Juris Paiders / Autori

Pagājušajā nedēļā ASV atkal tika atkal izvirzīts jautājums par to, ka varētu pilnībā atslepenot ASV Kongresa ziņojumu par 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Neilgi pēc terora aktiem Kongresa deputātu izmeklēšanas komisija mēģināja noskaidrot, vai terora akti bija novēršami un cik liela ir ASV slepeno dienestu vaina par tik milzīga mēroga traģēdijas nenovēršanu. 2003. gadā Kongresa izmeklēšanas komisijas ziņojums tika publiskots, bet no 800 lappusēm 28 tika pašķirts slepenības statuss. Jautājums, kas ik pa laikam uzvirmo ASV, – vai vajadzētu nodot atklātībai arī ziņojuma slepeno daļu. Kas tad ir lielākais noslēpums ASV 21. gadsimtā?

6. aprīlī Nīderlandes vēlētāji ar ievērojamu balsu pārsvaru referendumā noraidīja Eiropas Savienības sadarbības līgumu ar Ukrainu. Referendumā piedalījās pietiekami liels balsotāju skaits, lai referendums tiktu atzīts par notikušu.

Pasaulē ir uzvirmojis kārtējais atmaskojumu skandāls. Šoreiz ir noplūdināti miljoniem dokumentu no kādas Panamas juridiskās firmas.

Kā liecina publiskotie Eiropas Parlamenta pasūtītie institūta RAND Europe pētījuma rezultāti, korupcija Latvijai varētu izmaksāt līdz pat 5 miljardiem eiro gadā. Tiek apgalvots, ka «korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 13,16 līdz 19,24% iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir no 3,4 līdz 5,08 miljardiem eiro».

Izskatās, ka Briseles lidostas un metro nogalinātie un sakropļotie ir ārkārtīgi labs tramplīns, lai to izmantotu dažādu riskantu politisku ideju bīdīšanai. Pēc kārtējā neģēlīgā nozieguma vairākums ļaužu instinktīvi vēlas, lai varas iestādes nekavējoties demonstrētu enerģisku rīcību, lai tiktu ātri un taisnīgi sodīti vainīgie. Tāpēc tiek izplatītas un arī kāri tvertas ziņas par aizturēto skaitu, bet informācija, ka lielāko daļu no aizturētajiem jau pēc mirkļa atbrīvo, globālie mediji īpaši neatspoguļo.

Redakcijā vērsās kāda lasītāja, kura pauda sašutumu par to, ka Latvijas likumdevēji visus Latvijas iedzīvotājus sadalīja divās grupās. Ir skaitliski neliela, privileģēta grupa, kuras labā tiek pakārtoti likumi, un tad ir beztiesīgā grupa – iedzīvotāju lielākā daļa, kur tiek regulāri apkrāpti ar likumdevēju izstrādātām netaisnīgām shēmām. Šāda politika izpaužas attieksmē, ka tiesiskā paļāvība tiek atzīta tikai kā nekustamo īpašumu, spekulantu un visdažādāko afēristu privilēģija. Īpaši ciniski vienkāršo ļaužu pazemošana un viņu tiesību ignorēšana izpaužas piespiedu nomas gadījumā.

Kultūras ministrijas paspārnē ir izveidota darba grupa «priekšlikumu sagatavošanai normatīvā regulējuma izstrādei par pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu nepiedalīšanos reklāmas tirgū un sabiedrības informēšanas pienākuma īstenošanu».

Vācijas politiskais spektrs vienkāršoti izskatās šāds. Ir divi galvenie politiskie spēki – vadošais ir partiju bloks, kuriem nosaukumā ir piekabināts vārds «kristīgais», tad ir opozīcija: politisks spārns, kas savā nosaukumā lieto sociāldemokrātu vārdu.

Pagājušajā nedēļā daudzi, kuri ir cieši piezīdušies pie Rail Baltica projekta naudas plūsmas, kaunināja satiksmes ministru Uldi Auguli, kas izteicās, ka gadījumā, ja Rail Baltica projektam nebūtu tik milzīga Eiropas Savienības fondu finansējuma un tas būtu jāfinansē tika no pašu resursiem, tad būtu nopietni jādomā par šāda projekta realizācijas lietderību.

Stāvoklis uz Maķedonijas robežas ir satraucošs. 29. februārī vairāki simti ar stieņiem bruņotu cilvēku sāka masveidīgu un vienlaicīgu uzbrukumu Maķedonijas robežai.

Manā biogrāfijā ir traips. Es vairāk nekā pusgadu biju oficiāls apsūdzētais krimināllietā.

Kad es (un ikviens lasītājs) maksāju par elektrību, tad man ir jāapzinās, ka no katriem 10 eiro, kas tiek pārskaitīti no mana rēķina, 21% veidos pievienotās vērtības nodokli, un tas nonāks valsts budžetā. Tāpat es apzinos, ka aptuveni 15% pārskaitītās summas aizceļos, lai samaksātu par iepriekšējās valdības draugu tiesībām pārdot Latvenergo elektroenerģiju par cenām, kuras trīs, dažkārt četras, bet ir gadījumi, ka pat desmit reizes pārsniedz elektroenerģijas biržas cenu bagātajā Skandināvijā.

Šonedēļ Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) solīja sniegt visu LTV valdes locekļu vērtējumu, jo pilnvaru termiņš tuvojas beigu datumam un ir atklāts jautājums par LTV vadības maiņu. Jebkurās diskusijās par LTV vadību bez jautājumiem par finanšu disciplīnas un kārtīgas un rūpīgas saimniekošanas prakses ievērošanu būtu jāvērtē arī jautājumi par to, vai un kā LTV pilda sabiedriskā medija galveno uzdevumu – kalpot Latvijas sabiedrības interesēm.

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas pirmā tikšanās ar presi vairāk izskatījās pēc šausmu stāsta pieteikuma. Izrādās, no Vienotības daudzu gadu garumā ieilgušā monopola valsts finanšu pārvaldījumā tiek pārņemts nevis «veiksmes stāsts», bet gan problēmu murskulis.

Pirms kāda laika biju novietojis auto kāda lielveikala stāvvietā. Stāvvieta bija gandrīz tukša. Noparkojos pilnīgi tukšā laukuma pusē, lai pēc tam izbrauktu atpakaļgaitā.

Trešā februāra rītā mani uzrunāja kāda Krievijas televīzijas kanāla žurnāliste, aicinot kameras priekšā nokomentēt BBC filmu par Latgali.

4. februārī satiksmes ministra amatam virzītais Uldis Augulis intervijā LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja, ka nacionālajai aviokompānijai airBaltic tiks meklēts stratēģiskais investors.

Ir cilvēki, kuriem ir tiesības iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu nodokļus par izdevumiem veselībai vai izglītībai. Šie cilvēki paši var izlemt – iesniegt deklarāciju, tērēt tam laiku, nodot savu veselības aprūpes izdevumu čeku kopijas ierēdņiem vai to nedarīt.

Katru gadu 26. februāris ir retā reize, kad Saeimā notiek diskusijas par Latvijas valsts stratēģiskajiem mērķiem. Saeima apspriež ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Kā liecina šā gada ziņojums, «2016. gadā Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis būs gādāt par valsts drošību un valsts ekonomiskajām interesēm». Vai mērķis atbilst lielākās sabiedrības daļas vēlmēm un interesēm? Izskatās, ka principiālu iebildumu par šādi formulētu Latvijas valsts mērķi nav. Līdz ar to būtu loģiski, ja Saeima diskutētu par jautājumu, vai piedāvātās valdības aktivitātes un idejas palīdzēs mērķi sasniegt.

Iespējams, ka jau šonedēļ Saeimā tiks pabeigta Enerģētikas likuma grozījumu sagatavošana trešajam lasījumam. Enerģētikas likuma jaunā redakcija paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus pēc 2017. gada 3. aprīļa.

Šī gada 17. janvārī, pēc tam, kad ANO apstiprināja, ka Irāna ievēro apņemšanos atteikties no urāna bagātināšanas plāniem, liela daļa no ES un ASV sankcijām pret šo zemi tika atceltas. Irāna no valsts, kura ASV un Eiropas medijos ilgstoši tika attēlota kā agresors un potenciāla kara mērķis, ir pārvērtusies par iespēju zemi, par pilnīgi neapgūtu tirgu – eldorado, kurā uzvarēs tas, kurš pirmais iespiedīsies.

Latviešiem ar humora un satīras raidījumiem ir kā ir. Reizi pa reizei rodas kāds uzplaiksnījums. Bija vairāki raidījumi, kuros ekrāna seja bija Viesturs Dūle, bija labākās Suņu būdas epizodes ar Artusu Kaimiņu galvenajā lomā, bija kādreiz tik populārais tandēms Ufo ar Fredi (kaut vai atcerēsimies nepārspējamo Iespraud svecīti). Pēc šādiem uzplaiksnījumiem iestājas ilgstošs klusums.