Pēc vairāku stundu garām debatēm aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma tās praksē retu lēmumu – nodot trešajā lasījumā skatītu likumprojektu atpakaļ parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, proti, grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredzētu, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt, tikai izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Likumprojekta referents bija KPV LV pārstāvošā Iveta Benhena-Bēkena, kas balsojumā par pēdējo priekšlikumu norādīja, ka likumprojektā iebalsoti priekšlikumi, kas ir pretrunā ar Budžeta komisijā sākotnēji lemto, tāpēc dokuments būtu jāatgriež komisijai juridisko kolīziju novēršanai.
Politiķe jau pirms tam bija spiesta uzklausīt neglaimojošus un uz Saeimas deputāta Ētikas kodeksa robežas balansējošus komentārus no opozīcijā esošo kolēģu puses. Taču šis aicinājums kādreizējai partijas kolēģei Lindai Liepiņai deva iemeslu savu retoriku padarīt mūsdienu standartiem vēl nepiemērotāku.
“Nesaprotu, kā Latvijas Republikas Saeimas deputāte Iveta Benhena‑Bēkena var aicināt balsot pret vai par kaut ko tikai tādēļ, ka Saeima ir nobalsojusi ne tā, kā komisijai būtu bijis vajadzīgs. Kas tas par ārprātu?! Man tāda sajūta, ka šī jaunā kundze, kundzīte, meitene (es nezinu, kā nosaukt), skolniece, ja, vispār nesaprot pēc būtības. Jā, Aldis Gobzems jau ļoti pareizi pateica ‒ nesaprot pēc būtības, ko viņa šeit dara. Šis nav... Šis nav izklaides pasākums, Iveta Benhena-Bēkena, ja, izklaidēties jūs varat iet kaut kur citur,” pauda kādreizējā KPV LV locekle L. Liepiņa.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece netieši gan norādīja opozicionārei, ka tai būtu pēdējais laiks - pēc gandrīz diviem Saeimā pavadītiem gadiem - iepazīties ar parlamenta darbu regulējošo kārtības rulli.
“Godātie kolēģi, man jākomentē deputātu izteiktais jautājums, uz kāda pamata kāds deputāts var lūgt likumprojektu nodot atpakaļ komisijai izskatīšanai. Tas tiešām ir pēc Saeimas kārtības ruļļa 136. panta. To paredz Saeimas kārtības rullis,” teica I. Mūrniece.
Vakar [8. oktobrī], trešajā lasījumā izskatot grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, tie tika nodoti atpakaļ atbildīgajai ‒ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Ņemot vērā, ka šī nav ierasta prakse, paskaidrojiet, kāpēc tā notika?
Šajā Saeimā ir vērojamas daudzas interesantas un netipiskas darbības. Dažādu politisko pārstāvju spēja vienoties par labāko risinājumu kopējai valsts attīstībai prasa daudz laika un enerģijas, un jāatzīst, ka ne vienmēr tas izdodas, kā mēs to redzam šajā likumprojektā.
Precīzāk par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ‒ grozījumu mērķis ir atteikties no pienākuma VID ierēdņiem pieņemt “papīrus” pie lodziņa un veicināt šo pienākumu vietā realizēt ieviesto principu “konsultē vispirms”. Iedzīvotāji vēl joprojām varēs saņemt konsultācijas un palīdzību par neskaidrībām klientu apkalpošanas vietās. Cilvēkiem, kuri saskarsies ar sistēmu pirmo reizi, būs iespēja kopā ar VID konsultantu aizpildīt nepieciešamās deklarācijas.
Lai efektivizētu un samazinātu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdniecības aparātu, tiek noteikts, ka juridiskajām personām, tāpat kā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, turpmāk nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšana būs iespējama tikai e-vidē. Fiziskajām personām šie grozījumi paredz izvēles iespēju saziņai ar VID. Tāpat grozījumi paredz, ka VID būs iespēja publicēt lēmumus par audita rezultātiem. Plānotās izmaiņas ne.
Atsevišķi deputāti iesniedza priekšlikumus, kuru būtība ir turpināt uzturēt divas sistēmas ‒ papīra formāta pārskatu pieņemšana, kurai nepieciešama datu ievades nodrošināšana, un elektroniskā, kuru 2018. gadā jau izmantoja 92 procenti iedzīvotāju, kuri iesniedz gada ienākumu deklarācijas.
Otra viedokļu sadursme bija par tiesībām izvēlēties dzēst sevi no EDS sistēmas, un pārmetumi, ka VID izmantos iespēju paziņot par pieņemtajiem administratīvajiem sodiem un lietotājam par to nebūs iespējas zināt. Fiziskām personām sākotnēji nebija paredzēta iespēja norādīt izvēli dokumentu saņemšanai, bet uz otro lasījumu Saeimā tika atbalstīta likuma 7.3 panta redakcija, kura paredz citus iesniegumu iesniegšanas veidus fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību.
Nevēlēšanās ieklausīties komisijas lēmuma motivācijā visa likumprojekta izskatīšanas gaitā, bet gan atsevišķu sparīgu kolēģu personīgā viedokļa paušanā, rezultējās balsojumā, kurš reizē gan aizliedz, gan atļauj iesniegt dokumentus e-vidē.
Lai to labotu, likumprojekts tika atgriezts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Vai to var saukt par neveiksmi vai nekvalitatīvu darbu? Diez vai, drīzāk par nespēju vienoties un turēšanos pie vienošanās, kas balstās faktiskās situācijas konstatēšanā un ilgtermiņa valsts kopējās attīstības mērķos.
Tagad būs iemesls strīdīgās normas izskatīt atkārtoti un izvērtēt Satversmē pausto brīvību izpratni un samērību atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju iespējām, gan arī praktiskos aspektus, piemēram, vai saimnieciskās darbības veicējiem ērtāk ir ierasties klātienē un sniegt savus pārskatus vai tomēr izmantot šodienas priekšrocības.
Kāds ir jūsu vērtējums iecerei, ka ar VID varēs sazināties tikai elektroniski?
Gribētu precizēt, ka neviens nav plānojis atcelt atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem klientu apkalpošanas centros saskaņā ar principu “konsultē vispirms”. Elektroniski būs jāiesniedz deklarācijas, pārskati un iesniegumi. Tas jau tā vairumā gadījumu notiek praksē, tagad tas būs arī ierakstīts likumā.
Kopumā uzskatu, ka digitālo rīku ienākšana ikdienas dzīvē ir laba lieta. Pieaug informācijas aprites ātrums, kas nozīmē, ka kļūstam daudz pieejamāki un spējam sazināties cits ar citu daudz ātrāk, tajā skaitā arī ar valsts iestādēm!
Izskatot priekšlikumus likumprojektam, pret jums tika vērsti dažādi pārmetumi, arī personīgā līmenī. Jūs, šķiet, esat viena no jaunākajiem Saeimas deputātiem. Vai bija viegli iejusties parlamenta sadzīvē un pierast pie ļoti atšķirīgajiem kolēģu raksturiem?
Jāatzīst, ka tik tiešām esmu viena no jaunākajām deputātēm, tāpat arī to, ka neviens nav izaudzis bez puniem un nobrāztiem ceļiem, mēģinot lietas pirmo reizi.
Es ticu, ka kolēģi grib man palīdzēt kļūt vēl labākai, un es varu būt tikai pateicīga viņiem par to.
Jāsaka gan, ka ne visa kritika ir objektīva, it sevišķi personīgā. Līdz ar to, klausoties tajā, vienmēr paturu prātā, ko man vecāki ir mācījuši, ja cilvēki nespēj diskutēt par idejām un vērtībām, tad tie sāk ņirgāties par cilvēku ārējo izskatu, cenšoties tā izcelties uz citu fona, jo paši acīmredzot nav apmierināti ar sevi.
Jebkurā gadījumā, ja argumentācijā nolaižas līdz personīgiem apvainojumiem, kas balstās patīk, nepatīk viedoklī, tas vairāk liecina par viņiem nekā mani.
Savā būtībā es neesmu vērsta uz konfliktiem, bet gan uz izpratni, kāpēc sarunu biedrs ir pārliecināts par vienu vai otru ideju. Līdz ar to aizraujošākā sadaļa ir atrast kompromisu, kur abas puses ir apmierinātas, lai gan biežāk nākas samierināties ar skarbo dzīves realitāti, ka visi nav līdz galam apmierināti.
