Jānis Lasmanis / Autori

Nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu Kerčas šaurumā, Saeimas Ārlietu komisija izvēlējās maigāko no likumdevējam iespējamajām reakcijas formām – tiks pieņemts komisijas, ne visas Saeimas ziņojums. Komisijas vadītājs Rihards Kols gan apsver iespēju ziņojumu virzīt arī parlamentā.

«Tu domā par ātru, mans draugs, augs lēnāk mans bērns, kad augs [..],» ar šiem Imanta Ziedoņa vārdiem Valsts prezidenta virzītais premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems varētu aizstāt savu aicinājumu, nesteidzināt viņu valdības veidošanas procesā. Tas patiešām solās būt lēnīgs, taču ne pārlieku garlaicīgs. Jau pirmā partiju tikšanās noslēgusies ar zināmu A. Gobzema uzvaru – viņš pie viena sarunu galda spējis noturēt Zaļo un zemnieku savienību un Jauno konservatīvo partiju.

Neraugoties uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša brīdinājumu par risku, ka premjerministram var nebūt tiesības iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu uzticējis Aldim Gobzemam. Arī viņam šim uzdevumam dotas tikai divas nedēļas, kurās būs jāmēģina samierināt Jauno konservatīvo partiju un Zaļo un zemnieku savienību.

Divas nedēļas pēc 13. Saeimas darba sākšanas parlamentārieši beidzot apstiprinājuši visu 16 Saeimas pastāvīgo komisiju vadību, taču tas nenozīmē, ka visas komisijas sāks pilnvērtīgi strādāt. Uz vairākiem mēnešiem varētu tikt bremzēts divu Saeimas komisiju darbs.

Ja nav mainījušies Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa plāni, šodien viņš pie sevis uzņems no sākotnējā kandidātu saraksta atlikušos divus potenciālos premjerministrus – Aldi Gobzemu un Arti Pabriku, no kuru plāniem par valdības sastāvu lielā mērā atkarīgs arī tas, kuram tiks uzticēta Saeimas komisiju vadība. Savukārt komisiju sastāvu Saeima ieplānojusi apstiprināt jau šodien.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis oficiāli atsaucis savu rīkojumu, ar kuru viņš premjerministra amatam nominēja Jauno konservatīvo partiju pārstāvošo Jāni Bordānu, un vienlaikus devis partijām laiku apdomāties, lai uzreiz pēc svētkiem tās jau atkal sauktu pie sevis. Prezidents gan ir apskaužamā situācijā, jo no diviem atlikušajiem kandidātiem tikai vienam jau tagad ir vērā ņemams atbalsts Saeimā.

Uz fiskālā sēkļa strandējušo Jāņa Bordāna valdības modeli nevienam tā arī necenšoties glābt, Jaunā konservatīvā partija zaudējusi izredzes vadīt Ministru kabinetu. Savukārt starp konservatīvajiem liktenīgajiem negaisa mākoņiem izspraucies gaismas stariņš uzsmaidījis Zaļo un zemnieku savienībai, par kuras atgriešanos valdības veidošanas sarunās jau atkal nevairās runāt trīs sevi par latviskiem dēvējošie politiskie spēki.

Šodien Jaunā konservatīvā partija, kuras līderim Jānim Bordānam, lai izveidotu valdību, atlikušas vien desmit dienas, tiekas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, lai izskaidrotu savu redzējumu par valdības darāmajiem darbiem. Vairums potenciālo partneru pagaidām skaidru atbalstu viņa valdībai nepauž, taču pats J. Bordāns ir optimistisks un uzskata, ka jau parīt būs skaidrs, vai viņa veidotajai valdībai ir atbalsts Saeimā.

Lēnīgā jaunās valdības veidošana radījusi kopš neatkarības atgūšanas nebijušu precedentu – jaunā Saeima, aizbildinoties ar joprojām miglainajām koalīcijas aprisēm, pilnvērtīgu darbu nesāks līdz 20. novembrim. Tiesa, Jaunā konservatīvā partija aktīvi uzsākusi konsultācijas ar potenciālajiem partneriem un dažos jautājumos jau jūtams, ka tā, lai valdība gūtu atbalstu, gatava atkāpties no dažām savām sākotnējām iecerēm.

Valsts prezidenta nomināciju premjerministra amatam ieguvušajam Jaunās Konservatīvās partijas priekšsēdētājam Jānim Bordānam jau tā sarežģīto jaunās valdības veidošanas procesu vieglāku nepadarīja līdz šim uzticamākais sabiedrotais – KPV LV līderis Aldis Gobzems, kurš īsi pēc prezidenta paziņojuma asi kritizēja potenciālo koalīcijas partneri Attīstībai/Par!, kuras veidotā valdībā partija nekādi nespētu strādāt.

Šodien uz pirmo sēdi pulcēsies 13. Saeimā ievēlētie simt deputāti, no kuriem tikai trešdaļa strādājusi arī 12. Saeimā. Interesanti, ka visstabilākais ir bijis nesen par Jauno Vienotību sevi nosaukušā politiskā spēka sniegums – tā frakcija ir vienīgā, kurā visi strādājošie deputāti darbojušies arī 12. Saeimas pilnvaru laikā.

Šī jaunievēlētajai 13. Saeimai būs īpaša nedēļa, jo jau rīt tai vajadzētu ievēlēt savu prezidiju, bet parīt Valsts prezidents Raimonds Vējonis varētu nosaukt premjerministra amata kandidātu. Kuram no trijiem kandidātiem prezidents uzticēsies, pašlaik grūti prognozēt, savukārt Saeimas prezidija vadītāja amatam tiek minētas tikai divas kandidatūras – 12. Saeimu vadošā Ināra Mūrniece un Jaunās Konservatīvās partijas kandidāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Jau nākamnedēļ uz savu pirmo sēdi pulcēsies 13. Saeima, lai nākamajos četros gados vismaz censtos pierādīt, ka priekšvēlēšanu solījumi nav vien tukši vārdi, kurus, apsēžoties deputāta krēslā, var aizmirst. Savukārt aizejošā Saeima un tie 65 deputāti, kuri netika pārvēlēti, atmiņā paliks ne tikai ar vēl nepieredzētiem skandāliem, bet arī ar stratēģiskiem lēmumiem, kas virzīs valsts attīstību arī daudzu nākamo Saeimas sasaukumu laikā.

Rīt 12. Saeima pulcēsies uz savu pēdējo sēdi, lai jau nākamajā otrdienā Saeimas namā svinīgo solījumu dotu un Saeimas prezidiju ievēlēt mēģinātu jaunā – 13. Saeima. Taču par spīti prezidenta lūgumam pasteigties ar valdības veidošanu, šis process nav pavirzījies uz priekšu. Vienīgi Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns aizvien vairāk distancējas no potenciālajiem koalīcijas partneriem.

Trīs potenciālie premjerministra amata kandidāti rīt izsaukti uz tepiķa pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, kas uzskata, ka 13. Saeimā ievēlēto partiju sarunas par nākamās valdības aprisēm un tai darāmajiem darbiem ir neapmierinošas. Partijas šādam apgalvojumam nevēlas piekrist un vienlaikus meklē kompromisus ar partneriem, kā atkāpties no saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

Pielāgojot Valsts prezidenta vēlēšanu likumu Satversmes grozījumiem, kas paredz prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, Saeima noraidīja bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja, 13. Saeimā neievēlētā deputāta Gunāra Kūtra priekšlikumu, ar kuru prezidenta amats tiktu liegts juristam un Satversmes preambulas tēvam Egilam Levitam.

Jaunajā Saeimā neiekļuvušais 12. Saeimas deputāts Jānis Klaužs uzskata, ka viņam neveiksmīgajos vēlēšanu rezultātos vainojama viņa iestāšanās par kristīgajām vērtībām, bet vēlēšanu rezultāti mainīti Centrālās vēlēšanu komisijas datu sistēmā, kuru apkalpo, viņaprāt, aizdomīgs uzņēmums.

Kaut arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis mudinājis 13. Saeimā ievēlētās partijas par jauno koalīciju vienoties pēc iespējas ātrāk, divas nedēļas pirms jaunās Saeimas pirmās sanākšanas nekas neliecina, ka partijas līdz tam laikam spēs izpildīt prezidenta lūgumu. Pagaidām tiek spriests par ekspertu grupu veidošanu, kurām būtu jāvienojas par nākamās valdības darbu.

Par spīti acīm redzamām simpātijām starp dažām 13. Saeimā ievēlētajām partijām, to līderi noliedz, ka jaunās valdības veidošanas gaitā tiek veidoti partiju bloki. Vienlaikus kļūst skaidrs, ka Jaunās Konservatīvās partijas iecere ārpus valdības laivas atstāt Zaļo un zemnieku savienību tai pašai var draudēt ar nokļūšanu opozīcijā.

Rīt Valsts prezidents sāks uzņemt 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjus, taču, par spīti pārsteidzīgajam Jaunās konservatīvās partijas valdības sastāva piedāvājumam, skaidrības, kāds varētu izskatīties nākamais Ministru kabinets, kļuvis mazāk. Otrreiz tiekoties ar KPV LV, Jāņa Bordāna vadītie konservatīvie atsakās runāt par savu piedāvājumu, kamēr KPV LV stūrgalvīgi atkārto, ka par amatiem tā nerunās.

Jaunās valdības veidošanas iniciatīvai nonākot KPV LV rokās, pielaidīgāka kļuvusi Jaunās konservatīvās partijas atraidītā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Pretēji līdzšinējai pozīcijai, ZZS sarunās ar otru vēlētāju lielāko atbalstu guvušo partiju piekritusi tās iecerei likvidēt koalīcijas sadarbības padomi un administratīvi teritoriālajai reformai, kuras rezultātā plānots samazināt pašvaldību skaitu. Solīti pretim zaļzemniekiem spērusi arī KPV LV, kas no sarunu telpas nav izraidījusi 13. Saeimā neievēlēto ZZS Saeimas frakcijas līderi Augustu Brigmani.

Jāņa Bordāna dibinātā Jaunā konservatīvā partija, kas uzreiz pēc vēlēšanām uzņēmās jaunās valdības veidošanas iniciatīvu, šķiet, to zaudējusi. Tagad iniciatīvu pārņēmusi Artusa Kaimiņa vadītā KPV LV, kas atteicās piedalīties J. Bordāna vadīto sarunu otrajā raundā un kritizē potenciālos sabiedrotos par nevajadzīgu steigu.