Saņemot valdības atbalstu, jau šogad Veselības ministrija plānojusi būtiski mainīt mediķu atalgojuma modeli. Piecu gadu laikā ārstu atalgojums varētu pieaugt līdz 3615 eiro, bet medicīnas māsām līdz 2132 eiro.
Administratīvajai apgabaltiesai vēlreiz būs jāskata lieta par iedzīvotāja minimālo vecuma pensiju. Izskatāmajā lietā pieteicējam ir 30 gadu darba stāžs, no kuriem 27 gadi nostrādāti līdz 1996. gada 1. janvārim, kad mainījās pensiju likums.
Politiskā līmenī Latvijā diskusijas par iespējamu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pagaidām nav. Latvijā joprojām notiek reforma – pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek palielināts, līdz tas sasniegs 65 gadus.
At the political level in Latvia, there is no discussion about a possible increase in the retirement age. Latvia is still in the process of reform - the retirement age is gradually being raised until it reaches 65 years.
Demogrāfisko lietu padomē izskatīti Demogrāfisko lietu centra priekšlikumi ģimenes valsts pabalsta reformai. Lai arī reformas ideja ir apsveicama – padarīt šo pabalstu taisnīgāku, tomēr no padomē izskatītajiem dokumentiem izriet, ka daļai ģimeņu pabalsts reformas rezultātā samazinātos.
Uzņēmums “Oribalt Rīga”, kas noslēdza līgumu ar Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru par vakcīnu piegādi visā Latvijā, nepiekrīt viedoklim, ka 9. un 10. martā nepilnīgi veikto vakcīnu piegāde ir nolaidība.
Thousands of Latvians currently receive various types of benefits related to the Covid-19 emergency, from which no social contributions are made. This automatically means that this downtime of an able-bodied person is not included in the length of service. The Social and Employment Matters Committee of the Saeima has now conceptually supported the amendments to the law On State Social Insurance to equate benefit periods for people who are provided with support during the emergency situation with the length of insurance.
Tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pašlaik saņem dažāda veida Covid-19 ārkārtas situācijā ieviestus pabalstus, no kuriem netiek veiktas sociālās iemaksas. Tas automātiski nozīmē, ka šis laiks, ko darbaspējīgs cilvēks pavada dīkstāvē, neieskaitās darba stāžā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tagad ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinātu apdrošināšanas stāžam.
Izmaiņas ārpusģimenes aprūpes sistēmā notiek pārāk lēnu, secina Valsts kontrole gadu pēc revīzijas par atbildīgo institūciju darbu šīs sistēmas sakārtošanā.
Politiķu lēmums piešķirt ģimenēm Latvijā pa katru bērnu krīzes laika pabalstu 500 eiro tomēr nenozīmē, ka šo pabalstu varēs saņemt pilnīgi par visiem bērniem.
Patentbrīvo zāļu, kas tiek uzskatītas par oriģinālo zāļu analogu, patēriņš Latvijā pagājušajā gadā pieaudzis un pēc izlietoto iepakojumu skaita apsteidz oriģinālo zāļu patēriņu.
Tomēr salīdzinājumā pēc zāļu iegādei iztērētās naudas oriģinālajiem medikamentiem tērēts daudz vairāk – 54 procenti no visa zāļu apgrozījuma.
Veselības ministrija reformām veselības nozarē plāno piesaistīt vairāk nekā 200 miljonus eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēta desmit ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībai.
Šis fakts dara bažīgus gan politiķus, gan ekspertus medicīnas jomā, jo neatbildēts paliek jautājums, ko no šī finansiāli iespaidīgā ieguldījuma iegūst pacienti?
Latvijas valsts gadā alimentu parādnieku vietā uzturlīdzekļus maksā turpat 50 000 bērnu, bet katru gadu Uzturlīdzekļu garantiju fonds saņem vairāk nekā desmit tūkstošus jaunu iesniegumu un lūgumu izmaksāt vismaz valsts garantētos uzturlīdzekļus bērniem.
Līdz ar Saeimas atbalstošo lēmumu par vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā ģimenēm martā sāksies šo pabalstu izmaksa par katru bērnu. Lai arī par pabalstu senioriem vēl gala lēmums ne Saeimā, ne valdībā nav pieņemts, visticamāk, aprīlī vienreizēju pabalstu saņems arī visi pensionāri.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicina Veselības ministriju pirms izskatīšanas valdībā novērst būtiskus trūkumus jaunajā mediķu darba samaksas kārtībā, lai tā nepasliktinātu ārstniecības personu situāciju.
Zāļu valsts aģentūra un Veselības inspekcija aicina būt piesardzīgiem un iegādāties zāles tikai licencētās interneta vietnēs. Visām Latvijā likumīgi strādājošām tiešsaistes aptiekām ir vienota pazīšanas norāde – logotips, ar kura palīdzību tiek apstiprināts, ka attiecīgā interneta aptieka darbojas likumīgi.
Visā pasaulē februāra pēdējā dienā atzīmē Reto slimību dienu. Latvijā ir reģistrēti 11 167 pacienti ar 1246 dažādām retām diagnozēm.
Šogad Reto slimību alianse sagatavojusi video stāstu “Sapņi mūs vieno!”, kas ataino trīs reto slimību pacientu dzīves noskaņu, vienlaikus atgādinot, ka pašlaik Latvijā ir vismaz 100 000 šādu nezināmu un neizstāstītu stāstu, jo viena no reto slimību pacientu un visas Latvijas veselības aprūpes problēmām ir slimības atklāšana un diagnozes noteikšana.
Covid-19 epidēmijas laikā, kad no slimnīcām prasa detalizētas atskaites par piemaksām izlietoto naudu, citas veselības nozares iestādes piemaksas izmaksājušas bez īpašas uzskaites. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mediķu piemaksām netika izmantota pat puse paredzētā finansējuma, savukārt valsts pārvaldē finansējums izlietots vismaz 60 procentu apmērā.
Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas veselības aprūpei paredzēti vairāk nekā 180 miljoni eiro. Naudu saņems vairākas ārstniecības iestādes Latvijā, taču – vai visas?
Latvijas Pensionāru federācija nedomā atkāpties no savām prasībām nākamā gada budžetam un aicina politiķus atcerēties, kādus solījumus senioriem tie deva pirms vēlēšanām.
“Lai arī mēs iesniedzām virkni ierosinājumu, kā uzlabot pensionāru situāciju, praktiski neviens mūsu priekšlikums netika ņemts vērā,” sarunā ar Neatkarīgo atzīst Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmējusi arī seniorus Latvijā, un vislielākās problēmas pašlaik rada izdevumu pieaugums veselības aprūpei, tāpēc arī vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem būtu jāsaņem atbalsts no valsts, sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča. Viņa pamato, kāpēc senioriem Covid-19 ārkārtas situācijā ir nepieciešams atbalsts no valsts.