Jānis Lasmanis / Autori

Trešdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis atkārtoti noraidījis par dalību Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa apžēlošanas lūgumu, bet šodien Saeimas gaiteņos jau tiks vākti paraksti likumprojektam par 13. janvāra dalībnieku amnestiju, to Neatkarīgajai apliecināja Nacionālo apvienību pārstāvošā iniciatīvas autore Janīna Kursīte-Pakule.

Vairākums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā strādājošo deputātu ir pilni apņēmības panākt, lai Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publicēšana sāktos jau pirms 18. novembra. Iecerēts publicēt arī tādu informāciju, no kuras Satversmes aizsardzības birojs nevēlas šķirties.

Par spīti vispārizplatītajam stereotipam, ka Artusa Kaimiņa dibināto partiju KPV LV atbalsta uz revanšu orientēts vēlētājs, socioloģiskā aptauja liecina, ka viņš starp pārējo partiju elektorātu nebūt nav agresīvāk noskaņotais.

Nacionālā apvienība, kura, pēc jaunākajiem reitingiem, ir ceturtā populārākā partija, paziņojusi savus kandidātus ministru amatiem. Partiju pārstāvošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nominēta aizsardzības ministra amatam, kas nozīmē, ka viņa gatava pamest lēmējvaru, lai iemēģinātu savu roku izpildvarā.

Priekšvēlēšanu labākajās tradīcijās, dažiem pēkšņi mainot ilggadēju pozīciju, parlamentārieši ceturtdien pirmajā lasījumā apstiprināja Satversmes grozījumus, ar kuriem Valsts prezidenta vēlēšanas kļūs atklātas.

Par spīti darba devēju un opozīcijas iebildumiem, likumdevējs pirmajā lasījumā apstiprinājis likumprojektu, ar kuru turpmāk iecerēts darba devējiem aizliegt pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Līdz ar šo ieceri Darba likumā iekļauts arī grozījums, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās strādājošajiem nedrīkstēs prasīt tādu valodu zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Paredzēts, ka valdība noteiks to amatu un profesiju sarakstu, uz kurām šī likuma norma neattieksies.

Nākotnē, ja neiejauksies oktobrī ievēlētā 13. Saeima, ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentiem ikviens interesents varēs iepazīties internetā. Šādu konceptuālu lēmumu trešdien vienbalsīgi pieņēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti. Tikmēr pret dokumentu publicēšanu iebilst gan bijušie drošības dienestu vadītāji, gan kultūras darbinieki, kuru aicinājumam jau sekojusi Saskaņas Saeimas frakcija.

Absolūts Latvijas iedzīvotāju vairākums vēlētos, lai pēc 13. Saeimas vēlēšanām pie varas nāktu ar to līdz šim nesaistīti cilvēki. Eksperti uzskata, ka šāda neprātīga vēlme var ienākt prātā tikai pie stabilitātes un relatīvi labas dzīves jau pieradušai sabiedrībai.

Administratīvā apgabaltiesa noraidījusi Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu svītrot viņu no vēlēšanu saraksta.

Publiskajā telpā nonākušie KPV LV līderiem neglaimojošie telefonsarunu ieraksti partijas atbalstītājus, visticamāk, neietekmēs, ir pārliecināti eksperti. Tomēr tie izgaismo organizācijas smadzeņu centra izstrādāto metodiku varas iegūšanai – par spīti publiskajai retorikai sadarboties ar jebkuru partiju, lai tikai tiktu pie varas.

Trīsas par elektorāta un tiesībsargājošo iestāžu labvēlību. Šādi varētu raksturot tās 33 dienas, kuras politiķiem jāaizvada līdz vēlēšanu dienai. Ņemot vērā, ka šonedēļ darbu atsāk Saeima un no atvaļinājumiem atgriezusies arī lielākā daļa vēlētāju, tiek gaidīts, ka priekšvēlēšanu cīņas kļūs vēl asākas, un nav izslēgts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vai Valsts ieņēmumu dienests nāk klajā ar priekšvēlēšanu laikā politiķus gremdējošu informāciju.

Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija pieņems lēmumu par to, vai Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka ir svītrojama no Saeimas deputātu kandidātu saraksta, septiņus komisija jau atzinusi par svītrojamiem, bet vēl četriem atgādinājusi, ka tie kandidējot, iespējams, aizmirsuši, ka savulaik sadarbojušies ar LPSR Valsts drošības komiteju jeb čeku.

Apzinoties, ka Eiropas Savienības un Lielbritānijas sarunas par Brexit var nokļūt strupceļā, Lielbritānija labprāt vēlētos, lai veselības aprūpē strādājošie Latvijas valstspiederīgie paliktu Lielbritānijā arī pēc tam, kad šī valsts pametīs Eiropas Savienību (ES).

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi visu partiju iesniegtos vēlēšanu sarakstus, izlozēti arī šo sarakstu kārtas numuri, taču ne visiem sarakstos iekļautajiem deputātiem lemts nonākt vēlēšanu biļetenos. Jau pirms sarakstu reģistrēšanas tika izbrāķēti vairāki desmiti gribētāju, un vēl nav zināms, cik daudziem deputātiem pēc vēlēšanām savs mandāts būs jānoliek.

Aizvien biežāk partijas, uzrunājot vēlētāju, runā par nepieciešamību politikā aktīvāk iesaistīt jauniešus. Dažas pat maina nosaukumu, vedinot domāt par jauniešu īpatsvara pieaugumu, taču realitātē vidējais Saeimas deputāta kandidāts kļūst vecāks. To iespējams skaidrot gan ar sabiedrības novecošanu, gan politiķu slikto reputāciju, kas atbaida jaunu kadru iesaistīšanos.

Kas jāizdara, lai pārliecinātu valsts iedzīvotājus vairoties, gandrīz dubultojot dzimstību? Aktiera Artusa Kaimiņa dibinātajai partijai KPV LV šķiet, ka tai uz šo jautājumu ir atbilde – atliek vien likvidēt koalīcijas padomi un uz pusi samazināt ministriju skaitu. Ar šādu pārliecību partija Centrālajā vēlēšanu komisijā pirmdien iesniedza savu sarakstu 13. Saeimas vēlēšanām.

Šajās Saeimas vēlēšanās viens no interesantākajiem dueļiem būs starp mūžīgo opozicionāri Saskaņu, kas izmisīgi cenšas lauzt stereotipus par sevi kā krievvalodīgā elektorāta partiju, un Latvijas Krievu savienību, kas aizsākto izglītības sistēmas reformu vēlas izmantot, lai reanimētu panīkušo politisko spēku.

Vēl vairāk uzspodrinot jau tā priekšvēlēšanām uzposto ancuku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegusi pārsteigumus nenesošu vēlēšanu sarakstu. «Mums, visticamāk, būs jāturpina vadīt valsti,» iepazīstinot ar partijas programmu, teica premjerministrs un ZZS kandidāts šim amatam arī nākamajā Saeimas sasaukumā Māris Kučinskis.

Trešdien vēlēšanām oficiāli pieteikušās vēl divas partijas – Latvijas Reģionu apvienība un Attīstībai/PAR. Abu organizāciju maku biezums ievērojami atšķiras, taču optimisms, ar kādu tās gaida vēlēšanu rezultātus, ir līdzvērtīgs.

Sakritības vai likumsakarības dēļ, bet, pēc jaunāko partiju reitingu publiskošanas, KPV LV piesaistījusi vairākus partijas biedrus, kas vismaz daļēji var atšķaidīt populāro uzskatu, kas apšauba partijas intelektuālo kapacitāti. Spēcīgākais jaunpienācējs ir Didzis Šmits. Tiesa, viņa attieksme par iespējamo sadarbību ar Saskaņu vairo ticamību versijai, ka pārsteidzošas veiksmes gadījumā KPV LV ar šo politisko spēku varētu sadarboties valdības ietvaros.

Partijas integritāti savulaik krietni papluinījušajiem Andrejam Judinam un Intam Dālderim pagātnes grēki, šķiet, piedoti. Abi politiķi, kas savulaik pameta Vienotību, lai dibinātu partiju Kustība PAR!, atraduši vietas arī Jaunās Vienotības vēlēšanu sarakstos, turklāt ne no tām sliktākajām. Abi politiķi katrs savā vēlēšanu apgabalā kandidēs ar ceturto kārtas numuru.

Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija turpinās pieņemt partiju sarakstus 13. Saeimas vēlēšanās. Ja visas partijas, kas saņēmušas piekļuves tiesības darbam ar CVK kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammu, iesniegs savus sarakstus, šajās vēlēšanās piedalīsies 17 partijas un partiju apvienības jeb par četrām vairāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Taču pagaidām iesniegti tikai divi – Jaunās konservatīvās partijas un Rīcības partijas saraksti. Interesanti, ka konservatīvo sarakstā iekļauti visi Rīgas domē ievēlētie politiķi.