Quoting the poet Māra Zālīte, the dark illegitimate corners of our country have been shined upon for a year and a half by a star - President Egils Levits, whose election to the high office was perceived by many as a prophecy of the rapid growth of the nation's self-esteem and restoration of international prestige. The politicians who elected him say that in Levits they still see evidence of the qualities attributed to him during the pre-election period, but the people are disappointed in the president. Possibly due to the Covid crisis, the rating of the highest official of the country has fallen so low this year that in terms of popularity he can compete with perhaps the most unloved president in the history of restored Latvia - Andris Bērziņš.
Citējot dzejnieci Māru Zālīti, mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus jau pusotru gadu apspīd zvaigzne – Valsts prezidents Egils Levits, kura ievēlēšanu augstajā amatā daudzi uztvēra kā pareģojumu nācijas pašcieņas straujai izaugsmei un valsts prestiža starptautiskajā arēnā atgūšanai. Viņu ievēlējušie politiķi teicas E. Levitā joprojām saskatām priekšvēlēšanu laikā viņam piedēvēto īpašību apliecinājumus, taču tauta prezidentā ir vīlusies. Iespējams Covid krīzes iespaidā šogad valsts augstākās amatpersonas reitings nokritis tik zemu, ka popularitātes ziņā var sacensties ar, iespējams, nemīlētāko prezidentu atjaunotās Latvijas vēsturē – Andri Bērziņu.
Nepilnu divu mēnešu laikā “Attīstībai/Par!” nu jau otro reizi jāmeklē jauns ministra kandidāts kādai no politiskajam spēkam uzticētajām nozarēm. Nemierā ar Veselības ministrijas sniegumu, izstrādājot Covid-19 vakcinācijas plānu, premjerministrs Krišjānis Kariņš pieprasījis savas valdības otra nepopulārākā pārstāvja – veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju. Atbildes soļa izplānošanai viņas pārstāvētā partija paņēmusi 48 stundu pārdomu pauzi, bet Ministru prezidents ir pārliecināts, ka viņa vadītā “valdība ir tik stabila, cik tā bija pirmajā dienā”.
Danai Reizniecei-Ozolai noliekot Saeimas deputāta mandātu, viņu Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijā aizstās Edgars Tavars – ZZS veidojošās Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs, kas vēl aizvadītajā rudenī aktualizēja jautājumu par zaļo un zemnieku kopā būšanas jēgu. Jautājums joprojām esot aktuāls, bet savienības pastāvēšanu tas vismaz pagaidām neapdraudot.
Aizvadītā gada oktobrī Saeimas mandātu nolikusī – viena no redzamākajām opozicionārēm – Linda Liepiņa prognozēja, ka tolaik vēl aktīvajā iniciatīvā par Saeimas atlaišanu nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts. Publikācija, kurā politiķe atklāja savu prognozi pērn, bija viens no lasītākajiem rakstiem Neatkarīgajā, bet nu jau bijušās deputātes prognoze, protams, nepiepildījās.
Šogad cita starpā koalīciju veidojošo partiju ideoloģisko savietojamību pārbaudīja arī Satversmes tiesas spriedums, kas noteica, ka paternitātes atvaļinājums un pabalsts pienākas arī viendzimuma pāru ģimenēs. Koalīcijas konservatīvajam spārnam šis spriedums raisīja domas par Satversmes tiesas kompetenci un tās nepieciešamību kā tādu. Visticamāk, nākamgad valdošo partiju attiecības vienkāršākas nekļūs, bet papildu spriedzi varētu radīt cits Satversmes tiesas spriedums. Šoreiz par tā dēvētās Stambulas konvencijas atbilstību valsts pamatlikumam.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās neiegūstot pat divu procentu uz vēlēšanām aizgājušo atbalstu un neizdarot secinājumus no priekšgājēju kļūdām, “Jaunā Saskaņa”, cerot uz Covid ierobežojumu nomocītās sabiedrības daļas dusmām, sadomājusi atlaist Saeimu.
Ar pirmo piegājienu nespējot ievēlēt jauno Satversmes tiesas tiesnesi, parlamentārieši cer par to vienoties tuvāko mēnešu laikā, taču likumdevējiem šonedēļ stāv priekšā vēl viens koalīcijas saliedētības pārbaudījums – līdz gada beigām jāizvirza nākamais Valsts kontroles vadītāja kandidāts. Elitai Krūmiņai nākamā gada sākumā beidzas otrais – pēdējais pilnvaru termiņš.
On Monday, instead of electing a new judge of the Constitutional Court, Saeima deputies gave harsh criticism to the court for disregarding its boundaries of competence and indulging certain ideologies, rather than following the basic state law and laws passed by the Saeima. One of the critics was Aleksandrs Kiršteins, a deputy of the National Alliance (Nacionālā apvienība), who was among the deputies who supported the establishment of the Constitutional Court at the end of the last century.
Pirmdien tā vietā, lai ievēlētu jauno Satversmes tiesas tiesnesi, Saeimas deputāti tiesai veltīja skarbu kritiku par tās kompetences rāmju neievērošanu un izdabāšanu atsevišķām ideoloģijām, nevis sekošanu valsts pamatlikumam un Saeimas pieņemtajiem likumiem. Viens no kritizētājiem bija Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, kas pagājušā gadsimta nogalē bija to deputātu vidū, kuri atbalstīja Satversmes tiesas izveidi.
Nespējot vienoties par visiem tīkamu kandidatūru, valdošā koalīcija pirmdien tā arī neievēlēja jauno Satversmes tiesas tiesnesi – būs jārīko jaunas vēlēšanas. Vienlaikus vairāki deputāti, tajā skaitā arī koalīciju pārstāvošie, kritizēja tiesas darbību un apšaubīja tās nepieciešamību.
Valdībai būs jāpārskata pašas pieņemtais lēmums par obligātu noteikt sejas masku valkāšanu sākumskolas audzēkņiem. Tiesa, maz ticams, ka šis lēmums tiks grozīts, taču plašāks skaidrojums masku valkāšanas nepieciešamībai Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam jādod būs.
Šodien Saeimas deputāti iecerējuši amatā apstiprināt jauno Satversmes tiesas tiesnesi. Ieilgušu Saeimas sēžu dēļ līdz šim darba kārtības punktam parlamentam neizdevās nonākt divkārt – ceturtdien un piektdien. Tas dažos radījis aizdomas, ka politikā gana pieredzējusī “Jaunā Vienotība” cenšas novilcināt laiku, lai balsojumā panāktu sev tīkamu rezultātu.
Pirmdien Rīgas mērs Mārtiņš Staķis paziņoja, ka, viņaprāt, valdībai būtu jāpieņem lēmums, ar kuru Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā aizliegtu jebkādas protesta akcijas. Valdība šādu lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet ceturtdien Rīgas dome aizliedza sestdien iecerēto protesta akciju pret sērgas izplatīšanās pretpasākumiem – organizētāji nav spējuši pārliecināt, ka pasākumā nodrošinās noteikto ierobežojumu ievērošanu.
Divas Saeimas komisijas jau paudušas atbalstu valdības lēmumam no 4. janvāra visiem skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā skolās lietot sejas aizsargmaskas. Savukārt atbildīgā komisija, kas izskatīja gandrīz 20 tūkstošu parakstīto pilsoņu iniciatīvu pret šo lēmumu, rosina Saeimu balsot, lai valdībai par pienākumu uzliktu šo prasību atkārtoti izvērtēt un nepieciešamības gadījumā grozīt.
Visticamāk, rīt Krišjāņa Kariņa vadītais Ministru kabinets pēc ilgāka pārtraukuma atkal varēs strādāt pilnā sastāvā. Koalīcijas partneri ir piekrituši un premjers akceptējis “Attīstībai/Par!” virzīto Artūra Toma Pleša kandidatūru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Jaunais politiķis būs pirmais ministrs, kas dzimis pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Politiskā partija “Progresīvie”, kas Saeimā nav pārstāvēta, bet savu ietekmi vismaz Rīgā pierādīja galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Organizācija uzskata, ka šāda izglītības programma novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”.
Saeimā ievēlētai partijai nav frakcijas Saeimā. Šāds scenārijs pēdējo desmit gadu laikā piemeklējis tikai vienu partiju – “No sirds Latvijai”. Šai politiskajai viendienītei nu varētu pievienoties arī 13. Saeimas vēlēšanās otra vēlētāju atbalstītākā partija – KPV LV, kas nule no partijas izslēgusi tās kādreizējo priekšsēdētāju un mainījusi nosaukumu.
Nākamajā nedēļā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lems par kāda deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Prokuratūra pie tiesas vēlas saukt bijušo komisijas locekli Artusu Kaimiņu, bet par viņa izdošanu citu starpā lems divi komisijā strādājoši deputāti, kuri kriminālvajāšanai jau izdoti. Viņu kolēģi šajā faktā nekā nepieņemama nesaskata.
Valdības noteikto prasību, ka, sākoties jaunajam mācību semestrim, sākumskolas audzēkņiem skolā visu laiku būs jāvalkā maskas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzinusi par atbalstāmu. Taču gala lēmumu par sabiedrības iniciatīvas, kas pieprasa šo prasību atcelt, tālāku virzību pieņems Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurā šīs prasības pretinieku varētu būt vairāk.
Par spīti domstarpībām jautājumos par to, kā labāk cīnīties ar Covid-19 izplatīšanos, valdībā strādājošās partijas vienā balsī pauž atbalstu premjerministram Krišjānim Kariņam un viņa valdībai kopumā. Vienlaikus pa visām šuvēm jūk trīs ministru portfeļus turošā, 13. Saeimas vēlēšanās otra populārākā partija – KPV LV. Partijas sākotnējos ideālus saglabājušie cenšas gāzt pie varas esošos konformistus – organizācijas valdes locekļus.
The government had to clarify the restrictions on sales and the provision of services on several occasions, as it caused not only confusion but also outrage in part of the public. The situation became even more confusing when the amendments originally announced started to be adjusted. The Ministry of Economics headed by Jānis Vitenbergs, representing KPV LV, played a significant role in these amendments.