Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina Veselības ministriju pirms izskatīšanas valdībā novērst būtiskus trūkumus jaunajā mediķu darba samaksas kārtībā, lai tā nepasliktinātu ārstniecības personu situāciju.
Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija aicina būt piesardzīgiem un iegādāties zāles tikai licencētās interneta vietnēs. Visām Latvijā likumīgi strādājošām tiešsaistes aptiekām ir vienota pazīšanas norāde – logotips, ar kura palīdzību tiek apstiprināts, ka attiecīgā interneta aptieka darbojas likumīgi.
Visā pasaulē februāra pēdējā dienā atzīmē Reto slimību dienu. Latvijā ir reģistrēti 11 167 pacienti ar 1246 dažādām retām diagnozēm.
Šogad Reto slimību alianse sagatavojusi video stāstu “Sapņi mūs vieno!”, kas ataino trīs reto slimību pacientu dzīves noskaņu, vienlaikus atgādinot, ka pašlaik Latvijā ir vismaz 100 000 šādu nezināmu un neizstāstītu stāstu, jo viena no reto slimību pacientu un visas Latvijas veselības aprūpes problēmām ir slimības atklāšana un diagnozes noteikšana.
Covid-19 epidēmijas laikā, kad no slimnīcām prasa detalizētas atskaites par piemaksām izlietoto naudu, citas veselības nozares iestādes piemaksas izmaksājušas bez īpašas uzskaites. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mediķu piemaksām netika izmantota pat puse paredzētā finansējuma, savukārt valsts pārvaldē finansējums izlietots vismaz 60 procentu apmērā.
Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas veselības aprūpei paredzēti vairāk nekā 180 miljoni eiro. Naudu saņems vairākas ārstniecības iestādes Latvijā, taču – vai visas?
Latvijas Pensionāru federācija nedomā atkāpties no savām prasībām nākamā gada budžetam un aicina politiķus atcerēties, kādus solījumus senioriem tie deva pirms vēlēšanām.
“Lai arī mēs iesniedzām virkni ierosinājumu, kā uzlabot pensionāru situāciju, praktiski neviens mūsu priekšlikums netika ņemts vērā,” sarunā ar Neatkarīgo atzīst Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi arī seniorus Latvijā, un vislielākās problēmas pašlaik rada izdevumu pieaugums veselības aprūpei, tāpēc arī vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem būtu jāsaņem atbalsts no valsts, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča. Viņa pamato, kāpēc senioriem Covid-19 ārkārtas situācijā ir nepieciešams atbalsts no valsts.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs ir uzsākta ķīmijterapijas zāļu jaucējrobotu darbības testēšana, un pašreizējie testu rezultāti liecina, ka programmatūra un robotu iekārtas darbojas korekti.
Valsts kontroles veiktā revīzija par mediķiem un valsts iestāžu darbiniekiem veiktajām piemaksām atklāj, ka valdības piešķirtais finansējums mediķu atbalstam nav izlietots pilnā apmērā, pat ne puse no pieejamās naudas.
Latvijas sociālās aprūpes institūcijās ar pirmo Covid-19 vakcīnas devu līdz šim vakcinēti 682 klienti un 340 darbinieki – kopā 1022 cilvēki. Tomēr brīvdienās sociālās aprūpes centros vakcinācija praktiski nenotika, jo atsevišķi sociālās aprūpes centri neesot pieņēmuši ekipāžas, kas ieradušās vakcinēt centra iemītniekus.
Pieaugot Covid-19 pacientu vecumam, pieaug arī nāves gadījumu īpatsvars, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs, apkopojot provizoriskos mirstības datus par 2020. gadu.
Lai arī izskanējušas dažādas spekulācijas par mirstības pieauguma iemesliem pagājušajā gadā, kad visu pasauli pārņēma jaunais koronavīruss, epidemiologi uzskata, ka tomēr 2020. gadā novērotais nelielais mirstības pieaugums ir saistīts tieši ar Covid-19.
Slimnīcu kapacitātes stiprināšanai valdība piešķīrusi vairāk nekā 66,6 miljonus eiro. Taču to, kā šis lielais finansējums tiks sadalīts, Veselības ministrija pagaidām neatklāj. Arī valdībā ziņojumam par slimnīcu jaudu stāties pretim Covid-19 bija ierobežotas pieejamības statuss.
Labklājības ministre Ramona Petraviča ierosinājusi izmaksāt pabalstu vecuma pensionāriem un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Lai senioriem izmaksātu vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā, no valsts budžeta nepieciešami vismaz 100 miljoni eiro.
Prioritāri vakcinējamo Latvijas iedzīvotāju vidū ir “kritiskās amatpersonas valsts darbības nepārtrauktībai un drošībai” un daļa šo amatpersonu jau šonedēļ ir saņēmuši Covid-19 vakcīnu. Stradiņa slimnīcā vakcinēts arī Valsts prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Taču pirmsskolas un vispārizglītojošo skolu pedagogiem sava rinda prioritāšu sarakstā gan vēl jāgaida, jo skolotāji, iespējams, varēs vakcinēties vien pavasara beigās.
Kamēr valdību veidojošo partiju politiķi nav vienojušies, vai un kādu finansiālu atbalstu Covid-19 epidēmijas laikā sniegt ģimenēm ar bērniem, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ierosinājusi vienreizēju pabalstu izmaksāt arī vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti.
Vairākas politiskās partijas nākušas klajā ar ierosinājumu Covid-19 pandēmijas laikā ģimenēm ar bērniem izmaksāt vienreizēju pabalstu vai piemaksas.
Covid-19 ārkārtas situācijas laikā ģimenēm ir pieejams krīzes pabalsts, taču Labklājības ministrijas dati neliecina, ka šādu pabalstu būtu saņēmis liels skaits ģimeņu, gluži pretēji. Vai vienreizējs pabalsts 500 eiro atrisinās ģimeņu problēmsituāciju jeb tas ir uzlūkojams kā populistisks gājiens, lai krātu sev politisko kapitālu?
Veselības ministrija ar naudas kompensācijām vēlas piesaistīt darbam veselības nozarē jaunos speciālistus un panākt, ka profesijā atgriežas tie mediķi, kas pašlaik strādā citas jomās.
Dienu pēc dienesta pārbaudes ziņojuma par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, kurā Latvija pieteicās uz ievērojami mazāku viena konkrēta ražotāja “Pfizer-BioNTech” vakcīnu pievedumu, un veselības ministra lēmuma ierosināt disciplinārlietu pret divām amatpersonām, Latvija saņēmusi ziņu no Eiropas Komisijas.
Ar savām vakcīnu devām piekritušas dalīties Eiropas Savienības dalībvalstis, bet pārdali organizē Zviedrija.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti asā sarunā centās noskaidrot, vai un kāda ir bijusi labklājības ministres Ramonas Petravičas rīcība, lai samazinātu Covid-19 riskus sociālās aprūpes centros.
Latvijas mediķus un slimnīcas pārstāvošās organizācijas aicina Saeimu un valdību nekavējoties pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, citādi piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai 2021. gadā palielinātu mediķu atalgojumu par 25 procentiem.
Lai arī ir samazinājies Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata par pieņemamu bērnu fizisku sodīšanu, tomēr kopumā sabiedrība ir iecietīga un pat atbalsta šādu bērnu audzināšanu.
Tādu fizisku bērnu sodīšanu kā pļaukas, raušanu aiz matiem, uzsišanu pa dibenu par pieļaujamām uzskata vairāk nekā puse vecāku, bet piektā daļa par normālu sodu joprojām uzskata bērnu pēršanu ar siksnu vai citu priekšmetu, secināts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pētījumā.
Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients, proti, tas, cik vīruss ir spējīgs vairoties un izplatīties, Latvijā ir pieaudzis. Turklāt slimnīcās arvien palielinās Covid-19 pacientu skaits, kuriem slimība ir smagā stāvoklī.
Izvērtējot Latvijas lielāko slimnīcu darbību un prioritātes šim gadam, Veselības ministrija norāda, ka vissvarīgākais šāgada uzdevums universitāšu klīnikām būs gatavošanās Covid-19 trešajam vilnim.