LifeHacks.lv / Autori

Ziemas tumšie mēneši bieži vien izsmeļ enerģijas rezerves, atstājot ietekmi ne tikai uz kopējo labsajūtu, bet arī uz kognitīvajām spējām - uzmanību, uztveri un atmiņu. Lai atjaunotu smadzeņu darbību un mazinātu nogurumu, ir svarīgi pienācīgi "pabarot" savu prātu. Omega-3 taukskābes spēlē būtisku lomu smadzeņu veselībā, uzlabojot to funkcijas un palīdzot saglabāt asu prātu visa gada garumā.

Šoreiz Lifehacks.lv komanda nolēma izmēģināt jaunu recepti, liekot lietā olīvas! Reizēm pēc viesu uzņemšanas paliek pāri dažādas uzkodas, piemēra, olīvas. Lai tās nemētātos ledusskapī un pēc laika nebūtu jāmet ārā, tādējādi izšķērdējot pārtiku, nolēmām izmēģināt recepti, kurai derēs olīvas, kas vientuļi gaida savu pielietojumu ledusskapī!

Izrādās, ka ne vienmēr pie muguras sāpēm var būt vainojamas nopietnas veselības problēmas. Noskaidro, kas ikdienā var veicināt sāpes mugurā!

Labākais veids, kā uzņemt vitamīnus un minerālvielas, protams, ir ar sabalansētu uzturu. Tomēr ne vienmēr tas izdodas. Šādā situācijā talkā var nākt uztura bagātinātāji. Ārste Hana Patela no Lielbritānijas nosauc 10 vitamīnus un minerālvielas, kuri nozīmīgi labai veselībai!

Ne viss, ko mēs uzskatām par vispārzināmu, ir patiesība. Atspēkojam astoņus mītus, kas valda par veselīgu dzīvesveidu.

Mīlestība un iemīlēšanās ir skaists laiks. Visa pasaule šķiet rožaināka. Mēs jūtamies pacilāti un priecīgi. Vai zinājāt, ka pavadot laiku ar cilvēku, kuru jūs mīlat un kurš mīl jūs, dzīves ilgums paildzinās par 50%? Uzziniet vēl deviņus pārsteidzošus faktus par mīlestību un iemīlēšanos!

Iepirkšanās lielos iepakojumus ir veids kā ne tikai ekonomēt laiku, sagādājot ikdienai nepieciešamos produktus ilgākam periodam, bet arī ietaupīt naudas līdzekļus – vairumā iegādāti produkti ir izdevīgāki. Pērkot lielus iepakojumus, svarīgi ir produktus arī pareizi uzglabāt, tāpēc “Maxima Latvija” dalās padomiem, kā iepirkties gudri, lai iegādātie produkti saglabātu savu kvalitāti.

Teju ikvienam cilvēkam ir tendence ik pa laikam pārēsties. Tas nav nekas labs, bet arī nav nekas traģisks. Ja laiku pa laikam sanāk pārēsties, tas nenozīmē to, ka jums ir ēšanas traucējumi. Taču, ja regulāri pārēdaties, tad tā jau ir problēma.

Stjuarta darbs nav no vienkāršākajiem – katru dienu jāsatiek simtiem cilvēku, jāparūpējas par viņu drošību un komfortu lidojuma laikā, kā arī jānodrošina, ka lidmašīna ir gatava nākamajam lidojumam jau tūlīt pēc pasažieru izkāpšanas.

Glutēns ir proteīns, kas atrodams daudzos graudos, tostarp kviešos, miežos un rudzos. Glutēnu mēdz saukt arī par lipekli un tā ir ūdenī nešķīstoša olbaltumvielu grupa. Ja pēc glutēna saturošu produktu lietošanas izjūtat nepatīkamu diskomfortu, iespējams, ka jūs nepanesat šo lipekli. Glutēna nepanesamība izraisa ne tikai gremošanas traucējumus, bet var veicināt arī citas nepatīkamas izjūtas.

Kā jau visu, arī kofeīnu var pārdozēt. Tas notiek brīžos, kad uzņemat pārlieku daudz kofeīna, nekā jūsu ķermenis spēj droši pārstrādāt, un jums kļūst slikti. Kofeīna pārdozēšana var radīt nepatīkamas sajūtas, veselības problēmas un ļoti retos gadījumos tas var būt letāli.

Nepieļauj šīs kļūdas, mazgājot veļu!

Lai virtuve būtu tīra un kārtīga, tā ir regulāri jāuzkopj. Noskaidrojiet, kurām vietām virtuvē ir jāpievērš īpaša uzmanība, bet bieži vien par tām piemirstam!

Vesela sirds un nevainojama asinsrites sistēma ir ļoti svarīgi priekšnoteikumi, lai mēs diendienā justos labi un pilnvērtīgi varētu doties savās ikdienas gaitās. Diemžēl gan pasaulē, gan Latvijā sirds un asinsvadu saslimšanas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, turklāt sirds un asinsvadu slimības var veicināt arī virkni dažādu veselības problēmu, piemēram, cukura diabētu vai nieru mazspēju. Kā mazināt risku dzīves laikā saslimt ar hroniskām sirds un asinsvadu kaitēm, stāsta farmaceite Amanda Ozoliņa.

It kā jau nekas īpašs nav noticis, un dzīve rit kā ierasts, tomēr pēkšņi pamani, ka arvien biežāk pārņem aizkaitinājums, sarūgtinājums un neapmierinātība, savukārt enerģijas un spara šķietami kļūst arvien mazāk. Par ko liecina negatīvās emocijas un kā ikdienā parūpēties par mentālo veselību un tās profilaksi, stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima un farmaceite Alīna Fleišmane.

Brokastu maizītes, kā brīvdienās, tā arī darba dienu rītos, nav iedomājamas bez sviesta. Lai varētu pagatavot gardas sviestmaizes, sviests no ledusskapja jāizņem laukā laicīgi, citādāk to būs ļoti grūti vai pat neiespējami vienmērīgi uzziest uz maizes.

Katru gadu mīlestības svētkos jeb Valentīna dienā cilvēki visā pasaulē meklē veidus, kā iepriecināt savu otro pusīti. Taču, svētkiem strauji tuvojoties, paliek arvien mazāk laika, lai izdomātu un īstenotu kādu simbolisku, bet sirdi sildošu un tuvinošu apsveikumu. Idejas un veidi ir daudz un dažādi, taču svarīgi ir paturēt prātā sava mīļotā vajadzības un vēlmes. Šogad, gatavojot pārsteigumu savai otrajai pusītei, tehnoloģiju eksperts ir apkopojis interesantus veidus, kā pavadīt laiku Valentīna dienā ar tehnoloģiju palīdzību.

Aptuveni katrs desmitais cilvēks cieš no hroniska bezmiega. Tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, rada dažādus veselības riskus, mazina produktivitāti darbā un tādējādi ilgtermiņā arī kopējo sabiedrības labklājību, tāpēc bezmiegu nevajadzētu ignorēt. Hronisks bezmiegs nav ārēju apstākļu radīta problēma – lielākoties cilvēki to sev “sagādā” paši ar nepareiziem un neveselīgiem domāšanas un uzvedības modeļiem. Un nekāda brīnumtabletīte nelīdzēs, būs jāķeras pie darba pašam ar sevi.

Sezonālie afektīvie traucējumi jeb sezonālā depresija, kuru mēdz saukt arī par ziemas vai rudens depresiju attiecīgajā gadalaikā, var piemeklēt ikvienu no mums. Ja gada tumšajos mēnešos, kad saule spīd reti,  jūtaties nomākts vai jums trūkst enerģijas, pastāv iespēja, ka tā varētu būt sezonālā depresija.

Ziemas laikā saule pie mums uzspīd reti. Dienas lielākoties ir apmākušās. Lai arī ilga uzturēšanās tiešos saules staros var būt kaitīga veselībai, īpaši tad, ja netiek izmantots saules aizsargkrēms, arī saules gaismas trūkums var negatīvi ietekmēt veselību. Kas notiek ar mūsu veselību, ja saules gaismas ir par maz?

Palielinātu apetīti var izraisīt dažādi faktori, piemēram, stress, paaugstināta slodze un veselības problēmas. Sievietēm to var izraisīt arī zems estrogēna līmenis.

Lai gan varētu šķist, ka malnutrīcija – uzturvielu trūkums organismā – mūsdienu pārtikas pārbagātības un liekā svara epidēmijas laikmetā ir teju neiespējama, diemžēl tā joprojām ir pietiekami izplatīta problēma. Uzturvielu deficīts novērojams gan dažādu veselības sarežģījumu rezultātā, gan arī finansiālu un sociālu faktoru dēļ, turklāt no tā nav pasargāts neviens. Kādi ir biežākie iemesli malnutrīcijas attīstībai un ko iespējams darīt, lai to novērstu, skaidro Veselības centra "Vivendi" sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un farmaceite Alīna Fleišmane.