Due to citizens collecting the necessary number of signatures to submit an initiative to the Saeima on the legalization of euthanasia, the issue that the Ministry of Health and doctors worked on before the Covid pandemic - termination or non-maintenance of a person's life if they are terminally ill - will become topical. A difficult debate on this issue is expected in the Saeima.
Pilsoņiem savācot nepieciešamo parakstu skaitu, lai Saeimai iesniegtu iniciatīvu par eitanāzijas legalizēšanu, aktualizēsies jautājums, pie kura vēl pirms Covid pandēmijas strādāja Veselības ministrija un ārsti – cilvēka dzīvības pārtraukšana vai neuzturēšana, ja tas ir neārstējami slims. Saeimā par šo jautājumu gaidāmas sarežģītas debates.
Since regaining independence, the judiciary's understanding of freedom of expression and the right of public officials to express their views on court decisions has developed significantly in recent decades. If at the end of the last century a criminal case was initiated against a Minister's opinion on a court decision, now the judiciary only calls for abstention from premature conclusions. However, the addressed minister promises that criticism of the judiciary, if he thinks it is deserved, will not be spared in the future.
Kopš neatkarības atgūšanas aizvadītajās desmitgadēs būtiski attīstījusies tiesu varas izpratne par vārda brīvību un valsts amatpersonu tiesībām paust savu viedokli par tiesas lēmumiem. Ja aizvadītā gadsimta nogalē ministra viedokļa dēļ par tiesas lēmumu tika ierosināta krimināllieta, tagad tiesu vara vien aicina atturēties no pāragriem secinājumiem. Uzrunātais ministrs gan sola, ka kritiku tiesu varai, ja tā, viņaprāt, būs pelnīta, netaupīs arī turpmāk.
Politiskajā dienaskārtībā aktuāla ir diskusija par ģimenes jēdziena kā vīrieša un sievietes savienības nostiprināšanu Satversmē un Stambulas konvencijas atbilstību valsts pamatlikumam. Abos jautājumos ievērojama vai pat lielākā sabiedrības daļa sliecas aizstāvēt konservatīvo redzējumu, kas atbalsta Satversmes grozījumus un iebilst Stambulas konvencijas ratificēšanai Saeimā, taču “Attīstībai/Par!” uzskata, ka cilvēcīga progresa un tiesiskas demokrātijas vārdā vairākuma viedoklis ne vienmēr ir vērā ņemams.
Par spīti nepilnībām pirmstiesas izmeklēšanā, kuru rezultātā apsūdzība divkārt tika pārkvalificēta, citiem šaubas raisošiem apstākļiem un dažu bezkompromisa tiesiskai pārliecībai, ka Artusu Kaimiņu krimināli sodāmā nodarījumā apsūdz politisku motīvu dēļ, atbildīgās Saeimas komisijas pārliecinošs vairākums tomēr atbalstīja Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai.
Pēdējā laikā piecu partiju veidojošajā koalīcijā savstarpējie konflikti kļūst teju vai taustāmi. Vieni bez vispārēja atbalsta virza grozījumus Satversmē, citiem – KPV LV pārziņā esošajai Labklājības ministrijai – pārmetot bezdarbību Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai pansionātos, draud ar ministres Ramonas Petravičas demisijas pieprasīšanu. Ministre un pašlaik iekšēju domstarpību plosītās partijas Saeimā un Krišjāņa Kariņa vadītajā valdībā pārstāvētā daļa pārmetumus noraida.
Iekšēji bīstami nestabilās partijas KPV LV un koalīcijas partneru savstarpējie ķīviņi, kas mēdz izrauties ārpus slēgtajām koalīcijas sēdēm, valdības stabilitāti Covid krīzes apstākļos neietekmēšot. Tā no piecām Krišjāņa Kariņa valdību veidojošām partijām sola četru partiju pārstāvji. Savukārt Jaunā konservatīvā partija, uzsverot, ka tās galvenā prioritāte ir cilvēku dzīvības, patur tiesības uz izņēmumiem.
Laikā, kad Satversmes tiesa sākusi izsvērt vietvaru iebildumus par administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidotajām pašvaldībām, Centrālā vēlēšanu komisija izsludinājusi pašvaldību vēlēšanas. Tām jānotiek 5. jūnijā. Pirmajam Satversmes tiesas spriedumam par reformas rezultātā apvienotajām pašvaldībām, kas potenciāli var ietekmēt vēlēšanu norisi, vajadzētu būt gatavam, vēl pirms jauno novadu iedzīvotāji dosies uz vēlēšanu iecirkņiem.
Kamēr Latvijas iedzīvotāju ikdienu bendē Covid sērga un tās uzspiestā mājsēde, Krišjāņa Kariņa valdību, kurai ar visu šo nebūšanu jātiek galā, drebina pašēde. Atšķirīgu motīvu vadītas, divas no valdību veidojošajām partijām aicina sodīt partnerus koalīcijā vai vismaz izvērtēt šādu nepieciešamību. Premjers gan uzskata – pamatoti – ka viņa vadītā valdība joprojām ir tik pat (ne-)stabila kā tās izveidošanas dienā.
Izdodot kriminālvajāšanai pie frakcijām nepiederošo, bet Jaunajai konservatīvajai partijai simpatizējošo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņam varētu tikt dots atspēriens nākamā popularitātes viļņa sasniegšanai, kas, ņemot vērā lēnīgo tiesu sistēmu, augstāko punktu varētu sasniegt tieši uz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
No Rīgas mēra amata atstādinātajam Nilam Ušakovam, kurš šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu apstrīdējis tiesā, pavīdējusi neliela cerība, ka ministrijas lēmums tiks atcelts. Tiesa pievērsusi uzmanību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumam izbeigt kriminālprocesu, kura ietvaros tika vērtēts pirmās instances tiesas par teju būtiskāko pamatojumu N. Ušakova atstādināšanai minētais nodarījums.
The election of Rolands Irklis, the head of the Public Utilities Commission who was nominated by Development/For! (Attīstībai/Par!) and has close ties to the New Unity (Jaunā Vienotība), to the position of the Auditor General has created confusion among some of the political forces represented in the Saeima and encouraged the development of various conspiracy theories. One of them is that an agreement on a new judge of the Constitutional Court has been made.
Valsts kontroliera amatam “Attīstībai/Par!” izvirzītā, ar “Jauno Vienotību” saistītā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Rolanda Irkļa ievēlēšana atbildīgajā amatā daļā Saeimā pārstāvēto politisko spēku radījusi neizpratni un rosinājusi attīstīt dažādas sazvērestības teorijas. Viena no tām – panākta vienošanās par jauno Satversmes tiesas tiesnesi.
Saeima izskatīšanai parlamenta komisijās ceturtdien nodeva Nacionālās apvienības iesniegtos grozījumus valsts pamatlikumā, kas paredz konstitucionāli nostiprināt sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.
Today, the Saeima, which embodies the ideological sympathy and ideals of the electorate, will vote on the proposal of the National Alliance (Nacionālā Apvienība) to amend the core law of the state in order to constitutionally strengthen the concept of a female and male family. Whether the proposal is destined to reach the responsible committees can be decided by the vote of even one Member, as supporters and non-supporters of the initiative have divided the parliament into two almost equal parts.
Šodien vēlētāju ideoloģiskās simpātijas un ideālus iemiesojošā Saeima balsos par Nacionālās apvienības ierosinājuma grozīt valsts pamatlikumu, lai konstitucionāli nostiprinātu sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu, nodošanu komisijām. To, vai priekšlikumam lemts nonākt atbildīgajās komisijās, var izšķirt pat viena deputāta balss, jo iniciatīvas atbalstītāji un neatbalstītāji parlamentu sadalījuši teju divās vienādās daļās.
Rīt Saeima vēlēs nodokļu maksātāju naudas tiesiskas un lietderīgas izmantošanas uzrauga – Valsts kontroles vadītāju. Pašreizējai iestādes vadītājai Elitai Krūmiņai, šķiet, jau ir skaidrs, kuram būtu jāuztic šis amats. Savukārt šīs koalīcijas partijas tām raksturīgajā manierē tā arī nav spējušas vienoties par visiem tīkamu kandidātu. Saeimas deputātiem balsojumā būs jāizvēlas no trim kandidātiem.
Mārtiņa Staķa vadītās Rīgas domes koalīcija savās pirmajās simt dienās jau piedzīvojusi viena koalīciju veidojošā politiskā spēka sadalīšanos, taču koalīcijas komandā saglabājies labs mikroklimats un iecerētie darbi virzoties uz priekšu, lai rīdzinieku dzīvi padarītu vienkāršāku. Tā uzsākts darbs pie e-talonu sistēmas likvidēšanas un jaunas, elastīgākas ieviešanas, kā arī dots starts pilsētas izpilddirekciju likvidēšanai, to vietā veidojot vienas pieturas aģentūras.
In Latvia, the ratings of political authorities have traditionally tended to fall. Especially in the event of a problem that affects the whole society, such as the challenges posed by Covid-19 and the annoying-for-many restrictions that have been put in place to overcome them. Therefore, it could be expected that the support for decision-makers and representatives of the executive branch in the eyes of the public will fall sharply, but in these crisis conditions, the number of supporters of the legislator - Speaker of the Saeima Ināra Mūrniece - and the executive branch - Prime Minister Krišjānis Kariņš - has decreased minimally. One could even say the difference is within the statistical error.
Latvijā politiskās varas pārstāvju reitingiem tradicionāli tendence ir kristies. It īpaši, ja gadās kāda visu sabiedrību skaroša ķibele, kā, piemēram, Covid-19 radītie izaicinājumi un to pārvarēšanai ieviestie, daudzus kaitinošie ierobežojumi. Tādēļ varētu sagaidīt, ka lēmumu pieņēmēju un izpildvaras pārstāvju tīkamība sabiedrības acīs strauji kritīs, taču šajos krīzes apstākļos likumdevēja – Saeimas vadītājas Ināras Mūrnieces – un izpildvaras – Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa – atbalstītāju skaits sarucis minimāli. Varētu pat teikt, statistiskās kļūdas ietvaros.
“Attīstībai/Par!” veselības ministra amatam virzītais organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts ātri guvis visu koalīciju veidojošo partiju atbalstu un jau ceturtdienas vakarā Saeimā tika stiprināts atbildīgajā amatā. Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas D. Pavļutu ieveda lielajā politikā, uzskata, ka topošais ministrs ar vakcinēšanas radītajiem izaicinājumiem galā tiks godam, lielāks pārbaudījums būs komunikācija ar mediķiem.