Juris Paiders / Autori

Tieši pirms 75 gadiem, 1945. gada 2. septembrī, Japānas valdība parakstīja kapitulācijas aktu un Otrais pasaules karš beidzās arī Āzijas un Klusā okeāna daļā.

Šī gada ierobežojumi ļoti būtiski ietekmēja tūrisma iespējas. Ņemot vērā to, ka dažādās zemēs bija ļoti atšķirīgi epidemioloģiskie ierobežojumi, tūrisma braucienu piedāvājumā parādījās arī pilnīgi jaunas iespējas. Viens no šādiem maršrutiem bija kruīza braucieni no Rīgas uz Ālandu salām.

Tieši pirms 75 gadiem 1941. gada 2. septembrī Japānas valdība parakstīja kapitulācijas aktu un Otrais pasaules karš beidzās arī Āzijā un Klusajā okeānā. Taču Eiropā lielākās Otrā pasaules kara problēmas tika atrisinātas jau labu laiku iepriekš, bet Āzijā starp vairākām karojošajām valstīm vēl nav panākta vienošanās par miera līgumu. Šīs iesaldētās problēmas var kļūt īpaši aktuālas, jo arvien izteiktāk iezīmējas ASV un Ķīnas konflikts, kas jebkurā brīdī var saasināties. Pieaugot saspīlējumam starp Ķīnu un ASV, neatrisinātie Otrā pasaules kara jautājumi var paplašināt konflikta ģeogrāfiju un iesaistīt tajā arī citas valstis.

Salīdzinot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus ar 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultātiem Rīgas velēšanu apgabalā, var secināt, ka visvairāk savus atbalstītājus zaudējusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, KPV LV un JKP, bet vislabāk savu atbalstītāju skaitu divu gadu laikā ir izdevies palielināt “Attīstībai/Par!” un “Jaunajai Vienotībai”.

Atbilstoši SIA “Latvijas Fakti” pagājušajā nedēļā veiktajai aptaujai, visticamāk, ka 5% barjeru Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pārvarēs Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” (AP/PRO), Latvijas Krievu savienība, “Jaunā Vienotība” (JV), “Gods kalpot Rīgai” (GKR), “Jaunā Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) saraksts. Visticamāk, ka Rīgas domē neiekļūs Jaunā konservatīvā partija, “Alternative”, KPVLV, kā arī mazākas partijas.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA “Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts” valdes priekšsēdētāja, pedagoģijas zinātņu doktore (LU, 2003) Ņina Linde.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Armēnijas vēstnieks Latvijā Tigrans Mkrtčjans

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild “Huawei Technologies” viceprezidents kiberdrošības un privātuma nodrošināšanas jautājumos Mika Laude.

2020. gada 4. augusta vakarā Libānas galvaspilsētas Beirūtas ostas noliktavā eksplodēja 2,75 tūkstoši tonnu amonija nitrāta. Sprādziena laikā un tā izraisītajos ugunsgrēkos gāja bojā vismaz 135 cilvēki, bet vairāk nekā 5000 cilvēki tika ievainoti, savukārt, sagrūstot dzīvojamajām ēkām, bez pajumtes palika 300 000 Beirūtas iedzīvotāju.

Atbilstoši Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas paziņojumam šogad jūnijā ir sasniegts absolūts rekords pēc FID iesaldēto līdzekļu apjoma. Jūnija pirmajā pusē vien banku kontos tika iesaldēti 94,25 miljoni eiro. Kopumā no 2020. gada 1. janvāra līdz jūnija vidum Finanšu izlūkošanas dienests iesaldēja 283,39 miljonus eiro, kā arī trīs seifus un 30 nekustamos īpašumus.

Šajā nedēļā bija vēl viens svarīgs datums, kuru mūsdienu Latvijā vairs īpaši neizceļ. 22. jūnijs ir diena, kurā 1941. gadā Latvijas teritorijā ienāca karš. Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī, bet karadarbība Latvijas teritoriju tieši neskāra.

Uz Neatkarīgās jautājamiem atbild Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņguaņs (Liang Jianquan).

Globālās pandēmijas laikā tiek izteiktas dažādas versijas par Covid-19 izcelsmi. Viena no versijām vēsta par Covid-19 mākslīgo izcelsmi, proti, attiecīgais vīruss ir laboratorijās radīts bioloģisks ierocis. Bioloģisko ieroču vēsturi apskatījām Neatkarīgās 24. maija numurā, bet šoreiz par visbīstamākajiem bioloģiskajiem ieročiem un to lietošanas sekām.

Globālās pandēmijas laikā tiek izteiktas dažādas versijas par Covid-19 izcelsmi. Viena no versijām ir par vīrusa mākslīgo izcelsmi, proti, attiecīgais vīruss ir laboratorijās radīts bioloģisks ierocis, kas apzināti ir izlaists (vai arī nejauši izsprucis brīvībā). Šādām bažām ir zināms vēsturisks pamats, jo pirms visaptverošā bioloģisko ieroču aizlieguma stāšanās spēkā 20. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā notika daudzi un dažādi eksperimenti ar ļoti bīstamiem slimību izraisītajiem (tostarp arī ar gripas vīrusiem), bet efektīvākie slimību kompleksi bija iekļauti vairāku valstu bruņojumā.

Pēc 19. marta uzrunas nācijai, kurā Francijas prezidentes Emanuels Makrons Francijā noteiktos ierobežojumus salīdzināja ar karu, viņš izpelnījās Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas aizrādījumu par pārāk sakāpinātas leksikas lietošanu. Patiešām, vai Francijā un daudzviet citur noteiktos ierobežojumus var salīdzināt ar tiem ierobežojumiem, kādi tiek noteikti kara laikā? Dažādās ES dalībvalstīs ierobežojumu režīmi ir visai atšķirīgi. Cik lielā mērā jau esošie noteiktie ierobežojumi – robežu slēgšana, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, publisko pasākumu aizliegšana, mācību iestāžu darbības apturēšana utt. – ir raksturīgi tikai kara laikam?

Uz Neatkarīgās jautājumiem (intervija notika attālināti) atbild CBB Konsultāciju birojs partnere un valdes locekle Lienīte Caune.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Lian Dzjaņcjuaņ (Liang Jianquan).

Dzīvās dabas daudzveidība ir iespējama tāpēc, ka dzīvā daba atrodas ciešā un vienotā savstarpējā vielu aprites sistēmā. Vienkāršotā veidā šo savstarpējo saistību var paskaidrot ar attiecībām starp augiem un dzīvniekiem.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Jana Hinkova (Jana Hynková).

Uz Neatkarīgās jautājamiem atbild Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņguaņs.