Jānis Lasmanis / Autori

“Jaunās Vienotības” līderis, premjerministrs Krišjānis Kariņš, stiķējot savu “jauno” valdību, izvēlējies stratēģiju, kas savulaik viņa pārstāvētajai partijai laupīja premjerministra amatu – nogaidīt. Premjers ierosinājis iesaldēt esošo situāciju līdz pašvaldību vēlēšanām un sarunas par Ministru kabineta aprisēm turpināt pēc tām.

Uz izjukšanas sliekšņa balansējošajai KPV LV Saeimas frakcijai un Jaunajai konservatīvajai partijai šodien jāatklāj savas ambīcijas ministru amatu pārdalē. Tikai šie koalīcijas partneri līdz šim nav apliecinājuši gatavību piedalīties šajā procesā, kaut ir skaidrs, ka konservatīvie labprāt papildinātu savu ministru amatu portfeli, bet KPV LV ir ieinteresēta saglabāt pēc iespējas vairāk no tiem pēc vēlēšanām izdalītajiem trīs ministru amatiem.

Nu jau bijušā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisijas pieprasīšana devusi starta signālu ministru amatu pārdalīšanai, kas nozīmē, ka de facto Krišjāņa Kariņa valdība ir kritusi un jau šodien sāksies partiju sarunas par jaunās valdības aprisēm. Izskatās, ka lielākā zaudētāja būs uz izjukšanas sliekšņa balansējošā KPV LV, bet pabērna loma pašlaik iecerēta “Attīstībai/Par!”.

Runājot par to, kam vajadzētu nodot Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, likumdevējs joprojām ir izvairīgs, taču procesā tiek iesaistīts Vācijas Bundestāgs. Atbildīgās komisijas vadītājs saka, ka tas vēl nenozīmē, ka dievnams tiks nodots Vācu Svētā Pētera draudzei – vācieši vien vēlas uzraudzīt procesu, jo dievnama atjaunošanai tie gatavi tērēt miljoniem eiro.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš pastarpināti, bet nepārprotami atzinis, ka kādreiz viens no lielākajiem koalīcijas balstiem – KPV LV, kas 13. Saeimā iekļuva ar 16 mandātiem, nu uzskatāms par mirušu politisko organizāciju.

Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un “Jaunās Vienotības” virzītie grozījumi Krimināllikumā jau atkal skaidri norāda uz koalīciju veidojošo politisko spēku ideoloģisko nesavietojamību.

The proposed amendments to the Criminal Law led by party associations Development/For! (Attīstībai/Par!) and New Unity (Jaunā Vienotība) once again clearly indicate the ideological incompatibility of the political forces forming the coalition.

Gaidāms, ka šonedēļ atrisināsies ieilgušais konflikts par koalīcijas līguma nepildīšanu, kurā ierauta visa koalīcija, bet centrālās personas ir KPV LV, Jaunā konservatīvā partija un premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš līdz šim ķīviņā ieturējis novērotāja pozīciju. KPV LV uzskata, ka situācija tomēr varētu tikt atrisināta politiskajam spēkam labvēlīgi, kaut politikas ekspertu vidū pastāv viedoklis, ka šī partija ir pārāk neorganizēta un neprognozējama, lai premjers, pildot tās pieprasījumu, riskētu, vēl vairāk satricināt koalīciju.

Vērojot iekšējo nesaskaņu plosīto un drūpošo, koalīcijā strādājošo KPV LV, kas saskaņā ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem saņem otru lielāko valsts budžeta finansējumu, Valsts prezidents Egils Levits aktualizējis jautājumu par nepieciešamību uzlabot normatīvo bāzi, kas dotu leģitīmu pamatu samazināt valsts finansējumu partijām “viendienītēm”.

Observing the torn and crumbling KPV LV party in the coalition, which, according to the results of the 13th Saeima elections, receives the second largest state budget funding, President of Latvia Egils Levits has raised the issue of the need to improve the regulatory framework, which would provide a legitimate basis for reducing state funding for parties with mayfly lifespans.

Stājoties Valsts prezidenta amatā, viena no Egila Levita norādītajām parlamenta darba prioritātēm bija politisko partiju finansējuma no valsts budžeta palielināšana. Šī bija pirmā starp prezidenta norādītajām, kuru Saeima iedzīvināja likumā. Turklāt jau tajā pašā gadā, un jauninājumu attiecinot pati uz sevi. Nu Valsts prezidents norāda uz paša iniciēto likuma grozījumu nepilnībām, bet Saeimā tam varētu nebūt tikpat liels atbalsts to novēršanai, kāds tas bija finansējuma palielināšanai.

Jaunās konservatīvās partijas provocētais balsojums, kas radīja pamatotas bažas par koalīcijas partneru spēju un vēlmi koordinēt savu darbību lēmējvarā un izpildvarā, varētu nebūt pēdējais šāds pliķis Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Konservatīvie sola arī turpmāk pieskatīt valdības darbu un “labot tās pieļautās kļūdas”.

Eiropas Savienība strādā pie tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanas. Iecerēts, ka tas vakcīnas pret Covid-19 saņēmušajiem atgriezīs ceļošanas iespējas un tādējādi palīdzēs ātrāk atveseļoties arī viesmīlības nozares uzņēmumiem.

The European Union is working on the introduction of the so-called green certificate. It is expected to grant travel opportunities for Covid-19 vaccine recipients and thus help companies in the hospitality industry to recover more quickly.

Politiskās greizsirdības vai izteikta pedantisma dēļ divkārt noraidītā “Saskaņas” ideja ar īpašu atceres dienu atzīmēt traģēdijās mirušos Latvijas iedzīvotājus ieguvusi jaunu formu. Trīs no koalīcijas partneriem rosina iedibināt atceres dienu īpaši Zolitūdes traģēdijas piemiņai. Virzību guvis arī ilgi muļļātais priekšlikums ieviest piemiņas dienu Nacionālās pretošanās kustībai.

Traģiskais notikums Tukumā, kurā – kā vēsta tajā cietušie – neracionāla naida vadīta persona vai personu grupa aizdedzināja dzīvu cilvēku, iespējams, tā seksuālās orientācijas dēļ, radījusi traģisku, taču pateicīgu fonu, lai parlamentā pārstāvētie liberālie spēki varētu aktualizēt nepieciešamību paplašināt krimināllikuma normas, kas vēršas pret sociālā naida un neiecietības izraisīšanu. Diemžēl liberāļi nav spējuši vienoties par kopīgu pieeju problēmas risināšanai, kas varētu kavēt koncepta ieviešanu likumā. Cerams, ne tādēļ, lai viens uz otra fona audzētu savu politkapitālu.

The tragic event in Tukums, in which, according to the victims, a hatred-driven person or group of people set fire to a living person, possibly because of his sexual orientation, has created a tragic but useful background so that the liberal forces represented in parliament can highlight the need to extend the provisions of Criminal Law against incitement to social hatred and intolerance. Unfortunately, the liberals have not been able to agree on a common approach to the problem, which could hinder the implementation of the concept in law. Hopefully, not so they can grow their political capital against each other.

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga politiskās piederības maiņa ieskandinājusi vēlēšanās otras populārākās partijas KPV L Saeimas frakcijas izjukšanu. Pirmdien partiju apvienība “Jaunā Vienotība” savās rindās uzņēma no KPV LV saraksta parlamentā ievēlēto Ivetu Benhenu-Bēkenu, bet pāris citi KPV LV frakcijas pārstāvji meklē ceļus, kā iestāties tādas partijas rindās, kuras kritizēšana viņu pagaidām vēl pārstāvētajai organizācijai bija viens no priekšvēlēšanu trumpjiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar savu paziņojumu par partijas KPV LV pamešanu, lai kļūtu par Nacionālās apvienības biedru, vēlreiz izgaismojis, cik sašķelta ir 13. Saeimā kā otra lielākā frakcija ievēlētā, bet tagad par otru mazāko frakciju kļuvusī partija. Viņa lēmums nedaudz arī satricinājis koalīciju, jo Nacionālā apvienība tiek pie koalīcijas sadarbības līgumā neatrunāta ministra amata, taču J. Vitenbergs cer, ka nopietnas problēmas koalīcijā viņa lēmums neradīs.

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga bezprecedenta lēmums gandrīz pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām pamest viņu lielajā politikā ievedušo partiju KPV LV ne tik daudz uz mirkli šķietami satricināja valdību, kā apliecināja to, ka tagad sevi “Par cilvēcīgu Latviju” dēvējošā organizācija ir neglābjami sašķēlusies un sairšanas procesā tās gaišākos prātus asimilēs stabilākie politiskie spēki.

Par spīti Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša iebildumiem, pārliecinošs vairākums Saeimas atbildīgās komisijas deputātu tomēr lēma, ka sabiedrības iniciatīva par Vakcinācijas projekta biroja likvidāciju nav jāaptur. Ņemot vērā, ka vismaz formāli birojs, integrējot to citā iestādē, ir likvidēts, deputāti lēma, ka tā turpmāka uzraudzība un atbildība vakcinācijas procesa veicināšanā jāuztic Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Cīnoties ar vakcīnu deficītu pret Covid-19, Latvija ir paziņojusi, ka vērsīsies pie Dānijas varasiestādēm, lai uzzinātu, vai būtu iespējams no tās saņemt “AstraZeneca” vakcīnas, no kuru lietošanas Dānija atteikusies. Kamēr daudzi šādu ideju uztver ar sajūsmu, ir politiķi, kas uzskata, ka šādā veidā cīnīties ar vakcīnu deficītu nav pieļaujami un atbildīgi pret valsts iedzīvotāju veselību.