Liene Barisa / Autori

Lai arī Veselības ministrija solījusi vismaz uz laiku atcelt noteikumus, kas noteica, ka rentgenoloģiskos izmeklējumus vairs neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, tas iespējams tikai ar jauniem grozījumiem, kuri vēl nav pieņemti un stājušies spēkā.

Latvijas virzītajam kandidātam uz Eiropas Savienības (ES) attīstības komisāra amatu Andrim Piebalgam vakar noslēdzās tradicionālā izjautāšanā, kurā nācās atbildēt uz eiroparlamentāriešu jautājumiem par plašu tēmu loku, piemēram, par darbību jaunveidojamā ES Ārējās darbības dienestā un sadarbību ar augsto pārstāvi ārlietās Katrīnu Eštoni, plānoto darbu attīstības sadarbībā tādos jautājumos kā palīdzības sniegšana konfliktu skartajai Sudānai, zivsaimniecības partnerības nolīgumi ar Āfrikas valstīm un citiem.

Tā sauktais valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs pēdējā laikā tiek tukšots arvien biežāk, jo tas esot viens no veidiem, kā panākt ietaupījumu veselības aprūpes budžetā.

Kamēr veselības ministre Baiba Rozentāle par Valsts kontroles konstatēto trijās slimnīcās un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kas ir Veselības ministrijas (VM) pārraudzībā, teic, ka nepilnības neesot tādas, lai uzsāktu "raganu medības", vienā no revidētajām iestādēm – RSU – tomēr reaģēts asāk.

Pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma publiskošanas, kurā konstatēti arī iespējami likumpārkāpumi, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) sākta dienesta pārbaude un no darba atstādināti vairāki darbinieki.

Kad Saeimas deputāti pērn atteicās no turpmākiem algas un kompensāciju samazinājumiem šajā gadā, tautas kalpi izpelnījās asu kritiku par nerēķināšanos ar reālo situāciju.

Vienīgā apdrošināšanas kompānija, kas līdz šim piedāvāja veselības apdrošināšanu privātpersonām, kas bija iespēja apdrošināties pensionāriem, bezdarbniekiem, studentiem, kā arī tiem, kuru darbadevēji veselības apdrošināšanu nenodrošināja, bija Rīgas slimokase.

2009. gada 13. janvāris ir datums, kuru droši vien atcerēsies vēl ilgi un ar bažām uzlūkos kā piemēru tam, ko spēj cilvēki, kad ir izmisuši, dusmīgi un neapmierināti ar valstī notiekošo.

Veselības aprūpes budžetā naudas nekad nav bijis tik, lai palīdzētu pilnīgi visiem, varētu izmantot visas jaunākās veselības aprūpes iespējas un pacientiem nebūtu jākurn par nereti ilgo gaidīšanu rindā, lai pie valsts garantētās mediķa palīdzības tiktu. Jo īpaši daudz sūdzību par to bijis šogad, kad budžeta griezieni veselības aprūpei bijuši vieni no lielākajiem.

Valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozs no nākamā gada tiks patukšots vēl vairāk, jo Veselības ministrija (VM), izvērtējot situāciju, nolēmusi, ka no budžeta līdzekļiem vairs nemaksās, piemēram, par diagnostisku histeroskopiju neauglības cēloņu noteikšanai, dzimumorgānu iedzimtu anomāliju korekciju, izņemot bērniem, un citiem pakalpojumiem; tāpat netiks apmaksāti atsevišķi pakalpojumi ķirurģijā un ortopēdijā.

Veselības ministrijai un Saeimai bija vajadzīgi seši gadi, lai uzrakstītu Pacientu tiesību likumu, un nu beidzot darbs pie tā pabeigts – paredzēts, ka šodien parlaments to pieņems galīgajā lasījumā.

Nākamgad budžeta izdevumi veselības nozarei plānoti 432 780 295 latu apjomā, no kuriem 24 miljoni ir sociālā drošības tīkla stratēģijas piešķirtā nauda, bet deviņi miljoni – Eiropas Savienības fondu finansējums.

Kā atbildes soli uz Rīgas 1. slimnīcas lēmumu finansējuma trūkuma dēļ pārtraukt sniegt neatliekamo palīdzību trīs nedēļas ātrāk, nekā sākotnēji paredzēts, un brīdinājumu, ka Veselības ministrijas lēmumam slimnīcu ar nākamo gadu slēgt var sekot nopietnas soda sankcijas, ministrija ierosinājusi pārbaudi par pašas slimnīcas rīcību, pārtraucot sniegt palīdzību.

Briselē un citās Eiropas Savienības (ES) institūcijās strādājošie ierēdņi vakar rīkojuši trīs stundu ilgu streiku, pieprasot akceptēt viņu tiesības nākamgad saņemt 3,7% algu paaugstinājumu, ziņo LETA-AFP.

Par savu algu un kompensāciju saglabāšanu pašreizējā līmenī Saeimas deputāti vakar nobalsoja bez jelkādām debatēm, turklāt uzreiz visos lasījumos vienā dienā. Tātad arī nekādu diskusiju komisijās par to vairs nebūs. Daži deputāti gan solās šo jautājumu pārskatīt pavasarī, un tad arī varētu tapt nopietnāki grozījumi Saeimas kārtības rullī, kur šis jautājums ir atrunāts.

Atšķirībā no daudziem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju deputāti taupības vai vismaz solidaritātes vārdā doties bezalgas atvaļinājumā nebūtu gatavi. Kamēr kāds no parlamentāriešiem Neatkarīgajai stāsta, ka darba tāpat daudz, cits aizbildinās – pat ja gribētu, Saeimas kārtības rullis šādas iespējas gluži vienkārši neparedz.

Bezalgas atvaļinājumi gan valsts, gan pašvaldību, gan privātajā sektorā vairs nav izņēmuma gadījums. Lai ietaupītu līdzekļus, darbinieki tajos tiek sūtīti masveidā.

Parlamenta deputāti nepiekrīt, ka atteikšanās samazināt savus ienākumus, ko veido gan atalgojums, gan dažādas kompensācijas, vērtējama kā ar pārējo sabiedrību nesolidāra rīcība.

Kopā ar teju pusmiljonu latu līdzfinansējuma no valsts budžeta valdība ir gatava atvēlēt Eiropas fondu naudu 3,3 miljonu apmērā projektam ar nosaukumu Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē. No paša projekta gan netop īsti skaidrs, kam nauda tiks tērēta.

Diskusijās par vakcinācijas kalendāra paplašināšanu, kas nozīmē jaunu vakcīnu apmaksāšanu no valsts budžeta, uzskatāmi sadūrušies ne tikai ārstu profesionālie viedokļi, bet arī politiskās un biznesa intereses.

Šodien Saeimas Prezidija un Frakciju padome nolēma slēgt Saeimas 2009.gada rudens sesiju šī gada 22.decembrī un ziemas sesiju sākt 2010.gada 8.janvārī.

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Farmaceitu biedrība atkārtoti pievērsušas uzmanību tam, ka tiek plānoti lieli vakcīnu iepirkumi, kas ir neatbilstoši valsts ekonomiskajai situācijai.