Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Lai gan zināms, ka smēķēšana ir kaitīga, tomēr daudzi to izvēlas darīt līdz pat sirmam vecumam. Taču tie, kas šim paradumam grib teikt striktu "nē", aicināti uz bezmaksas nodarbībām Dobelē.

Kāds vīrietis, kas slimo ar vēzi, "uzķēries" uz netradicionālās reliģiskās draudzes klāstīto par nopietnu slimību dziedināšanu. Tagad gan ar rūgtumu secina - izmetis naudu sektā, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Šajā mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs tika uzņemti un mācības uzsāka 11 600 audzēkņu, pērn 12 500, bet 2016. gadā – 11 050. Tātad interese par šādu izglītības ceļu jauniešu vidū ir gana liela.

Jau devīto gadu studiju (studiju maksas segšanai) un studējošā (iztikas izdevumu segšanai) kredītus ar valsts vārdā sniegto galvojumu izsniedz SEB banka. Pēdējos gados kredītu piešķiršanas gaita kļuvusi raitāka, samazinājusies procentu likme, būtiski palielināti studējošā kredīta maksimālie griesti. Ik gadu tiek noslēgti nepilni 1900 jauni līgumi.

Jau šoruden Latvijā tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju. Vispirms pirmsskolā un nākamgad arī skolā. Vai un kādas jaunas vēsmas izglītības iestādēs ienesīs jaunais mācību saturs – par to saruna ar projekta Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāju Zani Oliņu.

Vasarā gaidāmo dziesmu un deju svētku norises nodrošināšanai līdz 30. aprīlim aicina pieteikties brīvprātīgos.  Svētku laikā plānots nodarbināt vairāk nekā 1000 brīvprātīgo, kas būs iesaistīti koordinētās brīvprātīgo misijās.

Zaļam gurķim jeb jaunietim bez jebkādas darba pieredzes atrast savu vietu darba tirgū nav vienkārši. Praktizēšanās uzņēmumos var kļūt par labu platformu stabilākam lēcienam, tāpēc daļa jauniešu vasaras brīvlaikā nevis nododas laiskai atpūtai, bet meklē prakses iespējas, un uzņēmumi ir gana atvērti jaunajiem censoņiem, jo nereti praktikants izrādās vērtīgs lietaskoks, kurš ar laiku kļūst par pastāvīgu darbinieku. Arvien vairāk darba devēju nolemj arī par praksi maksāt. Neatkarīgā uzrunāja vairākus darba devējus, lai uzzinātu viņu pieredzi prakšu nodrošināšanā un to, kādus praktikantus viņu vēlas redzēt savā komandā.

Andželikai Bergai ir 25 gadu pieredze personālvadībā. Viņa ir pārliecināta – šobrīd, kad cīņa par talantiem ir sīva un atrast vajadzīgos darbiniekus nav vienkārši, ieguvēji būs tie darba devēji, kas būs gatavi iekāpt darba ņēmēja kurpēs, domāt par darbinieka personīgām un profesionālām interesēm atbilstošu, mūsdienīgu darba vidi, jo it īpaši jauno paaudzi neuzrunā strikti noteikts darba laiks vienmuļā birojā bez profesionāliem izaicinājumiem.

Daudziem jauniešiem profesijas izvēle notiek «uz labu laimi», bez īstas izpratnes, iedziļināšanās, savu spēju un vēlmju izvērtēšanas. Tāpēc pēdējos gados īpaši tika aktualizēta karjeras konsultantu nozīme un pieejamība – ideālā variantā, ja viņš ir pieejams skolās, kur viņš pamazām skolēnus ieved profesiju pasaulē, piedāvā grupu vai individuālas konsultācijas, lai soli pa solim palīdzētu jaunajiem cilvēkiem pieņemt pārdomātāku lēmumu par savu nākotnes nodarbošanos.

Latvijā 2017./2018. akadēmiskajā gadā studē 81 602 studenti, kas ir par 2% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Studējošo skaita kritumu ietekmējis galvenokārt vidusskolas absolventu skaita samazinājums iepriekšējos gados, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību Latvijā 2017. gadā.

Latvijas darba tirgū trūkst speciālistu – tas ir fakts. Demogrāfiskā situācija un tautiešu došanās peļņā uz ārvalstīm liecina, ka nākotnē situācija neuzlabosies. Ko iesākt? Aktualizēts ir jautājums par viesstrādnieku piesaisti. Viennozīmīga atbalsta šādam risinājumam nav. Daudzi eksperti uzsver – ar darbu vispirms jānodrošina vietējie, tostarp cilvēki ar invaliditāti. Taču daļa darba devēju no viņiem bēg kā no uguns. Kā mudināt darba devējus aizspriedumiem pārkāpt pāri – par to nesen Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento rīkoja diskusiju Vai cilvēki ar invaliditāti ir vajadzīgi Latvijas darba tirgum?

Vēlme no darba ņēmēja pārtapt par darba devēju Latvijā ir ļoti daudziem, arī par biznesa ideju trūkumu interesenti nesūkstas, daļai pat finansējuma piesaiste neradītu problēmas, taču reāla rīcība bieži vien neseko: kā atklāj Amway uzņēmējdarbības pētījums, vairāk nekā divas trešdaļas respondentu atzīst, ka Latvijā nav paredzama nodokļu sistēma, skaidra likumdošanas vide, labvēlīga ekonomiskā vide, kā arī ir sarežģīts administratīvais slogs. Ekonomikas ministrija gan skaidro, ka pakāpeniski tiek īstenoti dažādi atbalsta pasākumi uzņēmējiem, tostarp vēl daži gadi esot jāpaciešas, līdz administratīvais slogs kļūs ievērojami vieglāks, principā daudzi procesi tiks automatizēti, piemēram, iespējams, nodokļus no strādājošo bankas kontiem atskaitīs roboti, izslēdzot uzņēmumu kā starpnieku.

Katrs strādājošais par savu darbu, protams, grib saņemt atalgojumu. Taču alga nebūt nav noteicošais faktors, lai cilvēks strādātu ar prieku, būtu apmierināts ar savu darbavietu. Liela daļa darbinieku, it sevišķi jaunā paaudze, darbu noteikti vairs neuzskata par vietu, kur monotoni nostrādāt noteiktās darba stundas un doties mājup. Ko vēlas un novērtē darba ņēmēji mūsdienās, Neatkarīgajai atklāj uzņēmumi DHL Latvia un Transcom Worldwide Latvia, kuru komandu veido lielākoties gados jauni cilvēki.

No 30. jūnija līdz 8. jūlijam galvaspilsētu pieskandinās un izkrāsos dziesmas, jautras čalas un raiti deju soļi – notiks XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Ceļā pamazām pošas arī vairāk nekā 30 Liepājas radošo kolektīvu. Neatkarīgā nesen viesojās vēju pilsētā un ielūkojās, kā tur norit gatavošanās svētkiem.

Ja cilvēks darba tirgū nevēlas zaudēt savu konkurētspēju, jārēķinās, ka jāmācas būs visa darba mūža garumā. Mainīgais darba tirgus to pieprasa, jo tās zināšanas un prasmes, kas bija topā, piemēram, pirms 20 gadiem, mūsdienās zaudējušas vai būtiski mazinājušas savu nozīmi. Lai palīdzētu noturēties apritē, jau pērn rudenī startēja projekts, kurā tika aicināts piedalīties ikviens strādājošais vai pašnodarbinātais vecumā no 25 gadiem, piedāvājot viņam iespēju paaugstināt savu profesionālo latiņu vai apgūt pavisam jaunu arodu. Pirmā pieteikšanās jau noslēgusies, un mācības sākušās. Marta vidū gaidāma nākamā pieteikšanās.

«Šis ir mans lidlauks,» acīm dzirkstot un ar neviltotu lepnumu, ievedot mani starptautiskās lidostas Rīga lidlauka slēgtajā jeb tā dēvētajā kritiskajā teritorijā, saka Dzintra Jātniece.

Cilvēks, kas zina, ko grib un kā iecerēto sasniegt – tāds priekšstats rodas par Zani Feifu. Taču šis mērķtiecīgums un gribasspēks nenāk komplektā ar augstprātību vai iešanu pāri visam un visiem sava izvirzītā mērķa vārdā. Par savu darbības nišu viņa ir izvēlējusies reklāmas jomu un no projektu vadītājas izaugusi līdz vadītājai, kopā ar partneri nodibinot savu pilna servisa integrētās reklāmas aģentūru VUCA.

Nepieciešams atslogot mācību saturu, jo prasīto zināšanu un prasmju apjoms joprojām ir pārāk liels, no skolēna tiek prasīti pārāk augsti sasniedzamie rezultāti, turklāt tie ir formulēti pārāk vispārīgi, tāpēc pedagogi tos varēs interpretēt, kā grib un saprot – šie ir galvenie iebildumi, noslēdzoties pilnveidotā mācību satura sabiedriskajai apriešanai. Mācību satura izstrādātāji un ieviesēji sola – pārskatīsim, pilnveidosim, taču laika nav daudz – jau šoruden pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju tiks sākta pirmsskolās, pēc gada arī skolās.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideja, ka skolas gaitas jāuzsāk jau no sešu gadu vecuma, izraisīja viedokļu vētru – vecāki, pedagogi, izglītības eksperti, psihologi un bērnu ārsti norādīja uz virkni risku, kas var atstāt negatīvas sekas uz bērna veselības stāvokli un sekmēm tālākās skolas gaitās, ja pārmaiņas neapdomīgi tiks ieviestas. Neskatoties uz iebildumiem, IZM no sava plāna nav atteikusies un to cer īstenot no 2019./2020. mācību gada.

Par valsts budžeta līdzekļiem šobrīd studē 26 327 personas. Tas ir aptuveni 40% no visiem studējošajiem augstskolās un koledžās. Pārējie par studijām maksā paši. Neatkarīgās studiju maksas apskats liecina – studējot pilna laika pamatstudijās, ceļš uz augstākās izglītības iegūšanu studentam izmaksā vidēji 2000 eiro gadā. Daļa uzrunāto augstskolu teic, ka 2018./2019. akadēmiskajā gadā maksu neplāno celt, dažas lēmumu vēl nav pieņēmušas vai arī ir jau korekcijas veikušas.

Studiju un darba apvienošana ir mūsdienu studentu dzīves realitāte, un šādu kombināciju izvēlas arvien vairāk cilvēku, proti, 2009. gadā algotu darbu strādāja 45% pilna laika studenti, 2013. gadā – 50%, pērn jau 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.

No 23. līdz 25. februārim izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā izglītības izstāde Skola 2018, kas pulcēs tūkstošiem jauniešu, kam aktuāla ir tālākās izglītības, profesijas un mācību iestādes izvēle. Arī pieaugušie izstādē varēs atrast sev un bērniem noderīgu informāciju par dažādām izglītības pilnveidošanas iespējām Latvijā un ārvalstīs.