Inga Paparde / Autori

Regulāra un visaptveroša sociālās aprūpes centru iemītnieku un darbinieku testēšana tika uzsākta tikai tad, kad pansionātos Covid-19 izplatība bija sasniegusi epidēmiju. Lai gan saslimstība ar Covid-19 pagājušā gada rudenī strauji pieauga un pat četrkāršojās, atbildīgās iestādes turpināja diskutēt par to, vajag vai nevajag regulāri veikt darbinieku un klientu testēšanu. Veicot revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka testēšana sociālās aprūpes centros tika uzsākta novēloti. Valsts kontroles revidentu ieskatā, rīcības plānam šādā situācijā bija jābūt gatavam, tiklīdz Covid-19 saslimšanas gadījumi parādījās pansionātos vai pat ātrāk.

Maijā Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem minimālās valsts pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, saņems lielākas pensijas. Minimālās pensijas vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā tika palielinātas jau no šā gada 1. janvāra, taču bija nepieciešams pārejas laiks, lai visiem tās pārrēķinātu.

Nesagaidot lēmumpieņēmēju atbalstu, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu, lai migrēnas pacienti Latvijā saņemtu valsts atbalstu medikamentu iegādē. Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā šī slimība skar vismaz 12 procentus iedzīvotāju. Medikamentos pacienti ik mēnesi tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro, izdevumus sedzot no savas ģimenes budžeta, jo Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts.

Kompensējamo zāļu sistēmu, kurā pirms gada veikta būtiska reforma, kritizē gan pacienti, gan ārsti. Puse Latvijas pacientu, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka personīgi ir saskārušies vai zina kādu pacientu, kuram slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kuri nav pieejami Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā.

Onkologi un vēža pacienti neatlaidīgi aicina valdību un Saeimu kārtējo reizi neatlikt finansējuma palielinājumu onkoloģijā un rūpīgi strādāt pie jauna plāna onkoloģijas jomas uzlabošanai, veidojot to stratēģisku un finansiāli pamatotu.

Tikai pēc tiesībsarga iejaukšanās Labklājības ministrija piekritusi mainīt likumu un noteikt, ka Covid-19 vienreizējo pabalstu saņems arī izdienas pensionāri. Taču saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu pabalstu – 200 eiro – saņems tikai izdienas pensionāri, kuriem ir invaliditāte.

Šonedēļ visā Latvijā sākas sešpadsmit un septiņpadsmit gadus vecu jauniešu vakcinācija pret Covid-19. Jauniešiem būs pieejama tikai viena vakcīna – “Pfizer/BioNTech”, kurai Eiropas Zāļu aģentūra devusi zaļo gaismu nepilngadīgo vakcinēšanai.

Medikamentus, kurus nav izrakstījis ārsts, Latvijā lieto vismaz puse Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas dati. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā bezrecepšu medikamentu, tāpat kā ārstu izrakstīto zāļu patēriņš ir samazinājies par apmēram pieciem procentpunktiem. Dati rāda, ka ārsta izrakstītu medikamentu patēriņš pieaug līdz ar vecumu.

Veselības ministrijas valsts sekretāra amatā veselības ministrs Daniels Pavļuts vēlas redzēt Veselības inspekcijas vadītāju Indru Dreiku, savukārt bijušo ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško aizrotēt uz Veselības inspekciju.

Imunizācijas valsts padome iesaka Latvijā vakcināciju pret cilvēkpapilomas vīrusu nodrošināt ne tikai meitenēm, bet arī zēniem.

Veselības ministrija apsver priekšlikumu noteikt maksimālo līdzmaksājuma summu pacientiem par kompensējamiem medikamentiem, kuru mēnesī vai gadā sasniedzot pacientam par valsts kompensējām zālēm nebūtu jāmaksā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta ģimenes valsts pabalsta reformu un aicinās Saeimu izskatīt to steidzamības kārtībā. Lai arī lielākajai daļai ģimeņu pabalsts līdz ar šo reformu palielināsies, daudzām ģimenēm atbalsts no nākamā gada saruks, tāpēc atsevišķi Saeimas deputāti piesardzīgi attiecas pret gaidāmajām izmaiņām un aicina vērtēt, vai plānotie likuma grozījumi nerada Satversmes tiesas risku.

Šonedēļ visā Latvijā sāk vakcinēt skolotājus. No vairāk nekā 76 000 izglītības iestāžu darbinieku aktīvi savu nostāju un vēlmi vakcinēties pauduši nepilni 12 000 pedagogu un citu skolas darbinieku. Tomēr arī pedagogu vakcinācija ir sadalīta divās kārtās, un pirmie vakcīnu saņems nevis tie, kuri jau reģistrējušies, bet vispirms vakcinēs tos skolotājus, kuri atsākuši darbu klātienē, skolotājus, kuri māca pirmo līdz sesto klašu un 12. klašu skolēnus.

Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja secinājusi, ka neparasti trombu veidošanās gadījumi ar trombocītu skaita samazināšanos ir ļoti reti sastopama “AstraZeneca” vakcīnas “Vaxzevria” blakne.

Medicīnas nozare attīstās, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, Latvijā notiek unikālas operācijas, izmantojot jaunas tehnoloģijas un pieejas. Veselības aprūpes un medicīnas tehnoloģijas ir arī viens no virzieniem, kurā aktīvi darbojas jaunuzņēmumi. Tie strādā pie dažādu alternatīvo materiālu un biomateriālu izstrādes, gēnu inženierijas, tehnoloģiju un digitālo rīku izmantošanas veselības aprūpē, orgānu un ādas audzēšanas, kā arī daudzu citu risinājumu izveidē.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņēmusi rājienu disciplinārlietā par vakcīnu iepirkumu procesu, tomēr, ņemot vērā vairākus vainu mīkstinošus apstākļus, viņai ir piedāvātas vismaz divas iespējas turpināt strādāt valsts civildienestā, turklāt kādas iestādes vadībā.

Reto slimību pacienti pieprasa izstrādāt reto slimību plānu, lai dotu skaidru atbildi cilvēkiem, vai un kāda ārstēšana viņus sagaida. Tikmēr Veselības ministrija apelē pie tā, ka jau ir izstrādātas sabiedrības veselības pamatnostādnes, kurās kā viens no punktiem iekļautas arī retās slimības.

Latvijas lielākajām slimnīcām pagājušajā un arī šajā gadā piešķirti ievērojami naudas līdzekļi slimnīcu darba stiprināšanai. Valsts kontrole, veicot pārbaudi par pagājušajā gadā šīm slimnīcām piešķirtajiem 15 miljoniem eiro, secinājusi, ka lēmumu pieņemšana ir izsekojama un medicīniskās iekārtas iegādātas caurspīdīgā procesā.

Valdība nolēmusi mainīt ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtību un apmēru. Lielākajai daļai ģimeņu pabalsts no nākamā gada palielināsies. Tomēr Labklājības ministrija atzīst, ka pabalsts samazināsies tām ģimenēm, kuras pašlaik saņem to atbilstoši bērna kārtas skaitam ģimenē, jo jaunajā sistēmā šiem bērniem vairs netiks piemērots kārtas numurs, bet gan piemērots pabalsta apmērs atkarībā no tā, cik bērnu ir vecāku aprūpē. Pēc ministrijas aprēķiniem pabalsts samazināsies 17 500 bērniem.

Aprīlī visi vecuma pensionāri un citi iedzīvotāji, kuri saņem pensijas, saņems vienreizēju 200 eiro pabalstu. Pirmās pabalstu izmaksas pensionāriem un personām ar invaliditāti ir veiktas jau šodien, 1. aprīlī.

Līdz marta beigām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksājusi 500 eiro vienreizējo pabalstu turpat par 400 000 bērnu. Aprīlī vienreizēju 200 eiro pabalstu paredzēts izmaksāt iedzīvotājiem, kuri saņem dažāda veida pensijas, tostarp apgādnieka zaudējuma pensiju. Latvijā ir ģimenes un bērni, kuriem pašlaik ir tiesības gan uz ģimenes valsts pabalstu, gan uz apgādnieka zaudējuma pensiju un teorētiski būtu tiesības saņemt gan vienu, gan otru vienreizējo pabalstu. Tomēr, kā skaidro Labklājības ministrija, atsevišķos gadījumos ģimenēm tiks piešķirts tikai viens pabalsts, bet citos – abi pabalsti.

Lielie vakcinācijas centri sāks darboties, tiklīdz Latvijā saņemto vakcīnu apjoms būs lielāks nekā esošās Latvijā pieejamās vakcinācijas jaudas jeb 55 000 vakcinācijas reižu nedēļā, norāda Veselības ministrija.