Jaunā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par pārmaiņu koalīciju, rīt sanāks uz pašvaldības pirmo sēdi un sāks realizēt trešdien parakstīto “Rīcības plānu Rīgai”. Par domes departamentu un kapitālsabiedrību reorganizāciju topošais Rīgas mērs pagaidām runā izvairīgi, taču, vēl oficiāli darbu nesākusi, jaunā koalīcija ķērusies pie gatavošanās otrajam Covid-19 vilnim.
“Pagaidām dosim iespēju strādāt,” jautāts par iespējamajām reorganizācijām Rīgas domes departamentos un kapitālsabiedrībās, saka pašreiz vēl Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis (“Attīstībai/Par!”/Progresīvie). Un piebilst, ka brīdināt par reorganizācijām, pirms tās uzsāktas, nebūtu prāta darbs.
Savukārt topošais vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) uzsver, ka
ar katru dienu pašvaldības jaunajiem darboņiem atklājas jaunas “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” atstātā mantojuma drūmās nianses un lietas, kuru sakārtošanai normāli būtu vajadzīgs gads, ir jāsakārto neiedomājamos tempos.
Piemēram, plānošanas darbs pie transporta infrastruktūras uzlabošanas esot jāpaveic vien dažu nedēļu laikā. Šādos apstākļos reorganizēt, piemēram, Rīgas Satiksmes departamentu nozīmētu tā darba paralizēšanu uz pus gadu.
Taču izmaiņas gan domes departamentos, gan tās kapitālsabiedrībās ir gaidāmas. Tas izriet no “Rīcības plāna Rīgai”. Jaunā Rīgas domes vadība plānā sola padziļināti vērtēt visus pašvaldības departamentus, kapitālsabiedrības un aģentūras.
Līdz 2025. gadam iecerēts arī panākt situāciju, ka izcila pārvaldība vairos rīdzinieku uzticību Rīgas vadībai un demokrātiskajam procesam. Uzlabojumu rezultātā kapitālsabiedrībām būtu efektīvi jāstrādā visu rīdzinieku labā, savukārt pašvaldībai būtu jābūt labai sadarbībai gan ar valsts institūcijām, gan Rīgas metropoles areāla pašvaldībām.
Lai sasniegtu mērķi, topošā domes koalīcija plāno pārskatīt funkcijas un deleģējumus, veikt padziļinātus auditus departamentos, kapitālsabiedrībās un aģentūrās, kā arī vienoties par procedūru vienkāršošanu un caurskatāmības palielināšanu pašvaldībā.
Lai līdz 2025. gadam nodrošinātu plašu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iesaisti apkaimju dzīves organizēšanā, plānots nodrošināt ērtu un pārskatāmu sabiedrības informēšanu ar īsceļiem, atvērtajiem datiem, informāciju par sabiedriskajām apspriešanām un citām sabiedrības līdzdalības formām gan interneta vidē, gan citos veidos.
Šis mērķis paredz arī izveidot jaunu pieeju pilsoniskās sabiedrības, īpaši apkaimju biedrību, iesaistei lēmumu pieņemšanā, kā arī sniegt atbalstu NVO administratīvajos jautājumos, lai stiprinātu to kapacitāti. Vienlaikus paredzēts paplašināt līdzdalības budžetu un plašāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību attīstības priekšlikumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā, kā arī veicināt apkaimju sabiedrisko centru izveidi, izmantojot esošo pašvaldības infrastruktūru (bibliotēkas u.c. ēkas) un nodrošinot papildu telpas. Politiķi vēlas arī vienoties par pieeju sabiedrības integrācijai.
Daudz agrāk par 2025. gadu, kad beigsies augusta beigās ievēlētās Rīgas domes pilnvaru termiņš, jaunajam mēram būs jāatrisina cita problēma. Aizvien drošāka šķiet prognoze, ka otrais Covid-19 vilnis varētu sev līdzi nest arī nepieciešamību Rīgas domei strādāt attālinātā režīmā, taču pašlaik tai nav šādam darbam nepieciešamā instrumenta.
M. Staķis stāsta, ka darbs, lai pašvaldībai šāds instruments būtu, ir jau uzsākts. Programmnodrošinājumu, visticamāk, radīs tas pats uzņēmums, kas ar šo uzdevumu visai veiksmīgi ticis galā Saeimā.
Topošais mērs ir gana drošs, ka ar Rīgas domes nepieciešamību apmierināšanu uzņēmums tiks galā pietiekami ātri, bet M. Staķi satrauc, cik ātri ar tā ieviešanu veiksies Rīgas domes administratīvajam aparātam, kurš jau tagad pierādījis, ka esot pārāk lēnīgs un savā darbībā smagnējs.
