un pacienti pēc operācijas var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un atgriezties darbā, tomēr Latvijā diemžēl aptuveni trešajā daļā gadījumu nieru ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti. “Ielaisto nieru vēža gadījumu īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Egils Vjaters.
Latvijas iedzīvotāji, kuri, iespējams, pārslimojuši Covid-19, bet tas nav apstiprināts ar pozitīvu Covid-19 testu, pašlaik nevar saņemt Covid-19 sertifikātu. Šādu lēmumu pieņēmušas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Komisijas atbildīgās iestādes.
Labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteiktā ideja par iespēju samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī nopietni sašūpojusi sabiedrību – strādājošās un nodokļu maksājošās sabiedrības acīs atbalsta šim priekšlikumam noteikti nav.
Labklājības ministrijas nozares budžeta prioritātes nākamajam gadam varētu izmaksāt ap 80 miljoniem eiro. Prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksu atjaunošana, sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšana, kā arī jauni sociālie pakalpojumi.
Speciālo izglītību Latvijā saņem vairāk nekā 15 000 bērnu. Lielākā daļa mācās vispārizglītojošās skolās, kurās ir speciālās izglītības programmas vai speciālās klases. Tomēr vairāk nekā trīs tūkstoši bērnu, kuru vidū ir arī mazi, skolas vecumu nesasnieguši bērni, dzīvo internātos. Valsts kontrole revīzijā pamatoti izvirzījusi jautājumu: kāpēc bērni dzīvo institūcijās, un vai to nevar uzskatīt par “slēpto bērnunamu”?
No vairāk nekā 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas jau ir pārslimojuši Covid-19, daļai slimība atstājusi nopietnas sekas. Mediķi uzsver, ka visiem Covid-19 pacientiem, kuri pārslimojuši šo vīrusa slimību vidēji smagā un smagā formā, noteikti nepieciešama rehabilitācija, lai atgrieztos normālā dzīvē.
Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati par zāļu pieejamību un kompensāciju rāda, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā un pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc jaunu medikamentu pieejamības pacientiem.
Laikā, kad Valsts kontrole jau divreiz norādījusi valdībai un politiķiem, ka nepieciešams beidzot sakārtot izdienas pensiju sistēmu, nevis nekritiski dot arvien jaunām darbinieku grupām iespēju doties pensijā pirms oficiālā pensionēšanās vecuma, Saeimā apspriež tiesnešu izdienas pensijas.
Veselības nozarei nākamgad papildus nepieciešami vismaz 719 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Visvairāk naudas vajag tieši veselības aprūpes pakalpojumiem onkoloģijā, psihiatrijā, reto slimību ārstēšanā, kā arī mediķu atalgojuma palielināšanai.
Veselības ministrija izstrādājusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.–2024. gadam, kurš nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tā īstenošanai jau nākamgad papildus nepieciešami 101,5 miljoni eiro, kas nozīmē faktiski dubultot vēža ārstēšanai paredzētos līdzekļus.
Eiropas valstis dzemdes kakla vēža profilaktiskajās pārbaudēs jau vairākus gadus izmanto efektīvu pārbaudes metodi, un no šā gada jūnija šo metodi beidzot varēs izmantot arī ārsti Latvijā. Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu līdzšinējo pārbaudes metodi aizstāt ar citu, kas ir precīzāka un būtiski samazina kļūdainas diagnozes noteikšanas iespēju.
Par jaunās metodes ieviešanu un apmaksu no veselības budžeta jau vismaz gadu cīnījās Latvijas mediķi – Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.
Lai arī ir samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka seksuālos noziegumus pret bērniem veic tikai svešinieki, tomēr visbiežāk vecāki bērnus biedē tieši ar svešiem cilvēkiem.
Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta ticama cēloniska saistība ar vakcināciju, reaģējot uz sociālajos tīklos periodiski izplatīto informāciju par letāliem gadījumiem neilgi pēc vakcinācijas, norāda Zāļu valsts aģentūra. Iestāde balstās uz savā rīcībā esošiem datiem.
Eiropas Zāļu aģentūra ir ieteikusi apstiprināt Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” (“Pfizer/BioNTech”) lietošanu bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Šī vakcīna jau kopš pērnā gada decembra ir apstiprināta lietošanai pieaugušajiem un bērniem no 16 gadu vecuma.
During the outbreak of Covid-19 infection, when the first state of emergency was declared in the country, the number of children from impoverished and low-income families increased by ten percent among the poor in Latvia.
Covid-19 infekcijas uzliesmojuma laikā, kad valstī bija izsludināta pirmā ārkārtējā situācija, par desmit procentiem palielinājās bērnu skaits no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem Latvijā.
Jau gadu atbildīgās iestādes nevar atrisināt jautājumu par sociālo atbalstu cilvēkiem, kuri saņem invaliditātes pensiju un Covid-19 pandēmijas dēļ zaudējuši darbu. Tiesībsargs vērsies pie Saeimas deputātiem jau pagājušajā gadā, aicinot šo netaisnību likvidēt, tomēr pagaidām vienīgais risinājums ir atteikties no pensijas, lai saņemtu bezdarbnieka palīdzības pabalstu, vai arī saglabāt invaliditātes pensiju un noskatīties, ka cilvēki bez invaliditātes šo atbalstu bezdarba gadījumā saņem.
Latvija pēc diviem gadiem varētu ieviest bāzes pensiju. Pašlaik tiek apspriesti vairāki varianti, bet viens no tiem būtu bāzes pensiju noteikt pašreizējās minimālās pensijas līmenī – 139 eiro, tiesa, paredzot piecu gadu pārejas periodu.
Lai atgādinātu par sirds un asinsvadu slimību riskiem un nepieciešamību tos ārstēt, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību uzsāk ilgakciju “Atceries par sirdi!”.
Šogad Dr. Puriņa privātklīnika atzīmē trīsdesmito gadskārtu. Kopā ar klīnikas dibinātāju, neiroķirurgu medicīnas zinātņu doktoru Juri Puriņu atskatāmies klīnikas vēsturē, kas zīmīgi sakrīt ar mūsu valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu.
Pandēmijas laikā daudziem pacientiem nenotika ieplānotās vizītes pie ārstiem vai tās dažādu iemeslu dēļ tika atceltas. Šis fakts uztrauc Latvijas pacientus, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, noskaidrots Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas veiktajā sabiedrības aptaujā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” par pacientu iespējām saņemt ārsta pakalpojumus pandēmijas laikā.