Jānis Lasmanis / Autori

Atmiņā jau pabalējuši notikumi pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kad Vienotības kandidāts Latgales vēlēšanu apgabalā Dzintars Zaķis vai vismaz viņa līdzgaitnieki tika vainoti balsu pirkšanā un negodīgā vēlēšanu rezultātu ietekmēšanā.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) jaunās valdības veidošanas iniciatīvu ņēmušās Jaunās konservatīvās partijas paziņojums, ka tā ar viņiem valdībā nesadarbosies, nav pārsteigums. Taču pieredzējušie zaļzemnieki negrasās padoties un, mīklaini smaidot, atgādina, ka cāļus skaita rudenī.

13. Saeimā iekļuvušās trīs jaunās partijas ne tikai krietni paretinājušas līdzšinējo varas partiju sarakstus, bet arī pilnībā no parlamenta izstūmušas divas politiskās organizācijas. Viena no tām vēl negrasās mest plinti krūmos, bet par otras nodomiem iegūt ziņas neizdodas.

Nule kā Saeimā ievēlētā Jaunā konservatīvā partija, kas uzņēmusies iniciatīvu jaunās valdības veidošanā, tikusies ar pārējiem diviem politiskajiem spēkiem, kas parlamentā iekļuvuši pirmo reizi. Šodienas tikšanās tai būs grūtākas, jo būs jāstājas pretim pieredzējušajām vēl strādājošās koalīcijas partijām. Arī Nacionālo apvienību, kurās rindās priekšvēlēšanu cīņās uzkurtās dusmas pret konservatīvajiem i nedomā rimt. Šodien Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirmo reizi pēc vēlēšanām plāno tikties ar Nacionālo apvienību, Zaļo un zemnieku savienību un Jauno Vienotību. Jau tagad droši var prognozēt, ka vismaz publiskajā telpā nonāks vien neizteiksmīga informācija par to, ka partijas savstarpēji iepazinušās ar potenciālo partneru programmatiskajiem uzstādījumiem un gaida, kad JKP uzsāks sarunu otro raundu, kurā jau skaidrākām jākļūst topošās valdības aprisēm.

Priekšvēlēšanu cīņu un savstarpējo ķīviņu laiks pagājis, un Saeimā iekļuvušās partijas sākušas strādāt pie jaunas valdības veidošanas. Līdzšinējās koalīcijas partijas diplomātiski norādījušas, ka ar šo uzdevumu jātiek galā KPV LV un Jaunajai Konservatīvajai partijai – kādai no tām jāpierāda spēja savam projektam gūt Saeimas vairākuma atbalstu. KPV LV uzskata, ka premjera nomināciju pelnījis tās kandidāts, bet konservatīvie pat neuzstāj, ka premjera amats pienākas viņiem.

Vēl viens pārstāvis no par Olšteina sešnieku dēvētās grupas, kas Zatlera Reformu partiju pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām pameta tikai pāris dienas pirms 11. Saeimas pirmās kopā sanākšanas, netieši parūpējies, lai Latvijas politiku pamestu tās smagsvars. Ja 12. Saeimā bez mandāta gandrīz palika Solvita Āboltiņa, tad šajās vēlēšanās pirmais aiz strīpas palicis ilggadējais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis.

Sekojot vilinošiem solījumiem un dāvātajām cerībām par bezrūpīgāku ikdienu jau rīt vai sliktākajā gadījumā nākamajā vasarā, Latvijas pilsoņi jau atkal pārdalījuši varu par labu jaunajiem politiskajiem spēkiem. Saskaņā ar 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem varas pozīcijas zaudējušas līdzšinējās koalīcijas partijas, taču jaunpienācējiem bez tām izveidot koalīciju neizdosies.

Ja piepildītos kaut populārāko partiju sapņi par to, cik mandātu vēlētājs tām uzticēs nākamajā Saeimā, deputātiem ar steigu vajadzētu ķerties klāt nākamajiem Satversmes grozījumiem, lai pretēji dažviet izskanējušajām domām par Saeimas deputātu skaita samazināšanu to palielinātu. Taču statistika ir nepielūdzama, un eksperti lēš, ka drošas par iekļūšanu Saeimā un tai atvēlētajiem 100 mandātiem var būt tikai piecas partijas.

Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums grozīt Satversmi, lai valsts prezidenta ievēlēšanu uzticētu tautai, pirmo pārbaudījumu komisijās nav izturējis. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo ierosinājumu noraidījusi.

Šonedēļ noritēs pēdējā 12. Saeimas sēde pirms vēlēšanām, kurā politiķi iekļāvuši vairākus likumprojektus ar jau iepriekš droši prognozējamu nākotni, taču tie deputātiem ļaus līdz maksimumam izmantot Saeimas sēdēm tradicionāli pievērsto mediju uzmanību, kas ar aģitācijas likumu ierobežotajā priekšvēlēšanu laikā ir vērtīgs aktīvs.

Kopumā uz 13. Saeimas 100 deputātu mandātiem pretendē 1461 kandidāts jeb 14,6 deputāti uz vienu Saeimas mandātu. Taču sīvākā cīņa izvērsusies vēsturiski Saskaņai un tās priekštečiem labvēlīgāk noskaņotajā vēlēšanu apgabalā Latgalē. Tajā uz vienu no šim vēlēšanu apgabalam atvēlētajiem 14 mandātiem pretendē 15,5 deputāti.

Ņemot vērā, ka gandrīz trešdaļa vēlētāju joprojām nav izlēmuši, par ko balsot, pilsoņu politisko simpātiju ainu precīzi grūti konstruēt. Jo vairāk tādēļ, ka par dažu partiju atbalstīšanu var izpelnīties sabiedrības skaļākās daļas nopēlumu, taču vispārīgu priekšstatu par Saeimas vēlēšanu rezultātiem sniedz Latvijas faktu veiktā aptauja, kas liecina, ka arī septembrī trīs populārāko partiju trijotne saglabājusi savas pozīcijas – Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienība un KPV LV.

Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai atklāti iestājoties pret Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanu, Saeimas atbildīgā komisija tomēr apņēmusies pieņemt attiecīgo likumu vēl līdz Saeimas vēlēšanām. Pastāv gan uzskats, ka likumprojekts ir nepilnīgs, jo bez uzmanības atstāj komunistiskās partijas lomu totalitārajā padomju režīmā, taču šis viedoklis tiek kritizēts kā mēģinājums aizkavēt čekas kartotēku publicēšanu.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca panākusi, ka vismaz pirmajā lasījumā tās likumā Saeima apstiprinās arī preambulu, kurā baznīca atzīta par vienīgo starpkaru LELB pēcteci. Tiesa, arhibīskaps Jānis Vanags apliecina, ka tālākajos lasījumos viņa vadītā baznīca piekāpsies Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas un tai netīkamo no likumprojekta dzēsīs.

Pretēji populārajam viedoklim, ka pienākumam ievēlēt Valsts prezidentu pietiekami nobriedusi nav sabiedrība, eksperti uzskata, ka ar šo uzdevumu sabiedrība tiktu galā godam, taču šādām izmaiņām nav gatavi paši politiķi. Stīvējoties ap Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, politiķi bieži piesauc ģeopolitisko situāciju, kurā pastāvot ļoti augsts risks, ka viegli ietekmējamā sabiedrība ievēlēs kādu prokremlisku kandidātu, tādējādi ne tikai mainot valsts ārpolitisko kursu, bet pēc būtības apdraudot arī tās suverenitāti. Savukārt tie, kas pauž uzticību sabiedrības prasmei atšķirt graudus no pelavām, uzdod retorisku jautājumu – kāpēc sabiedrība ir pietiekami gudra, lai ievēlētu Saeimu, bet to par muļķi dēvē Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā?

Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas publicēšanu internetā nu var novērst tikai brīnums, piemēram, deputātu pēkšņa amnēzija, kā rezultātā tie aizmirst pie durvīm klauvējošās vēlēšanas. Saeima ceturtdien otrajā lasījumā apstiprināja publicēšanu paredzošo likumprojektu.

Nacionālās apvienības un Vienotības virzītais priekšlikums ar likumu noteikt, ka vismaz 20% no radiostaciju pārraidītās mūzikas jābūt latviešu valodā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu nav guvis – tas pagaidām atstāts bez virzības. Vai priekšlikumu tomēr virzīt tālāk, būs jālemj jau nākamajam Saeimas sasaukumam.

Piespiesti likvidēt savu banku – ABLV lielākie akcionāri izsludinājuši miljonu eiro lielu fondu, kurš tiks izmaksāts cilvēkiem, kas spēs sniegt ziņas par amatpersonām un citiem baņķieriem, kuri, tirgojoties ar ietekmi, mēģinājuši modificēt procesus finanšu sistēmā.

Pametot Vienotības rindas, lai kandidētu premjerministra amatam no partiju apvienības Attīstībai/PAR!, Artim Pabrikam vajadzēja izstāties arī no Eiropas Tautas partijas, kuras grupā viņš darbojas Eiroparlamentā, taču sev vien zināmu iemeslu dēļ viņš nevēlas to darīt. Savukārt uz savu kārtu iekļauties vienā no ietekmīgākajām Eiropas Savienības partijām gaida Zaļo un zemnieku savienība, un nu kļuvis skaidrs, ka Vienotība, visticamāk, nespēs likt šķēršļus jauna partnera uzņemšanai.

Vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti jau atvērtajā Satversmē pievienojuši priekšlikumus, kas paredz jau nākamo Valsts prezidentu izraudzīties, balsojot pilsoņiem, ne Saeimas deputātiem. Taču, pretēji iecerei par prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, šim priekšlikumam deputāti nesteidz paust atbalstu.

Kamēr sevi par labēji centriskajām dēvējošās partijas ar priekšvēlēšanu aģitāciju pievērsušās rietumvalstīs dzīvojošajai diasporai, un šodien populārāko partiju pārstāvji piedalīsies debatēs Londonā, Krievijā dzīvojošajai diasporai, šķiet, pievērsusies tikai Saskaņa. Turklāt tā apgalvo, ka uzrunāt savu vēlētāju Rietumos tai traucē Ārlietu ministrija.

Par spīti jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Jēkaba Straumes centieniem, informācijas noplūdes no biroja nav apstādinātas. Tiesa, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pēdējās informācijas noplūdes kontekstā apgalvo, ka sākotnēji pieļautajam, ka tajā iesaistīts premjers un biroja vadītājs, nav pamata.